Vieglu peļņu lieljaudas saules paneļu un vēja ģeneratoru parkiem nesola
Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji pieteikuši krietni vairāk projektu, nekā Latvijā vispār ir elektrības patēriņš. Risinājums nebūs arī eksports, jo hiperažiotāža ap saules un vēja enerģijas parku izveidi ir arī reģiona citās valstīs. Elektroenerģijas pārvades operators "Augstsprieguma tīkls" brīdina, ka ne visi uzņēmēji tāpēc spēs gūt cerēto peļņu.
Līdzīgi kā "Sadales tīklam" transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sākt trūkt brīvās jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora "Augstsprieguma tīkls".
Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem būs jāfinansē apakšstaciju pārbūve summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.
Interese veidot enerģijas parkus esot ārkārtīgi liela. "Augstsprieguma tīkls" izdevis tehniskās prasības projektiem par kopējo jaudu 3,5 gigavati. Esot gan aizdomas, ka daži komersanti parkus būvēt netaisās, bet ir rezervējuši jaudas, lai tās vēlāk spekulatīvi pārdotu tiem, kuriem tās tiešām vajadzīgas. Šī neskaidrība, kuri ir reāli projekti, kuri tikai oportūnisti, nepatīk "Augstsprieguma tīklam".
"Mēs ceram, ka šo problēmu palīdzēs risināt iecerētie grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā, kas prasīs rezervēt maksu par sistēmas jaudu. Ja Saeima pieņems, tad tas varētu būt spēcīgs mehānisms, lai atsijātu graudus no pelavām, atstāt tikai reālos projektus."
Taču, ja pat visus saules paneļu un vēja ģeneratoru parkus izveido, uzņēmējiem vieglu naudu nesola. Saskaitot "Sadales tīklā" un "Augstsprieguma tīklā" pieteiktos visus komerciālos projektus, tie ražotu elektrību ar kopējo jaudu 4,5 gigavati. Latvijai tik daudz nemaz nevajag.
"Lai saprastu, ko tas nozīmē, salīdzinājumam ar Latvijas pīķa slodzi ziemas maksimumā janvāra aukstākajā dienā slodze ir 1,3 gigavati," norāda elektroenerģijas pārvades operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis.
Risinājums nebūšot arī eksports, jo ažiotāža ap saules un vēja enerģijas parku izveidi esot arī reģiona citās valstīs. Lai saules paneļu un vēja ģeneratoru komercparki neradītu riskus pārvades sistēmai, "Augstsprieguma tīklam" būs tiesības samazināt sistēmā ielaižamo jaudu vai parkus pat atslēgt pilnībā.
"Tā ir slikta ziņa attīstītājiem. Ja attīstītājs ir rēķinājies, ka varēs ar pilnu jaudu darbināt savu parku, tad pie šādiem apjomiem būs slikta ziņa. Būs ierobežojumi. Problēma ir tā, ka ne visas no šīm jaudām būs iespējams reāli darbināt. Tā ir problēma attīstītāja pusē, jo mēs kā pārvades sistēmas operators darīsim visu, lai saglabātu tīkla stabilitāti. Tas nozīmē – ja jūs būsiet uzbūvējuši 500 megavatu jaudas saules parku, bet konkrētais režīms to neļaus un jums neizdosies tirgū realizēt savu preci, jūsu parks stāvēs un būs zudusi investīcija," saka "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis.
"Augstsprieguma tīklā" vērtē – ir radusies nevajadzīga hiperažiotāža ap saules un vēja enerģijas parkiem. Visiem komercprojektiem jēga būšot tikai tad, ja Latvijā strauji palielināsies elektrifikācija, elektrības patēriņš. Piemēram, vēja parks kopā ar elektrolīzes rūpnīcu, kas ražo ūdeņradi – elektroenerģija tiek pārvērsta citā enerģijas veidā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
