Ilgtspējības fiasko – vēlme Latvijā ar saules paneļiem ražot elektrību lielāka nekā spējas uzņemt enerģiju tīklā

Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 000 eiro mēnesī.

"Mūsu ietaupījums būtu no 15 000 līdz 20 000 eiro. Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no Ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai. "Sadales tīkls" nav gatavs mūs uzklausīt, jo šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir absolūtā nulle," saka Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Preiļu domes iecerētajām saules paneļu elektrostacijām vajadzīga jauda virs viena megavata. Pieņemot, ka "Sadales tīkls", visticamāk, nedotu saskaņojumu, ja jau Preiļiem atvēlētā komercjauda ir nulle, pašvaldība nav pat prasījusi tehniskos noteikumus un nepērk saules paneļus.

"Mēs kā pašvaldība tur nevaram investēt, ja saprotam, ka šo projektu realizācija iespējamība ir ļoti maza," saka Preiļu novada domes izpilddirektors.

Izrādās, ka "Sadales tīklam" ir limits, cik daudz ar saules paneļiem saražoto elektrību iespējams uzņemt kopējā sistēmā. To nosaka transformatoru apakšstaciju kapacitāte. Preiļu gadījumā – to griesti sasniegti jau šobrīd.

"Problēma – daudzi grib ražot vairāk nekā viņiem nepieciešams, slogot infrastruktūru. Tas ir tā, kā mēs salīdzinātu ar Brīvības ielu un VEF tiltu Rīgā. Ja mēs uztaisītu vēl vienu joslu, tilts jau nelaistu cauri vairāk kā tikai vienu joslu. Līdzīgi ir arī ar elektrību. Ja visi tagad ražo elektrību, tā sanāk vienā punktā un nosprūst, tālāk padot nevar, jo nav šīs iekārtas pretim," saka "Sadales tīkla" attīstības direktors Jānis Kirkovalds.

Ekonomikas ministrija, kas aktīvi rosinājusi veidot saules paneļu elektrostacijas, atzīst – zaļās enerģijas bums izrādījies lielāks nekā prognozēts, un projektu pieteicējiem var nākt vilties.

"Ir jāsaprot, ka infrastruktūra ir ar zināmiem ierobežojumiem, ko nosaka fizikas likumi. Pretī var paņemt to, ko var pārvadīt," norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Preiļi neesot vienīgā pašvaldība, kur šobrīd jau izsmeltas vai drīz beigsies visas brīvās jaudas saules paneļu elektrostaciju ražotās elektrības uzņemšanai sistēmā. Tūlītēja risinājuma visiem neesot. Ir vajadzīga "Sadales tīkla" apakšstaciju modernizācija. Piemēram, vienas slēgiekārtas pārbūve mazā pilsētā vai laukos maksājot pusmiljonu eiro. Lielākās pilsētās būtu vajadzīgs pat būvēt jaunus transformatorus, kur izmaksas vienam – ap miljonu eiro.

"Ja mums vajadzētu palielināt brīvās pieejamās jaudas tieši pieslēguma pārvades sistēmai, tad tās būtu nesamērīgas investīcijas. Tās beigās uzgultos visiem tarifa maksātājiem visā valstī. Tiem, kas gribētu ģenerēt, tiktu mazāk ietekmēti nekā tie, kas patērē enerģiju. Tantei Bauskā nāktos maksāt vairāk, un tas nav samērīgi," saka "Sadales tīkla" attīstības direktors.

Februāra sākumā bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) gan sacīja, ka "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" saņems 80 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma.

"Infrastruktūru no šīs paredzētās naudas, kas pielemts februārī, fiziski vēl nevarēja paspēt izbūvēt. Turpmāk atbalstīsim Eiropas fondu piesaisti, lai šo infrastruktūru varētu uzlabot vietās, kurās ir jaudu deficīts," norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Bet ko tad darīt Preiļu domei? "Sadales tīklā" saka, ka jāstājas rindā uz brīvi ģenerējamām jaudām un varbūt kāda cerība paspīd, piemēram, kāds atsakās vai arī divu mēnešu laikā pēc tehnisko noteikumu saņemšanas nav virzības projektā, tiek atņemta rezervētā jauda un to saņem rindā nākamais.

"Runāsim, ir vajadzīga komunikācija, vajadzīgi dati, izvērtēsim konkrēto pieslēgumu. Tur varētu atrast risinājumus. Netikšu, ka simtprocentīgi, bet ir jāvērtē šie gadījumi," teic "Sadales tīkla" attīstības direktors.

"Šā brīža komunikācija, kas notiek, es saprotu, ka jautājums nav patīkams, ir bez konkrētiem risinājumiem. Teikt, ka mēs te skatīsimies, nu, tas nav nopietni," norāda Preiļu novada domes izpilddirektors.

Preiļu novada domē izskan bažas, aizdomas, ka priekšroka tiek dota biznesiem, kas veido saules paneļu parkus un no tā pelnīs lielu naudu, taču pašvaldības, kas šādā veidā varētu ietaupīt budžeta līdzekļus, tiek novirzīti rindas lejas galā uz gaidīšanu.

Šo minējumu "Sadales tīkls" noraida, jo saules paneļu elektrostaciju pieslēgšanas rindā pieteikumus izskata to ienākšanas secībā. Jaudu rezervācija neattiecas uz mikroģenerāciju jeb elektrības ražošanu pašpatēriņam mājsaimniecību līmenī ar jaudu līdz līdz 11,1 kilovatam.