Intensīvāka mežsaimniecība, vairāk kailciršu – ko nozīmē ZM iecerētie likuma grozījumi?

Aizvadītajā nedēļā dabas aizsardzības organizācijas ir vērsušās pie valdības vadītājas Evikas Siliņas, atklātā vēstulē aicinot nodrošināt tiesiskumu mežu apsaimniekošanas jautājumā. Organizācijas ceļ trauksmi, ka Zemkopības ministrijas oktobrī sagatavotie normatīvo aktu grozījumi nozīmēs intensīvāku mežu ciršanu.

Rozītis norāda, ka grozījumi tikuši gatavoti, kā skaidro valdība, lai mazinātu birokrātisko slogu mežu apsaimniekošanā. Tomēr izstrādātie grozījumi tomēr nerunā vis par birokrātiskā sloga mazināšanu, tā norāda Rozītis. Viņaprāt, grozījumi runā par kailciršu platību palielināšanu.  "Es teiktu, ka grozījumi balstīti, pirmkārt, balstītu uz intensīvās mežsaimniecības vēl intensīvāku īstenošanu," iemeslus, kāpēc dabas sargi iebilst ZM iecerei, akcentē Rozītis. Grozījumi virzīti tā, lai intensificētu mežsaimniecību Latvijā.

Jānis Rozītis

Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā

"Tas arī iezīmē divas lielas, manuprāt. Ja šādi grozījumi ir nepieciešami, tad tas nozīmē, ka ciršanas apjomi un fondi teritorijās, kur mums ciršana jau notiek intensīvi, ir jau apgrūtinoša. Lēmumu pieņemšana ir interešu konfliktu virzīta, nepieciešama stingra roka, lai pārraudzītu, kā mežu pārvaldīšana tiek īstenota."

Vaicāts, ko praktiski ikdienā cilvēkiem nozīmēs jaunie grozījumi, viņš norāda – tās būs lielākas kailciršu platības. Rozītis atgādina, ka kailcirte ir tad, ja tā ir lielāks par pushektāru. "Tie ir dažādi tehniski, sīki jautājumi, kas parastam cilvēkam nav pamanāmi. Kas kopumā virza uz intensīvāku mežu apsaimniekošanu," vērš uzmanību Rozītis.

Iepriekš jau vēstīts, ka vides organizācijas satrauktas, jo Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Vides organizācijas norāda, ka šis ir mēģinājums apiet Satversmes tiesas lēmumu, kas nepieļāva jaunāku mežu ciršanu kailcirtēs un uzsvēra ilgtspējas principa ievērošanu mežu apsaimniekošanā. Organizācijas atklātā vēstulē vērsušās pie ministru prezidentes Siliņas, aicinot nodrošināt tiesiskumu mežu jautājumā.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā paredz maksimālās kailcirtes platības palielināšanu no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu. Turklāt grozījumos uzreiz iestrādāts "caurums", kas ļauj pat šo ierobežojumu neievērot, vienā nogabalā plānojot vairākas kailcirtes. Savukārt, cērtot mežu "rekonstruktīvajā cirtē", kailciršu platības ierobežojumi vispār nebūtu jāievēro.

Priežu-bērzu mežus, kur šo sugu koki ir līdzīgās daļās, varēs nocirst "rekonstruktīvajā cirtē" jau 40 gadu vecumā, lai gan likumā noteiktais galvenās cirtes vecums priedei ir 101, bet bērzam – 71 gads. Savukārt izcirtumus 0,5 ha platībā paredzēts vispār neuzskatīt par kailcirtēm.