"Daudz kas ir līdzīgs." Elejas skolēniem liela interese apgūt lietuviešu valodu
Trīs pierobežas skolās Zemgalē šogad sākta lietuviešu valodas apguve. Interese par otras baltu valodas mācīšanos ir liela, jo dzīve pierobeža cieši saistīta ar pārrobežas kaimiņiem. Arī bērni saprot, ka šīs zināšanas var lieti noderēt. Valodas apguve tiek īstenota Eiropas projekta ietvaros, kura mērķis stiprināt pārrobežas saites.
Projekta ietvaros arī vairākās Lietuvas skolās audzēkņi šogad sākuši apgūt latviešu valodu.
Jelgavas novada Elejas pagasta iedzīvotāju ikdiena ir cieši saistīta ar kaimiņiem Lietuvā, jo robeža no šejienes ir vien piecu kilometru attālumā. Arī lietuviešu valodu šeit var dzirdēt itin bieži, lielākoties gan atsevišķos veikalos, taču no oktobra tā dzirdama arī vietējā vidusskolā.
Elejas vidusskola ir viena no trim izglītības iestādēm Zemgalē, līdzās skolām Aucē un Augstkalnē, kas iesaistījusies Eiropas finansētā pārrobežu sadarbības programmā, kuras ietvaros arī sākta lietuviešu valodas apguve.
Kaimiņu valodu piektās un sestās klases audzēkņi mācās reizi nedēļā. Lai gan līdz šim paspēts aizvadīt vien pāris mācību stundu, skolēni jau spēj pateikt pirmās frāzes. "Kiek tai kainuoja nozīmē – cik tas maksā. Labas dienas, labas vakaras, labdien, labvakar," jaunās zināšanas demonstrē Elejas vidusskolas skolniece Alise.
Roberts atzīst, ka vārdus ir grūti iegaumēt. "Daudz kas tur ir līdzīgs, bet daudz kas nav. Piemēram, ir labas dienas, labas vakaras, ko viegli var atcerēties, bet tad ir vārds iepazīsimies, ko es pat neatceros vairs," viņš stāsta. Lietuviski iepazīsimies nozīmē – susipažinkime.
Robertam tomēr šķiet, ka lietuviešu valodu apgūt ir vērtīgi, jo aizbraucot pie kaimiņiem var sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem. Visbiežāk uz Lietuvu Roberts ir devies, lai iepirktos, viņš pastāsta.
"Mums aizbraukt uz Jonišķiem reizēm ir vienkāršāk nekā aizbraukt uz Jelgavu. Tas, ka mēs esam braukuši vienmēr uz Lietuvu, tā ir tādā vispārzināma prakse. Teikt, ka mums ir daudz skolēnu ar lietuviešu saknēm, tā gan tas nav. Bet mums paveicās, ka skolotāja ir ar Lietuvas saknēm, tāpēc viņa ar savām valodas zināšanām arī uzņēmās šajā projektā strādāt."
Lietuviešu valodu skolā pasniedz skolotāja Marianna. Viņa atzīst, ir prieks, ka skolēnu interese ir tik liela – lietuviešu valodas apguve nav obligāta, taču to mācīties izvēlējušies 20 skolēnu. Tas ir vairāk nekā puse piekto un sesto klašu audzēkņu.
Mācību process padarīts pēc iespējas vienkaršāks – vārdus māca ar fotogrāfijām, tiek meklētas dažādas asociācijas.
"Kaut vai sākot ar sevi. Es esmu skolotāja – mokytoja. Un es viņiem pasaku – nomainiet vienu burtiņu, tad sanāk mocītāja. Ko dara latvieši? Viņi vēl smejas, smejas par valodas skanējumu lietuviešu valodā. Tā raisa viņiem asociācijas. Un tad viņi arī saka – kaut kāda mocītāja skolā strādā, bet šādā veidā tā valoda viņiem arī ļoti labi raisās."
Plānots, ka šie skolēni lietuviešu valodu mācīsies līdz 2026. gada sākumam. Skolotāja cer, ka tad bērni jau ar mūsu baltu kaimiņiem spēs arī sarunāties.
Šajā projektā iesaistītas arī vairākas Jonišķu apriņķa skols, kurās bērni apgūst latviešu valodu. Plānots, ka reizi mēnesī notiks arī kopīga attālinātā stunda latviešu un lietuviešu bērniem, kur tie jaunapgūtās valodas prasmes mēģinās noslīpēt arī savstarpējās sarunās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
