Šahs, portfeļi un "politiskā grēksūdze" – "Piķis un ģēvelis!" 11. epizode

Tāpat sarunā Reizniece-Ozola pastāsta par pašreizējo darbu Starptautiskajā Šaha federācijā, kas līdzīgs šai prātā spēlei un politikai, ka arī atskatās uz savu laiku valdībā – iepriekšējo lielo nodokļu reformu, politikas aizkulisēm un finanšu sektora "kapitāla remonta" pirmsākumiem.

Nedēļas notikumu apskats:

Uzvarētāji

• Vecais ādas portfelis šoreiz un nu jau trešo reizi finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) rokās. Nu jau tradicionāli valsts maciņa turētājs mērojis ceļu no Finanšu ministrijas uz Saeimu, lai aizstieptu deputātiem nākamā gada budžetu. Parlamentā šķēpi ap to tiks lauzti tā, ka maz neliekas, bet jāatzīst, ka man, ekonomikas žurnālistam, ir ļoti siltas jūtas pret šo, manuprāt, burvīgo ikgadējo tradīciju. Un cepums Ašeradenam, kurš atkal atgrieza apritē veco ādas portfeli, nevis palika pie sava priekšteča Jāņa Reira piedāvātā koka darinājuma, kas vairāk atgādina USB flešatmiņu vai mājdzīvnieka zārku. Tas, starpcitu, pārdzīvoja tikai vienu gadu.
• Eiropas Centrālā Banka un Vecā kontinenta kredītņēmēji. ECB nolēmusi spert vēl vienu soli virzienā, kur viņus jau stumj finanšu tirgi. Proti, samazināt augstās procentlikmes, kas nolūkā slāpēt inflāciju sadārdzināja kredītus un norāva stopkrānu eiro zonas ekonomikai. Nekas tūlītējs gan nemainās. Pēdējā laikā EURIBOR kādu laiciņu braši maršē uz leju jau pa priekšu centrālo baņķieru likmēm.
• ASV sabiedrības viedums. Savienoto Valstu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa kriptovalūtu platforma "World Liberty Financial" piedzīvojusi pagalam pieticīgu palaišanu, nopirkta tikai neliela daļa no piedāvātājiem digitālajiem žetoniem šajā tirgū. Abstrahējoties no aizdīķa politikas, esmu svēti pārliecināts, ka šādu kripto-aktīvu fundamentālā ilgtermiņa vērtības prognoze… ir nulle.

Zaudētāji

• Un atkal jāpiemin Jānis Reirs (JV), lai viņš man piedod, bet budžeta laikā tā var gadīties. Budžeta komisijas priekšsēdētājs, saņemot nākamā gada tēriņu plānu, pieļāva bēdīgo slaveno deputātu kvotu atgriešanos un uzreiz pēc tam viņa partijas biedre un premjerministre steidza labot, ka nekas tāds nenotikšot. Arī pats Reirs pēc tam to apliecināja, lai gan uzskata, ka šīs kvotas neesot nekas slikts. Atgādinu, ka tās ierasti ir salīdzinoši nelielas naudas summas, kuras deputāti tikai un vienīgi pēc saviem ieskatiem sadala sev simpātiskām lietām. Vai tas būtu atbalsts kādai nevalstiskajai organizācijai, baznīcas jumta remonts kādā pašvaldībā vai vēl kas cits. Un, jā, tās tik tiešām nav sliktas lietas. Problēma tikai tajā, kas tas ir blata princips. Blata princips Latvijas politiskajā dzīvē.
• ASV aviobūves milzis "Boeing". Kompānija paziņojusi, ka plāno likvidēt 10% darbavietu. Uzņēmums cieš zaudējumus, strādājošo streiks, tas viss paspilgtina ilgstošās kompānijas problēmas, kuras simboliski ieskicēja plaši atspoguļots negadījums gada sākuma. kad "Boeing" bija problēmas nodrošināt tādu sīkumu kā lidmašīnas durvju palikšanu vietā lidojuma laikā. Šīm sava veida klimata kontroles un citām likstām it kā vajadzētu būt labām ziņām galvenajiem "Boeing" konkurentam – eiropiešu "airBus", bet arī tur grūtības, pamatā ar piegādes ķēdēm, un nesokas izrāviens pār konkurentu tik labi, cik gribētos.
• Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš izteicies, ka viņa valsts tā sauktās "parāda bremzes" jeb konstitūcijā noteiktie stingrie ierobežojumi budžeta deficītam ir novecojuši un jāpārskata. Tādas kreisās ekonomiskās politikas pamata postulāts – ka tik vairāk iztērēt, tā teikt, uz krīta un viss būs kārtība. Jāpiebilst, ka šajā fiskālajā formulā parāds ir pastāvīgs lielums, bet izaugsme nav.

Nedēļas, kas zina, kā tas beigās beigsies notikums

• Kontekstā ar iepriekš minētajām Vācijas kanclera atklāsmēm par dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem…Latvijā izstrādātais budžets ir nospriegots kā stīga. Deficīts turpat pie Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no iekšzemes kopprodukta. Jā, līdzīgi arī Lietuvā un Igaunijā, bet tur situācija ar valsts parādu labāka, jo sevišķi pie mūsu ziemeļu kaimiņiem. Latvijas dzīvošana uz parāda nozīmē, ka jau šogad procentu maksājumus tērēsim 362 miljonus eiro. Tātad faktiski miljons eiro dienā parādam, nevis skolotājiem, mediķiem, drošībai un pārējam. Nākamgad procentu maksājumi jau pārsniegs pusmiljardu eiro. Politiķiem būšot plāns, kā ilgākā termiņā mazināt dzīvi uz parāda. Cerēsim.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!