Pirms neilga laika Dāvis Auškāps ir kļuvis par Dailes teātra skatītāju kafejnīcas jauno bufetnieku, kas viņam ir citādāks formāts, nekā restorānam, bet, kā saka pats Dāvis, tas ir ļoti vērienīgs un liels projekts, un ar drusku tādu liktenīgu sajūtu.
Dailes teātris ir Latvijā lielākais teātris ar 1000 vietām skatītāju zālē un vēl apmeklēts. "Tas brīžiem ir ļoti izaicinoši," neslēpj Dāvis.
Dāvis Auškāps
Man ļoti patīk atrasties teātrī, kur es esmu praktiski uzaudzis, jo teātri 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā vadīja mans tēvocis Kārlis Auškāps. Savukārt mans tēvs (Raimonds Auškāps – red.) vairākus desmitus lugu ir tulkojis Dailes teātrim.
Dāvis teātrī ir pavadījis ļoti daudz laika. Vēl pirms tēvoča Dailes teātri vadīja viņa vectēvs Runcis jeb Pēteris Pētersons.
Dāvis Auškāps
Drusku tāda liktenīga sajūta, ka es esmu tieši Dailes teātrī!
Lai kļūtu par Dailes teātra bufetnieku, Dāvis piedalījās atklātā konkursā un uzvarēja. Tas nebija vienkārši, jo gatavošanās aizņēma vairākas nedēļas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Labā lieta ir tāda, ka uz teātra kafejnīcu nāk cilvēki. Viņi nāk uz teātri, un viņi ir jāapkalpo. Dāvis atklāj šīs bufetes specifiku: "Cilvēkus jāpaspēj apkalpot pirms izrādes un tad tajās 20 līdz 25 minūtēs starpbrīdī. Galvenais ir visu sagatavot tā, lai uz to brīdi tev ir viss pa rokai."
Mēdz jau teikt, ka bez bufetes apmeklējuma teātra izrādes apmeklējums nav izdevies. Daudziem tā ir tā īpašā vieta, kur var pamieloties ar lašmaizīti, ķilavmaizīti un rasolu glāzītē.
Dāvis neslēpj – kad viņš sāka veidot bufetes konceptu, domāja, ka viņam gan viss būs citādāk. Pilnīgi viss būs moderni, jauni un, protams, garšīgāk, un labāk.
Dāvis Auškāps
"Tad es sāku runāt ar cilvēkiem un sapratu, ka nekā nebija. Tā nevar darīt. Cilvēkiem ir savas tradīcijas un priekšstati par to, un būtu ļoti sarežģīti un turklāt muļķīgi mēģināt to lauzt."
Runājot par ejošākajiem ēdieniem Dailes teātra bufetē, jāsaka, ka tās nav ne lašmaizītes, ne rasols glāzītē.
Dāvis Auškāps
Otrā ejošākā prece teātra bufetē ir dzirkstošais vīns, bet pirmajā vietā ir saldējuma kokteilis. Un ne jau šāds un tāds, bet saldējums ar plūmju sulu. Vidēji ap 100 kokteiļu porcijas vienā izrādes laikā pagatavo.
Patiesībā Dāvis ar teātri nav saistīts tikai kā bufetnieks. Pirms dažiem gadiem Dāvis izlēma piepildīt savu bērnības sapni un sāka studēt režiju. Pēc režijas studijām Dāvis iestudēja trīs izrādes Nacionālajā teātrī un pa vienai Valmieras un "Dirty Deal Teatro", bet režijas ceļš tomēr neturpinājās teātra mākslā, un viņš atgriezās pie restorānu biznesa. Savukārt restorāna biznesā Dāvis sāka ar "Teātra bāru." Dāvis neslēpj, kas tas bija viņa veiksmes stāsts.
Kad sākās kulinārijas mīlestība, Dāvis min, ka viņa tēvs bija diezgan kaislīgs kulinārs. Viņam pat ir iznākusi pavārgrāmata. Tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām 1990. gadu sākumā.
"Es domāju, ka tā bija viena no pirmajām pavārgrāmatām neatkarīgajā Latvijā. Viņš bija arī vīnzinis. Es domāju, tā es kaut ko uzsūcu no viņa," domā Dāvis.
