TET meitasuzņēmumu pēc nozares protestiem izslēdz no mediju digitalizēšanas konkursa
Kovidlaikā izveidotajā Atveseļošanas fondā šoruden arī medijiem pirmo reizi kļuva pieejama Eiropas fondu nauda. Taču konkurss, kas sākotnēji bija iecerēts drukātās preses digitalizēšanai, lai tā spētu pelnīt un attīstīties, daudziem lika vilties. Reģionālie un drukātie mediji palika aiz strīpas. Lai to labotu, valdība šonedēļ naudu medijiem pārdalīja no izglītības un ekonomikas Atveseļošanas fonda programmām.
2021. gadā kovidkrīzes laikā Eiropas Savienība ieviesa mehānismu, kā palīdzēt dalībvalstīm kļūt stiprākām. Tas ir Atveseļošanas fonds, kurā Latvijai pieejami teju divi miljardi eiro.
365 miljoni paredzēti digitālajai transformācija. Par šo naudu taps informācijas tehnoloģiju sistēmas un datu bāzes valsts pārvaldē, bet daļa pieejama inovācijām privātajā sektorā. Pirmo reizi no Eiropas naudas 3 miljonus un 700 tūkstošus eiro atvēlēja medijiem – programmai ar nosaukumu "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana".
"Mūsu mērķis bija panākt, lai mediji modernizējas, izmantojot digitālos rīkus. Šī programma tapa Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros, kur pats virsmērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības konkurētspēju un modernizāciju, izmantojot digitālos risinājumus."
Ministrija rēķināja, ka naudas varētu pietikt kādiem trim lieliem projektiem. Eiropas Komisija atļāva projektus finansēt 100%, neprasot, lai mediji iegulda arī savu naudu. Tas ļāva piedalīties reģionālajai presei.
Reģionos daži laikraksti saviem spēkiem izveidojuši portālus un piedāvā digitālus abonementus, taču citiem pietrūkst spēju un finansējuma. Eiropas nauda pavēra iespēju to mainīt.
"Vai tad mums nāca prātā, ka šo naudu varētu neatvēlēt drukātājiem, jo ko tad mums vajag digitalizēt?"
Finansējuma mērķis bija palīdzēt drukātajiem medijiem digitalizēties. Taču galīgais rezultāts bija citādāks. Reģionālo un citu mediju stiprināšanas konkursā, kurā prognozēja saņemt piecus līdz septiņus pieteikumus, uz naudu pretendē 30 projekti.
Gandrīz visi reģionālie mediji apvienojās un uzrakstīja divus pieteikumus – katru tuvu maksimālajai 750 000 eiro summai. Viņi plāno kopīgi iegādāties Skandināvijā izstrādātu platformu ar aplikāciju, digitālu abonementu un citām iespējām.
"Protams, ka lielāki uzņēmumi, visdrīzāk, pretendēs uz maksimālo pieejamo summu, un tad tur vairs nav daudz iespēju, jo, ja par maksimālo summu ir pieci seši projekti, un tie visi ir labi, tad visi līdzekļi tiek izsmelti. Mēs, reģionālie mediji, vērtējām iespēju startēt kopā, ko arī izdarījām. Tas nav viegli, tas ir izaicinājums organizatorisks, un tā tālāk."
Taču reģionālajiem laikrakstiem par lielu pārsteigumu, tie saņēma atteikumu. Viens no iemesliem – noteikumu izstrādes laikā programmas mērķi no digitalizācijas bija pārtapuši modernizācijā un efektivizācijā. Tas nozīmē strādāt ar mazākiem resursiem, nevis radīt jaunus produktus un darba vietas, kā bija iecerējuši reģionu laikraksti.
Kultūras ministrija skaidro, ka konkurss apspriests Mediju konsultatīvajā padomē. Mediju pārstāvji uzstāj, ka runāts par kaut ko citu. Ministru kabinetā iesniegtajos skaidrojumos norādīts, ka konkursa noteikumu izstrādē iesaistītas piecas interneta tehnoloģiju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība.
"Atveseļošanas fonds ir par digitālo transformāciju, tas lielais virziens, šeit noteikumi bija par modernizāciju un efektivizāciju. Digitalizācija bija pazudusi. Jā, iekšā apakšpunktos tur bija, ka vajag digitalizēt, bet, lai tu dabūtu visus punktus un kvalificētos, tev bija jāpierāda, kā tu efektivizēsi darbību ar savu projektu."
"Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore Ivonna Plaude, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja norāda, ka neceļas rokas, lai ko pārmestu ministrijas dažiem cilvēkiem, kas strādāja ar dokumentiem. "Mēs mēģinājām izsekot, kurā brīdī tas viss pazuda, bet redzam, ka tādas aktīvas rociņas bija pieslēgušās jau pēc Ministru kabineta noteikumu izstrādes. Brīdī, kad kritēriji tiek izstrādāti, projekta vērtēšanas kritēriji, lūk, tajā brīdī parādās dažādi pekstiņi," norāda Plaude.
Atteikumu savam projektam saņēma arī viens no lielākajiem Latvijas portāliem "Delfi". Tas bija pieteicis projektu ar četriem risinājumiem satura personalizācijai un izplatīšanai. Medijs uzskata, ka zaudējis nepamatoti.
"Mēs pieteicām četrus jaunus risinājumus. "Digitālā platforma" bija tas, kas bija nepieciešams un ko mēs nebijām iekļāvuši kā nosaukumu, kaut gan projekta saturs pilnībā atbilst visiem kritērijiem, kuriem bija jābūt, tas ir šī digitālā platforma. Mums radās jautājums, vai CFLA vispār ir izvērtējuši pēc būtības to saturu? Ministru kabineta noteikumos digitālās platformas definīcija nebija noteikta vispār, lai mēs pēc tās varētu vadīties. Tāpat digitālā platforma nebija definēta kritērijos, kas būtu noteikta pie izvērtēšanas."
Iesniegtos projektus vērtēja Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu līgumu aģentūras pārstāvji. Komisijā strādāja valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmu centrs" pārstāvis, kuram gan nebija balsstiesību. Konkursā pieteicās arī ar medijiem tiešā veidā nesaistītas firmas.
"Līdz pat tādām kā reklāmdevēju organizācijām. Bet varētu teikt, ka lielākā daļa tomēr ir tādi, kas pārstāv kādu no medijiem. Avīžu, žurnāli, televīzijas, elektronisko masu informācijas līdzekļu īpašnieki. Uzņēmumi, kas veic tirgus un sabiedriskās domas izpēti un pat sniedz pakalpojumus medijiem. Tā kā tur bija diezgan plašs tas loks, kas varēja iesaistīties."
Sākotnēji zaļo gaismu saņēma septiņi projekti. Arī "Tet" meitasuzņēmums "Helio Media". Tas veido televīzijas kanālu 360 TV un uztur portālu 1188. "Helio Media" pieteiktais projekts sasniedz maksimālo summu – 750 tūkstošus eiro.
"Mēs kā komercraidorganizācija pieteicāmies modernizēt divus pamatvirzienus. Viens ir mūsu 1188 ziņu portāls, kurā ir nodoms ieviest mūsdienu pasaulē [pieejamos] digitālos risinājumus, lai mēs būtu konkurētspējīgi ar globālajiem spēlētājiem kā "YouTube", "Facebook". Otrs ir ziņu dienesta modernizācija, ieviešot mākoņpakalpojumu risinājumus ziņu dienesta darbībā, digitalizējot un modernizējot studijas darbu."
"Tet" kontrolpakete pieder valstij, tādēļ šajā konkursā kompānija piedalīties nevarēja. Taču tās meitasuzņēmuma pieteikumu pieņēma. SIA "Helio Media" valdes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš skaidro, ka uzņēmuma akcionārs ir "Tet", taču arī uzņēmuma ietvaros "Helio Media" tiekot uztvers kā komercuzņēmums, kam jānes peļņa. "Tas ir veidots, lai mēs saviem akcionāriem ilgtermiņā nestu atdevi no ieguldījumiem, un, ja tirgū ir iespēja, ka komercmediji tiek atbalstīti, mēs, protams, piesakāmies šo iespēju izmantot," norāda Ozoliņš.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Projektu atlases departamenta direktore Agnese Abu-Junese norāda, ka līdz šim Ministru kabineta noteikumos nebija ļoti precīza interpretācija par to, kā ir jāskatās publiskās kapitālsabiedrības. Bija noteikts, ka atbalstu nevar sniegt tādiem iesniedzējiem, kuru īpašnieki ir publiskas personas.
Šonedēļ pēc Kultūras ministrijas lūguma valdība grozīja konkursa noteikumu un iekļāva skaidrojumu – arī valsts uzņēmumu meitas uzņēmumi piedalīties nedrīkst. Bet mediju projektu finansējumam no citām programmām pārdalīja septiņus miljonus eiro. Ar to pietiek, lai īstenotu 28 projektus, kas pašlaik kvalificējas konkursam.
"Mēs runājām ar kolēģiem un mēs atradām šo risinājumu, ka gan Ekonomikas ministrija var pārdalīt finansējuma daļu – 4 miljonus eiro no iepriekš viņiem plānotajām programmām, un tieši tāpat Izglītības ministrija atrada iespēju 3,7 miljonus pārdalīt no viņu resorā plānotajām digitalizācijas programmām."
Reģionālo mediju asociācijas valdes loceklis Uldis Samiņš norāda, ka tas noteiktu būs būtisks instruments mediju atbalstam. "Ja salīdzina kaut vai ar ikgadējiem Mediju atbalsta fonda satura projektiem, kas atbalsta satura radīšanu, bet tur nav runa par jaunievedumiem, inovācijām un attīstību," vērš uzmanību Salmiņš. Viņš skaidro, ka Mediju atbalsta fonds ir paredzēts vairāk, lai mediji eksistētu, varētu algot žurnālistus un radītu saturu.
Ministrija to arī uzsver, ka katru gadu vajadzība pēc mediju atbalstīšanas, īpaši drukāto mediju segmentā, ir arvien lielāka. Tas nav pareizi – cik tālu var? Skaidrs, ka jādod medijiem pašiem iespēja un rīki attīstīties, lai tie kļūtu pašpietiekami, un digitalizācija ir tieši tas virziens.
Piektdien CFLA publicēja pirmos trīs mediju programmas naudas saņēmējus. Tie ir European Hit Radio, Kurzemes TV un laikraksts Kurzemes vārds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
