Putins atkal žvadzina kodolieročus: ko nozīmē Krievijas diktatora parakstītā jaunā doktrīna?

Dienu pēc ilgi gaidītās atļaujas saņemšanas no ASV – izmantot tās tālas darbības ieročus pa mērķiem Krievijas teritorijā – un 1000. pilnapmēra kara dienā Ukraina, visticamāk, pirmo reizi ir izmantojusi ASV piegādātās ATACMS raķetes, kuru darbības rādiuss ir līdz 300 kilometriem.

Par to mērķi kļuvusi Krievijas munīcijas noliktava Brjanskā. Oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām gan nav, taču sociālajos medijos izplatījušies video, kuros redzami pamatīgi ugunsgrēki notikuma vietā.

Noliktavā tika glabāta gan artilērijas munīcija, gan vadāmās aviobumbas un arī militārais atbalsts, ko Krievijai sagādājusi Ziemeļkoreja. Par to, cik liels varētu būt agresora militārajām spējām nodarītais zaudējumu apmērs, pagaidām vēl nav skaidrs.

Sekojot pēdējo dienu notikumiem, Kremļa reakcija ilgi nebija jāgaida. Diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi ir pacēlis kodolieroču kārti, proti, viņš ir parakstījis valsts atjaunināto kodolieroču doktrīnu.

Ieviestās izmaiņas paredz, ka kodolieročus iespējams izmantot arī pret valsti, kurai nav kodolieroču, bet kuras nodomus atbalsta kāda kodolvalsts. Plašākus kodolieroču izmantošanas nosacījumus, tostarp atbildi uz dronu un ne-kodolraķešu uzbrukumiem, draudiem teritoriju zaudēšanai un arī tā dēvētajai agresijai, kas vērsta pret Krieviju un Baltkrieviju, ja to veic valsts, kuru atbalsta kāda cita kodolvalsts.

Jānorāda, ka Ukrainai nav kodolieroču, taču kopš pilna apmēra kara sākuma tā saņem atbalstu no valstīm, kuru rīcībā tie ir. Lai gan jaunās kodoldoktrīnas slieksnis ieroču izmantošanai ir krietni pazemināts, eksperti norāda, ka jauna līmeņa riskus tas pēc būtības nenes.

"Tas rada bažas NATO valstīm, tas rada bažas Ukrainai. Bet man jāsaka, ka NATO valstis un Ukraina jau ilgu laiku ir krietni norūpējušās par šo jautājumu, nebūdamas drošas par to, ko Putins varētu darīt saistībā ar kodolieroču lietošanu. Tāpēc šajā ziņā, iespējams, tas tik ļoti nemaina iepriekšējos aprēķinus," norāda domnīcas "Chatham House" Starptautiskās drošības programmas vadītāja Patrīcija Lūisa.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šī kara 1000. dienā attālināti uzrunāja Eiropas līderus. Viņš aicināja pastiprināt spiedienu uz Krieviju un brīdināja, ka tieši kavēšanās ar lēmumu pieņemšanu draud saasināt šo konfliktu, jo jebkura vilcināšanās ļauj Krievijai kļūt stiprākai, bet Ukrainai vājākai. Ar līdzīgu vēstījumu Zelenskis vērsās arī pie saviem parlamentāriešiem Kijivā.

"Vai nu mēs uzvarēsim ienaidnieku, vai arī ienaidnieks uzvarēs mūs – ukraiņus, eiropiešus un ikvienu pasaulē, kurš vēlas dzīvot brīvi, nevis viena diktatora varā. (..) Tā ir cīņa par visu Eiropu. Par kārtību vai haosu visā pasaulē. Un, kamēr visa pasaule gaida brīnumu no [Donalda] Trampa, mēs nevaram atļauties gaidīt. Mēs nedrīkstam zaudēt savu noturību, mums ir smagi jāstrādā," pauž Zelenskis.

Arī citi Eiropas līderi šajā dienā godinājuši Ukrainas izturību un vēlreiz apliecinājuši, ka ar Kijivu šajā cīņā pret imperiālistisko ļaunumu viņi būs līdz uzvarai.

"Ja mēs vēlamies, lai Eiropā tiktu atjaunots miers, Putinam ir jāsaprot, ka militāra uzvara nav iespējama. Mums jāpanāk, lai cena, ko viņš maksā par savu bezjēdzīgo karu, augsta. Mums jāatceras, ka cena, ko mēs maksāsim par viņa uzvaru, būs vēl augstāka. Mums ir nepieciešams, ka Ukraina paliek stipra," saka Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs.

"Mēs apspriedīsim, kā varam palīdzēt Ukrainai gūt uzvaru. Tas nozīmē vairāk palīdzības, vairāk naudas, kas mums viņiem ir jānodrošina, jo īpaši tagad, kad ir [karā] iesaistījusies vēl arī Ziemeļkoreja," teic NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Taču Kijivā šajā dienā tika domāts gan par tiem, kas atrodas frontes līnijā, gan par tiem, kas aizvien vēl ir kara gūstā agresora pusē, un tiem, kas savas dzīvības par valsts brīvību un neatkarību jau ir atdevuši. Ukrainas galvaspilsētas Neatkarības laukumā ir viena no piemiņas vietām. Aizvien katru dienu tur turpina gult jauni karodziņi, kas simbolizē karā kritušos.