Neraugoties uz valsts apmaksātām zālēm, gandrīz puse HIV inficēto neārstējas

HIV inficēto statistikas ailēs Latvija ierindojas ceturtajā vietā Eiropā aiz Kipras, Igaunijas un Īrijas. Katru gadu ap 200 jaunatklātu gadījumu.

Latvijā kopumā līdz šim reģistrēti gandrīz 8500 cilvēku ar imūndeficīta vīrusu. No tiem divarpustūkstoši saslimušo – miruši. Taču īpaši satraucošs ir fakts, ka tikai nedaudz vairāk kā puse no visiem diagnosticētajiem HIV slimniekiem – izvēlas ārstēties.

"Un te ir tā lielā lieta, pacinetam, kuram nav nekādu simptomu, bet viņš ir hiv pozitīvs, viņš saka, bet es esmu vesels, dakter, kāpēc man vajadzētu ārstēties? bet tieši šajā brīdī vajag ārstēties, lai neļautu vīrusam vairoties imūnās sistēmas šūnās, sagraut tās. un nonākt pie situācijas, kad uzslāņojas citas infekcijas," saka stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Turklāt neārstēts HIV pacints pakļauj infekcijas riskam arvien jaunus un jaunus cilvēkus,  tas ir arī viens no klupšanas akmeņiem HIV epidēmijas iegrožošanā Latvijā. Jau sešus gadus valsts apmaksā efektīvas, modernas zāles visiem HIV inficētajiem, kas praktiski nozīmē viena tablete dienā – visa mūža garumā.

"Jo ja cilēks ārstējas nepārtraukti un ar labiem rezultātiem, cilvēks nevar pārnest infekciju tālāk. Tas ir galevanis iemesls ārstēšanai, nemaz nerunājot par to, ka veselība atjaunojas, imunitāte atjaunojas, un cilvēks neslimo ar pārējam slimībām, kā tad, kad viņš neārstējas. Ja mēs atklājam agrīni, tad tā ārstēšana tagad ir tik spēcīga, nomākt vīrusu var pat mēneša laikā, un tas vīruss nedara savu postījumu tālāk organizsmā," teic stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.

Kā norāda Andris Veiķinieks – HIV pacientu atbalsta biedrības vadītajs, diemžēl liela daļa no inficētajiem ir tā saucamie vēsturiskie pacienti, kuri par diagnozi uzzināja vēl tad, kad nebija pieejamas valsts apmaksātas zāles, un šobrīd viņi vairs neredz jēgu uzsākt terapiju, tad ir daļa, kas vienkārši vairs nedzīvo Latvijā, bet šiet saglabājušies uzskaitē, un tad ir trešā pacinetu grupa, kuri vienkārši netic, ka ir nopietni  slimi.

"Mēs viņus saucam par disidentiem, kuri uzskata ka HIV nav, ka tas ir farmokompāniju bizness. Un tad viņus atved ar ātro palīdzību, kad problēmas ir pietiekami redzamas, kad ir palikušas viena vai četras imunitātes šūnas un tad viņa nāk ar saukli, glābiet mani! un tad glābt ir ļoti grūti, gan pacinetam, gan valstij, jo tas ir arī finansiāli smagi un laika un naudas ietiplpīgii, lai šos cilvēkus pēc tam izceltu," pauž Veiķinieks.

Mediķi īpaši norūpējušies par HIV skartajiem bērniem, kuri infekciju "mantojuši" no mātēm. Šobrīd terapiju saņem 54 ar HIV inficēti bērni.