Vairāki Saeimas deputāti par budžetu balso attālināti; reglaments šādu kārtību neparedz
Saeimā turpinās rudens sesijas galvenais darbs – nākamā gada budžeta izskatīšana. Vairāki deputāti gan neapmeklē atbildīgās komisijas sēdes un par valsts galveno politikas dokumentu balso attālināti. Šādu kārtību parlamenta Kārtība rullis nemaz neparedz.
Saeimas Budžeta komisijai rudens ierasti ir gada svarīgākais laiks, tad šeit skata tieši to, kas minēts komisijas nosaukumā, proti, jauno budžetu. Tas jāizvērtē, katrs individuālais likumprojekts, un tad tālāk ir jāsūta apstiprināšanai uz parlamenta plenārsēdi. Piemēram, šodien darba kārtībā gan tā sauktās solidaritātes iemaksas kredītiestādēm, lai nākamgad valsts maciņā papildus iekasētu aptuveni simt miljonu eiro, gan daudz apspriestā nodokļu reforma. Vairāki deputāti gan izvēlējušies nevis šo laiku pavadīt komisijā pie sēžu galda, bet pieslēgušies tai attālināti.
No kopumā 13 komisijas deputātu uz vietas šodien bija tikai astoņi, un pat to skaits sēdes laikā samazinājās, atsevišķiem dodoties prom. Savukārt starp attālinātajiem dalībniekiem bija pārstāvēta gan opozīcija, gan valdošā koalīcija. Cik rūpīgi sekots līdzi notiekošajam, grūti pateikt. Pamatā kameras ieslēgtas tikai izteikšanās laikā, gana bieži to izdarīt nevīžoja pat uzstājoties.
"[Jaut.: Kameras ir izslēgtas, nezinu, varbūt mazgā traukus, varbūt tamborē. Tas ir normāli no darba organizācijas viedokļa?] Jūsu apgalvojums par tamborēšanu vai trauku mazgāšanu nebūtu normāli, bet prezumējam, ka deputāti seko."
Komisijā ne tikai diskusijas aiz melniem ekrāniem, bet arī pats svarīgākais – balsošana par likumprojektu virzību.
"Jaunās Vienotības" Mārtiņš Daģis, piesaucot personīgus iemeslus, atteica šodien interviju par savu attālināto darbu. Citiem – savi iemesli.
"Ir skolēnu brīvdienas, un man ir divi pieskatāmie. Mēs ar sievu sadalījām dienas, un man "iekrita" tāda attālinātā, bet šis ir pirmais lasījums, un šeit ļoti svarīgi bija klausīties. [Jaut.: Daudziem iedzīvotājiem droši vien ir tā, ka bērniem brīvlaiks, bet uz darbu jāiet.] Protams, katrs meklē savu risinājumu. Ja nebūtu šādas iespējas pieslēgties attālināti vai arī tas būtu ļoti, ļoti nozīmīgi, piemēram, uz otro lasījumu, kur jāaizstāv priekšlikumu un izšķir balsis, tad meklētu citu risinājumu."
Cits attālinātais strādātājs Artūrs Butāns vēlāk tomēr bija sastopams Saeimā. Viņš neklātieni pamatoja ar ģimenes apstākļiem un atzina, ka deputāti ar nekādiem rīkiem nepierāda savu identitāti pirms pieslēgšanās komisijai. Teorētiski jebkurš telezvanā var pārsaukties parlamentārieša vārdā un sākt teikt, ka balso, vai izmantot kādus mākslīgā intelekta māņu risinājumus.
"Jā, es domāju, tai diskusijai ir vieta, un, man liekas, Latvija tādā ziņā ir unikāla. Mēs jau pirmā valsts, kas izstrādāja to IT risinājumu, lai Saeima varētu strādāt arī digitāli attālināti. Droši vien būtu jāievieš skaidrība – ja attālināti, tad kā? Vai, izmantojot to izstrādāto platformu, pietiek ar šādu? Šobrīd vienošanās ir, ka šādi var, bet es piekrītu, ka riski tur ir un to noteikti varētu pilnveidot."
Saeimas priekšsēdētāja jau iepriekš TV3 Ziņām paudusi, ka šāds attālinātais darbs Kārtības rullī nemaz nav paredzēts. Tas var arī potenciāli pat radīt kādas juridiskas sekas komisiju lēmumiem, ja klātneesošs deputāts balso mutiski.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs šādās kolēģu neautentificētās diskusijās un balsošanā gan problēmas nesaskata.
"Mēs pazīstam viens otru jau divus gadus. [Jaut.: Jūs pēc balss mēģināt saprast? Kamera nav vienmēr ieslēgta.] Mēs pazīstam arī balss tembru. Un praktiski mēs visi mēģinām cīnīties pret birokrātiskām procedūrā, un šeit es uzskatu, ka tā tiešām būtu ļoti lieka birokrātiskām procedūra."
Saeima Budžeta komisija pirmajā lasījumā izskatījusi jau lielāko daļu no nākamā gada budžeta paketes likumprojektiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
