Eiropas Parlamenta "ceļojošais cirks": Vai arī šajā sasaukumā EP turpinās ceļot starp Briseli un Strasbūru?

Lai gan par Eiropas Savienības institucionālo mājvietu uzskatāma Brisele, kur pamatā strādā arī Eiropas Parlaments, vismaz 12 reižu gadā deputāti un viss administratīvais aparāts pārceļas uz Strasbūru. Šeit notiek plenārsesijas.

Šī prakse sen jau krietni kritizēta. Eiropas Savienība, kas solās turēt rūpi gan par dažādu nevajadzīgu procedūru mazināšanu, gan zaļajām idejām, ierasti katru mēnesi uz nepilnu nedēļu organizē šādu milzu pārvākšanos. Tā jau iesaukta par ceļojošo cirku, un problēmu atzīst arī Latvijas eiroparlamentārieši.

"Tas parāda šo divkosību. Es pilnīgi piekrītu. Tās daudzās kravas automašīnas, kas ved tās slavenās kantīnas, tās plastmasa kastes un daudz ko citu. Katru reizi te pārvietojas tūkstošiem cilvēku," saka Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).

"Rekur, mums ir kaste, kuru visnotaļ tukšu vadā katru trešo nedēļu turp un atpakaļ. Protams, kas tas divkosīgi," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks (AP).

Tas viss izriet no dalībvalstu saistībām, kas vispār ir pamatā bloka funkcionēšanai. Mūsu parlamentārieši gan atzīst – šis arī esot slikts signāls jau tā daudzajiem eiropiešiem, kuriem Eiropas Savienība diži pie sirds neiet.

"Bet franči atkal pasaka, ka ir līgums, garu garais, gadu desmitiem un nekad neatteiksies no Strasbūras. Nekas nav vienkāršāk kā tērēt svešu naudu," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Vilis Krištopans (LPV).

"Viss šitas te – tas jau tiek izmantos "de facto’ trīs darbadienas mēnesī, bet tas viss tiek uzturēts, sildīts, tīrīts, kopts remontēts, kas ir milzīga pozīcija. Priekš kam tas ir vajadzīgs, izņemot to jocīgo normu tajā līgumā, neviens sakarīgi pateikt nespēj," uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (LA).

Plecus rausta arī jaunais Eiropas Savienības komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kura atbildības pārziņā tieši ir ražīgums un dažādu procedūru atvieglošana: "Izgrozīt to var tikai ar dalībvalstu vienprātīgu lēmumu. Nav nekādu indikāciju, ka Francija gatavotos tam piekrist."

Šī pastāvīgā parlamentārā pārvākšanās Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni 180 miljonu eiro gadā.

Kā stāsta šonedēļ Strasbūras parketu pulējošie eiroparlamentārieši, šos līgumus, kas nosaka, kā vispār Eiropas Savienība funkcionē, tik bieži nemaz, tā teikt, vaļā nevar. Pat, ja tas notiktu, piemēram, saistībā ar Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, tāpat būtu sagaidāma milzu ķildošanās un stīvēšanās ar francūžiem, lai nepieļautu izmaiņas pašreizējā kārtībā un attiecīgi turpinātos līdzšinējais atspoles princips, visam Eiropas Parlamenta aparātam pastāvīgi pārvācoties starp Briseli un Strasbūru.