Ukraiņu karavīri TV3 Ziņām: Sarunas vajag, bet tikai par Ukrainas 1991. gada robežām

Ar Vadimu, vienu no karavīriem, TV3 Ziņas iepazinās pērn. Viņš toreiz ar savu komandu strādāja ar poļu pašgājējhaubici, tagad jau gadu ar Itālijas piegādāto velkamo lielgabalu "FH70". Frontē viņš ir no pirmās dienas, kad krievi sāka pilna mēroga iebrukumu.

"Šis ir tēmēklis, tajā es ievadu datus, ko man dod, un šajā kvadrantā uzlieku koordinātas, visu uzstādu un saku: "Uguni!" Strādājam pa priekšējām līnijām. Šaujam pa kājniekiem, kad sākas uzbrukums, atsitam. Kad viņu tehnika strādā, tad strādājām arī pa to," rāda Vadims.

Lielgabala apkalpe, kas dzīvo uz vietas lauka pozīcijā, ir pieci cilvēki. Katrs zina savu uzdevumu un galvenais – zina, par ko šeit cīnās.

"FH70″, tehnika ļoti laba, strādā izcili. Darbības rādiuss 30 kilometri, bet atkarīgs no lādiņa. (TV3: Pēc sava darba intensitātes, kā jūs redzat situāciju šajā frontes virzienā?) Ir jāstrādā… (TV3: Ienaidnieks uzbrūk?) Ienaidnieks uzbrūk, mums ir viņi jāaptur, nevaram pieļaut, ka viņi mums pietuvojas. Kā saka – artilērija ir kara dieviete. (TV3: Ziema tuvojas, vai tas ietekmē jūsu darbu?) Nē, strādājam kā vasaras karstumā, tā ziemas spelgonī," uzsver Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Mikola.

TV3 Ziņas vaicā, kā karavīri redz šos baisos nu jau gandrīz trīs gadus pilna apmēra kara apstākļos.

"Elle. Nevienam to nenovēlu piedzīvot, bet mēs cenšamies, darām visu, lai tas nebūtu, darām visu, kas mūsu spēkos," pauž Mikola.

Tāpat jautājam par iespējamām sarunām ar iebrucēju valsti Krieviju. Šeit frontē tie, kuri katru dienu sargā savu zemi, saka – sarunas ar okupantu tikai uz nosacījumiem, kur Ukraina atgriežas pie savām starptautiski atzītām robežām.

"Ko lai jums pasaku… Jā, protams, sarunām ir jābūt, bet uz kādiem nosacījumiem. Ja mēs atdosim savas teritorijas, paies laiks, [krievi] uzbruks, un ko tad atkal mēs vēl atdosim? Sarunas vajag, bet tikai par 1991. gada robežām," norāda Vadims.

Uz jautājumu, ko jūt karavīrs frontē un kāda ir viņu reakcija, lasot jaunumus par krievu okupantu uzbrucējiem, Ukrainas aizstāvji atbild: "Viņi citādāk neprot, palaiž raķetes uz bērniem. Kas ir tajās galvās?!? Viņi taču ļoti labi zina, uz kurieni viņi šauj. (TV3: Kas būs pirmais, ko jūs izdarīsiet pēc uzvaras?) Es pat nezinu – neesmu domājis. Bet vajag domāt! Vajag, bet sākumā ir jāuzvar un tad jādomā."

Puišiem pozīcijās ir arī uzticams draugs un peļu ķērājs, par ko rūpēties – baltais runcis viņiem dodas līdzi, arī mainot pozīcijas.

Karavīriem pienāk atkārtots kaujas uzdevums. Puiši pārbaudījuši krievu dronu aktivitāti, un, par laimi, debesis uz šo brīdi ir tīras no okupantu droniem. Tomēr šeit, Bahmutas rajonā, fronte nebeidz dunēt un krievu armija cenšas par katru cenu pārraut ukraiņu aizsardzību.