Bankas izveidojušas krāpniecības upura portretu – visbiežāk tie ir pensijas vecuma cilvēki
Krāpšanas gadījumos Baltijas valstīs cietušie vidēji zaudē ap 3000 eiro. Taču tendences, kā tieši cilvēki tiek apkrāpti ir atšķirīgas. Ja Latvijā un Igaunijā naudu izzog apvārdojot pa telefonu, Lietuvā cilvēki bieži iekrīt uz solījumiem brangi nopelnīt viltus finanšu platformās. Oficiālajā statistikā par cietušajiem visbiežāk sauc pensionārus, bet jaunieši par iekrišanu manipulatoru slazdos izvēlas nerunāt.
Pēc banku aprēķiniem vidējais telefonkrāpnieku upuris Latvijā ir pensijas vecuma sieviete un zaudētās summas sākot no 3000 eiro.
Bankas izveidojušas portretu cilvēkam Latvijā, kas visbiežāk iekrīt telefonkrāpnieku nagos. 50% gadījumos tie ir cilvēki pensijas gados, latviski runājoši, un vislielākās naudas summas zaudē tieši sievietes.
SEB bankas pētījums liecina, ka Baltijas valstīs galvenais krāpšanas veids ir datu iegūšana jeb pikšķerēšana. Tā izpaužas kā it kā telekomunikāciju uzņēmuma, bankas, kurjeru uzņēmuma vai kādas citas organizācijas nosūtīta īsziņa vai e-pasts, kurā, izmantojot pievienotu viltus saiti, tiek mēģināts iegūt lietotāju datus. Šādas krāpšanas shēmas ir vieglāk sagatavot un tās ir vērstas uz lielu cilvēku skaitu, tāpēc vienmēr būs kāds, kurš atvērs pievienoto saiti un nodos savus datus. Aizvien ļoti populāri ir arī upurus uzrunāt zvanot pa telefonu, emocionāli "apstrādāt", radot paniku un stresu, lai steigā pieņemtu kļūdainus lēmumus.
"Tās atšķirības ko redzam, ir krāpšanas shēmās. Ja Latvijā un Igaunijā ir izteikti klasiskās telefona krāpšanas, kad uzdodas par banku, drošības dienestu pārstāvjiem, tad Lietuvā redzam – tur fokuss ir vairāk investīciju krāpšanas dominē pār telefonkrāpšanām."
Lielāko īpatsvaru no kopējā krāpšanas apjoma – gandrīz 40% – Lietuvā veido tieši ieguldījumu krāpšana, savukārt Latvijā tā sastāda vien 20%. Upuri krāpnieku slazdos galvenokārt nonāk sociālajos medijos, kur ir ļoti daudz vilinošu reklāmu ar solījumiem ātri kļūt bagātam.
Tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš palīdzējis likumsargiem identificēt un noķert telefonkrāpniekus Latvijā. Viņa vērojumi ir tādi, ka patiesībā liela daļa krāpnieku upuru nemaz nenonāk oficiālajā statistikā un ir krietni jaunāki, nekā varētu šķist.
"Īsta statistika ar zvanu centriem, kas policijā ir arestēti, rāda, ka 30 -39 gadi ir tie, kurus visvieglāk apkrāt. Visi šie mīti, ka pensionāri, vecmāmiņas apkrāptas – šīs ziņas ir vieglāk pārdot, jo nevienu neinteresē jaunieši, kuri apkrāpti. Paši muļķi, komentāros lasu. Un arī omītes biežāk arī ziņo, nav par ko kautrēties, ies uz policiju. 30-39 gadus vecie, pašpārliecināti, nekad nepieļaus, ka ir muļķi, ka kāds uzskata, ka viņi ir dumji."
Noziedzniekiem naudas izkrāpšanu īpaši atvieglo cilvēku ikdienas steiga un ieradums vienlaicīgi veikt vairākas darbības, neiedziļinoties saņemtā paziņojuma tekstā.
"Gan "investīcijas", gan "Smart ID, policija, banka" – zvana, saka, uz viņu vārda paņemts kredīts. Cilvēki tajā vecumā ir pašpārliecināti, ka viņus nevar apkrāpt, tas ir lielākais mīnuss, ko izmanto krāpnieki, tieši to pašpārliecinātību."
Policijas dati liecina, ka krāpniecībās cietušo skaits aug, bet daudzi iedzīvotāji tomēr saprot, ka viņus mēģina aptīt ap pirkstu, un aktīvi ziņo arī par blēžu mēģinājumiem iedzīvoties uz cilvēku baiļu, satraukuma un neziņas rēķina.
"Laika posmā no 2024. gadā no šā gada 1. janvāra līdz 20. oktobrim Valsts policija saņēmusi informāciju, ka vikšķerēšanas jeb telefonkrāpšanu rezultātā ir nodarīti 7 079 797,01 eiro lieli zaudējumi. Kopumā fiksētas 1666 epizodes, no kurām 894 ir mēģinājumi bez nodarītiem zaudējumiem."
Bankas novēro bīstamu tendenci – noziedznieki savus upurus apvārdo tik filigrāni, ka viņi atsakās ticēt banku aicinājumiem nepārskaitīt naudu krāpnieku kontos. Liela daļa nozagto līdzekļu aizplūst uz Lietuvu, kur ir daudz finanšu jaunuzņēmumu, un no turienes naudu izņem naudas mūļi, nogādājot shēmu organizatoru rokās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
