Trūkst saules paneļu montāžas meistaru; rindā jāgaida mēnešiem ilgi

Pieprasījumu sprādzienveidīgs pieaugums, kas pārspējis pat biznesa drosmīgākās prognozes – tā saules paneļu pārdevēji un uzstādītāji raksturo mājsaimniecību vēlmi ražot elektrību pašpatēriņam.

"Pieprasījums šobrīd ir lavīnveidīgs. Telefons ir karsts. Pieaugums vairs nav mērāms procentos, bet tās jau ir reizes. Ja pērn tie biji simti, tagad tie ir tūkstoši," saka "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Paneļu un invertoru krājumu pietiek, bet trūkst montieru, kas uz jumtiem vai citviet reāli uzliktu sistēmas. Piemēram, lai arī "Enefit" piesaista arvien jaunas papildu brigādes, tas vienalga netur līdzi mājsaimniecību pieprasījumiem.

"Ja pērn mēs runājām par divām nedēļām līdz diviem mēnešiem aktīvajā sezonā, tad šobrīd divas vai trīs reizes pieaug gaidīšanas laiks uz izbūvi. Četri mēneši ir reālistiski. Tie lietotāji, kas vēl nav pieņēmuši lēmumu, tad šogad pagūt uzstādīt saules paneļu sistēmu varētu būt ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami," turpina "Enefit" valdes priekšsēdētājs.

Mazliet mierīgāka situācija ir saules paneļu sistēmu pārdevējiem, uzstādītājiem "Solarshop lv". Te maksimālais gaidīšanas termiņš divi, trīs mēneši. "Solarshop.lv" vērtē – ja tagad nebūtu pieejams valsts līdzfinansējums vairākos tūkstošos eiro saules paneļu uzstādīšanai, vairums mājsaimniecību nemaz neiesaistītos mikroģenerācijā.

"1300 eiro varētu būt par vienu kilovatu. Reālā cena. Mīnuss valsts atbalsta 4000 eiro pie 11 kilovatiem – cilvēkam pašam ir jāiegulda 9000 eiro, lai viņš tiktu pie savas saules paneļu sistēmas. Sākotnēji ir jāiegulda vairāk, jo pie valsts atbalsta tiek tikai pēc uzstādīšanas," saka saules paneļu sistēmu uzņēmuma "Solarshop.lv" projektu vadītājs Krišs Zēmelis.

Saprotot, ka saules paneļu un invertoru tirgošana ir jaunā zelta ādere, esot saradušies visādi tā sauktie kaktu kantori. Kad šādi biznesi drīz vien izbeigs darbību, tad nebūs no kā prasīt garantiju sistēmas problēmu gadījumā. "Solarshop.lv" uzsver, – mājsaimniecībām ir jāveic tirgotāju izpēte.

"Pašiem jāpaseko līdzi, kāda garantija ir invertoram, paneļiem, kādi stiprinājumi tiks izmantoti, vai tie būs sertificēti stiprinājumi. Nevaram izmantot būvniecības veikalā iegādātu metāla leņķīšus, kas sabojās ēkas jumta hidroizolāciju un paneļus, un tad garantija nepienāksies," saka "Solarshop.lv" projektu vadītājs.

Saules enerģiju elektrībā pārvērš invertors. Atsevišķiem uzstādītājiem ir beigušies, trūkst invertoru ar jaudu līdz 11,1 kilovatam, kad mikroģenerācijai nav nepieciešama "Sadales tīkla" īpaši reglamentētā ierīkošanas atļauja. Uzstādītāji piedāvā mājsaimniecībām 15 kilovatu invertorus, un te var sākties problēma. Viss, kas ir virs pašpatēriņa 11,1 kilovata, skaitās komerciālā jauda, un var gadīties, ka konkrētajā pašvaldībā vairs nav atlikušas brīvās ģenerējamās jaudas "Sadales tīkla" apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ nespējā šo saražoto enerģiju ielaist kopējā tīklā.

"Varam likt lielāku invertoru, bet iestatījumiem ir jābūt uz atļauto jaudu. Tas ir ļoti būtiski. Pretējā gadījumā jūs varat radīt tīklā pārslodzi, nodedzināt iekārtas sev vai kaimiņam, vai arī var pat iet bojā elektriķis. Mēs skatīsimies, lai šie iestatījumi tiktu ievēroti, nebūtu pārkāpti," stāsta "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Un daļa mājsaimniecību jau saņēmusi brīdinājumus no "Sadales tīkla" par nesaskaņota apjoma elektroenerģijas ielaišanu kopējā tīklā.