Nākamgad vairāk nekā pusmiljardu eiro maksāsim valsts parāda procentmaksājumos

Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem Latvijai sāk izmaksāt arvien dārgāk. Nākamgad jau vairāk nekā pusmiljardu eiro tērēsim nevis izglītībai, mediķiem vai drošībai, bet gan valsts parāda procentmaksājumos.

Ja nenotiek kas ārkārtējs, ik gadu finanšu ministrs rudenī vecajā ādas portfelī svinīgi nes nākamā gada valsts budžetu uz Saeimu. Un kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, pēdējos 20 gadu, praktiski visiem ir kas kopīgs. Proti, budžetā ir deficīts. Tikai vienu reizi, 2008. gadā, valdība bija apņēmusies nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, bet pat tad krīzes iespaidā budžetu nācās grozīt, un gads faktiski tika noslēgts ar deficītu.

Tā viss turpinās arī tagad. Valdība šonedēļ atbalstīja 2025. gada budžetu – nospriegotu kā stīga. Deficīts turpat pie Māstrihtas kritērijos noteiktajiem griestiem 3 % no iekšzemes kopprodukta. To pārsniedzot, Latvijai sākas lielas ziepes Briselē, un par to politiķus brīdināja arī Fiskālās disciplīnas padome.

Dzirdam deficītu jeb dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, domājam – valsts parāds, jo kaut kā jau tas iztrūkums ir jāsedz. Un tieši par mūsu kopējām saistībām arī satraukusies Fiskālās disciplīnas padome. Sagaidāms, ka nākamgad pirmo reizi valsts parāds pārsniegs 20 miljardu eiro. Ierasti gan valsts parāda nemērī tādos absolūtos skaitļos, bet gan kā procentu izteiktu no iekšzemes kopprodukta, no mūsu kopējās tautsaimniecības, bet arī šeit augšupejoša dinamika. 2027. gadā šis rādītājs būs jau 50%.

Eiropas Savienības kontekstā gan joprojām esam, tā teikt, zemajā galā ar valsts parāda līmeni, un Māstrihtas kritērijos noteiktā robežšķirtne ir 60%, bet dinamika nepārprotama. Un ar parādu parādās, protams, vēl viena neliela problēma. Parādi ir jāatdod. Valdības gan to ierasti nedara. Tās savas saistības pārkreditē, paņem jauno aizņēmumu, lai segtu iepriekšējos. Turpmākajos trijos gados vairāk nekā pieci miljardi eiro vai nu jāatdod jāpārkreditē. Un tas, kas atšķiras varbūt no laika pirms gadiem pieciem. Tagad lētās naudas laiks ir beidzies. Tas nozīmē augstus procentu maksājumus.

Šogad plānā, ka tērēsim jau 362 miljonus eiro procentu maksājumos. Matemātiku gaužām vienkārša. Gadā ir 365 dienu. Tas nozīmē, ka vidēji katru dienu viens miljons eiro nevis skolotājiem, nevis mediķiem, nevis mūsu kopējai drošībai vai citām vajadzībām, bet gan valsts parāda apkalpošanai. Nākamgad jau būs jātērē vairāk nekā 500 miljonu eiro valsts parāda procentu maksājumos, savukārt 2027. gadā sasniegsim jau tādu, tā teikt, patiesi velnišķīgu skaitli – 666 miljoni eiro.

Šogad politiķu pamatojums lielajam deficītam ir ģeopolitika un drošības vajadzības, bet kaut kāds skaidrojums jau vienmēr ticis sniegts. Kā akcentē pašreizējais Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, kurš pats sešas reizes aizgādājis deficīta budžetu uz parlamentu, tiekot plānota virzība uz bezdeficīta gadskārtējo tēriņu plānu.

Atceros ļoti daudz tādus plānus. Nav tā, ka politiķiem vienkārši ir ļoti grūti neiztērēt naudu, bet ietaupīt?

"Es jau sākumā teicu, ka tās vajadzības ir vairāk nekā naudas līdzekļu. Tā atšķirība ir liela, tāpēc arī varbūt nesanāk. Nu un protams, ka, jo sadrumstalotāka valdība,  jo grūtāk to izdarīt," skaidro Reirs.

Līdzīgas atklāsmes par sarežģīto dzīvi koalīcijās "TV3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" no bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Arī viņai valsts maciņa turētāja amatā – tikai deficīta budžeti.

"Kamēr vien nav viss pavisam slikti, kad visi saprot, ka ir kaut kā jāsaņemas, vienmēr būs tā, ka koalīcijas partneri mēģinās izspiest no tā budžeta maksimumu," teica Reizniece-Ozola.

Politiķu fiskālo apetīti dažādās valstīs risina vai nerisina dažādi. Dažviet ar likuma spēku, piemēram, Vācijā pat konstitūcijā noteikti pārtēriņu griesti. Vai Latvijā vajadzētu ar likuma spēku stingrāk ierobežot dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem?

"Es neesmu pārliecināts, ka šādam lēmumam būtu pietiekamas balsis," neslēpj Reirs.