Spāņiem priekšā jauni postažas draudi – šoreiz austrumu un dienvidu daļā

"Es esmu šeit nodzīvojis visu savu mūžu, man ir 62 gadi. Tur palika visas manas atmiņas, tur dzīvoja mani vecāki, un tagad vienā naktī tas viss ir pazudis. Ja mēs māju būtu atstājuši kaut piecas minūtes vēlāk, aizgājām pie kaimiņiem, kuriem man jāsaka paldies, mēs nebūtu šeit, šajā pasaulē," saka vietējie.

Spānijā turpinās glābšanas un atjaunošanas darbi pēc šīs nedēļas traģiskajiem plūdiem. Vietējie iedzīvotāji faktiski vēl tikai tagad sāk apzināties to, kas nedēļas sākumā piedzīvots un kādas sekas tas atstājis.

"Mēs nezinām, kur meklēt dzeramo ūdeni, nezinām, kur nopirkt pārtiku, nevaram nekur nokļūt, arī Valensijas otrā pusē. Situācija kļūst arvien sliktāka un sliktāka un mums ir vajadzīga palīdzība," saka vietējā iedzīvotāja.

Dabas stihijā bojāgājušo skaits pieaudzis jau virs diviem simtiem. Joprojām ir arī līdz galam nezināms skaits cilvēku, kuri tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Taču tie varētu būt desmiti. Visticamāk, turpinoties glābšanas darbiem, arī kopējais plūdu upuru skaits turpinās pieaugt.

Atsevišķas teritorijas Spānijas dienvidaustrumu daļā aizvien atgādina dubļu jūru. Tas labi redzams arī satelītattēlos, kā ainava tur mainījusies nedēļas laikā.

Līdz ar dubļiem ielas aizvien pārpildītas ar gruvešiem un bojātiem transportlīdzekļiem. Daudziem šajā dabas stihijā nācies zaudēt savus tuvākos un arī visu savu iedzīvi.

Par plūdu iemeslu šeit kalpoja spēcīgas lietusgāzes. Vien dažu stundu laikā nolija vesela gada nokrišņu norma.

Zinātnieki notikušo skaidro ar klimata pārmaiņām. Proti, siltākā atmosfērā ir vairāk mitruma un nokrišņu intensitāte attiecīgi palielinās.

"Uz katru grādu siltāka gaisa, tas var saturēt aptuveni par 7% vairāk mitruma. Tā kā mēs zinām, ka pasaule ir sasilusi par 1,3 grādiem fosilā kurināmā piesārņojuma, cilvēka darbības dēļ, mēs sagaidām, ka šāda veida lietusgāzes būs gandrīz par 10% smagākas nekā tad, ja pasaulē nebūtu šīs sasilšanas tendences," skaidro "World Weather Attribution" eksperte Klēra Bārnsa.

Lai gan arī turpmāk ekstremāli nokrišņi ir faktiski neizbēgami, eksperti norāda, ka visbūtiskākais cīņā ar tiem, ir efektīva cilvēku brīdināšanas sistēma, lai izvairītos no pārlieku lieliem upuriem. Un tas Spānijas gadījumā ir bijis vislielākais klupšanas akmens. Neskatoties uz meteorologu izteiktiem brīdinājumiem jau pāris dienas pirms dabas stihija sasniedza sauszemi, Valensijas reģionālā valdība brīdinājuma īsziņas iedzīvotājiem izsludināja vien otrdienas vēlā vakarā, kas jau bija par vēlu, jo glābties vairs nebija kur.

"Ir ļoti svarīgi, lai būtu vairāki trauksmes kanāli. Nevar paļauties tikai uz vienu. Ja mobilo sakaru apraides tīkls nedarbojas, ir nepieciešams cits veids, kā šo ziņu nodot cilvēkiem. Un, protams, ir daudz cilvēku, kuri neizmanto mobilos tālruņus, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēki un, protams, arī bērni. Viņiem ir jābūt informētiem, ko darīt," saka Rīdingas Universitātes hidroloģijas profesore Hanna Kloka.

Šobrīd Spānijā spēkā ir jauni brīdinājumi par spēcīgām lietusgāzēm, šoreiz valsts austrumu un dienvidu daļā. Tās gaidāmas jau šonakt. Amatpersonas ir aicinājušas iedzīvotājus palikt telpās un izvairīties no pulcēšanās.