Apbrīnojamās "meitas un mātes". Inese Galante stāsta par attiecībām ar meitu

Inese, vispirms pastāstiet īsumā par gaidāmo koncertu. Tas Rīgā notiek jau vairākus gadus, var teikt, ka ir kļuvis par savdabīgu tradīciju. Kā radās šāda ideja?

Mēs ar māsu augām ģimenē, kurā bija spēcīgas un skaistas tradīcijas, kurā tika svinēti visi svētki. Es vēlējos ieviest ko līdzīgu Latvijas kultūras dzīvē, daloties ar kaut ko gaišu. Vēlējos šādi novēlēt draugiem un svētku viesiem dvēseles siltumu un laimi. Arī kolēģus Ziemassvētku koncertam, starp citu, izvēlos pēc tāda pat principa – strādāju tikai ar tiem, kuri prot vēlas dalīties ar siltumu un prieku! Jo Ziemas svētku laikā visiem īpaši gribas sajust brīnumu, tādēļ šobrīd ir īpaši veiksmīgs brīdis, lai tuvinātos un atklātos saviem tuviniekiem, iespējams, piedotu kādam, bet ar citu vienkārši pasēdētu līdzās, izbaudot patīkamus brīžus, kuru mūsu dzīvē nav pārāk daudz. Teikšu tā – var bezgalīgi ilgi gaidīt brīnumu, bet var arī to vienkārši izveidot. Un tas būs īpaši vērtīgs tiem, kuriem tas ir domāts.

Runājot par tuviem cilvēkiem, jāpiemin fakts, ka koncerta organizēšanā piedalās arī jūsu meita Diāna. Kā veidojas lietišķās attiecības, kad mamma vienlaikus ir arī boss?

Godīgi sakot, ir jāsāk ar bezgalīgu pateicību Diānai. Viņa pasargā mani no visiem tehniskajiem un organizatoriskajiem jautājumiem, sniedzot iespēju domāt tikai par mākslu. Domāju, viņai ir daudz sarežģītāk nekā man, jo viņai nemitīgi ir "jāžonglē", līdztekus savam vizāžista un starptautisko projektu mākslinieciskā direktora darbam jākontrolē visi mūsu kopējā darba aktuālie procesi. Koncertdzīvē viss ir izplānots pa minūtēm, taču ne vienmēr viss notiek tam atbilstoši. Piemēram, meita principā neplānoja manu projektu dēļ aizkavēties Latvijā ilgāk nekā dažus mēnešos, domājot, ka palīdzēs organizēt tikai vienu festivālu ["Summertime – aicina Inese Galante"- red. piebilde], taču man paveicās – man izdevās viņu pārliecināt palikt. Diānai ir ļoti svarīga personiskā izaugsme, mācības un attīstība – viņai patīk pārvarēt šķēršļus, viņu vilina iespēja gūt jaunu pieredzi, zināšanas, iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, no kuriem var daudz mācīties. Domāju, daļēji tādēļ viņa piekrita vadīt manu komandu.

Viena spēcīga personība attiecībās – tas ir labi, bet divas – nav pārāk daudz?

Attiecībās tāpat kā komandā, kur katrs dara savu darbu, ir daudz vieglāk rast kompromisus. Neatkarīgi no spēcīgu personību skaita. Turklāt, neskatoties uz to, ka es ne vienmēr biju priekšzīmīga māte, man izdevās izaudzināt ne vien brīnišķīgu meitu, bet arī iegūt gudru, ļoti uzticamu draugu.

Ko jūs ar to domājat, sakot, ka nebijāt priekšzīmīga māte?

Esot gaidībās, turpināju daudz strādāt. Vienkārši nevarēju atļauties atlikt lietas. Godīgi sakot, sākumā man bija grūti sevi iedomāties jaunajā lomā, jo tas paredzēja milzīgas izmaiņas dzīvē. Tuvinieki toreiz mani ļoti atbalstīja, palīdzēja novirzīt spēkus vajadzīgajā virzienā. Taču man tā arī nebija lemts kļūt par "standarta" mammu, jo koncertu dēļ es bieži braukāju apkārt, bet bērnam ir nepieciešama nemitīga uzmanība un vecāku tuvuma sajūta. Diāna augšanas procesā ļoti atbalstīja vectētiņš un vecmāmiņa, kuriem esmu ārkārtīgi pateicīga. Tas ļāva attīstīties mums abām – gan Diānai, gan man.

Taču vai ir iespējama pozitīva dinamika attiecībās, kur gadiem krājas aizvainojumi? Vai tie "neaug" kopā ar bērnu? Kā jums izdevās no tā izvairīties?

Protams, man paveicās. Un es saprotu, ka kādam citam bērni varētu arī nepiedot ilgstošu nebūšanu mājās. Jo mamma ir vajadzīga vienmēr! Mammu nevar aizvietot! Nenoliedzami, bija gan apvainošanās, gan arī skumšana vienai pēc otras, taču mūsu attiecības jau no paša sākuma veidojās ļoti īpaši – Diāna jau kopš bērnības bija ļoti neatkarīga un patstāvīga meitene, īsta maza pieaugusī. Var teikt, ka mēs vienmēr runājām kā līdzīga ar līdzīgu, ar abpusēju cieņu un izpratni. Viņa zināja, ka pie pirmās iespējas es pērku lidmašīnas, vilciena vai autobusa biļeti un steidzos pie viņas. Viņa izauga operteātrī, bija klāt visās "Mīlas dzēriena" izrādēs, bet to bija vairāk nekā 100 – publika ļoti mīlēja šo iestudējumu. Sēžot zālē, Diāna dziedāja man līdzi, un es to dzirdēju uz skatuves. Meita un mamma vienmēr ir bijušas manas vislielākās cienītājas un atbalstītājas. Teātris bija arī Diānas, ne tikai manas dzīves daļa, es vienmēr biju "mamma – svētki", un dabiskā veidā mūsu attiecības kļuva pieaugušas, draudzīgas. Tādēļ arī tagad mēs spējām izveidot brīnišķīgu partnerību. Meita ir mana aizmugure! Esmu laimīga, ka mēs esam komanda.

Ineses Galantes fonds gatavo klausītājiem īstas pirms Ziemassvētku dāvanas:

7.decembrī Rīgas Doma baznīcā notiks jauns skaists Ziemassvētku pasākums – unikāls koncerts "3 Soprano", kurā piedalīsies trīs spožas Latvijas dziedātājas: dīva Inese Galante un spilgtas Latvijas nacionālās operas un baleta solistes Inna Kločko un Viktorija Majore. Koncerta formāts ir jaunums uz Latvijas skatuvēm. "Mūsu koncerts ir patiešām unikāls," stāsta Inese Galante. "Mēs izpildīsim vokālos skaņdarbus, kurus līdz šim brīdim kopā nav dziedājuši trīs soprāni. Šīs programmas veidošanai mani iedvesmoja trīs mūsdienu dižāko tenoru (Lučano Pavaroti, Hosē Karerass, Plasido Domingo) kopīgās uzstāšanās, kas visā pasaulē milzīgās zālēs un stadionos noklausījās daudzi tūkstoši skatītāju. Pirms dažiem gadiem man piedāvāja uzstāties līdzīgā projektā ASV, tobrīd darba grafiks to neļāva īstenot, taču ideja šķita pievilcīga. Un, lūk, jau ar nepacietību gaidām tikšanos ar mūsu skatītājiem un ticam, ka šis svētku vakars kļūs par spožu muzikālu un emocionālu pārdzīvojumu mums visiem."

14.decembrī, plkst. 15:00 un plkst. 19:00 īpašajā Doma baznīcas atmosfērā notiks ilgi gaidītais koncerts "Ziemassvētku prelūdija", kurā skanēs iemīļotās melodijas, uzstāsies spilgti Latvijas mūziķi, kā arī Ineses Galantes jaunie talanti. "Mēs esam laimīgi par to, ka mūsu Ziemassvētku koncerts ir kļuvis par brīnišķīgu pirmssvētku tradīciju un raisa lielu skatītāju interesi – biļešu uz vakara koncertu vairs nav. Visi mākslinieki ar prieku piekrita idejai par otru, dienas koncertu tiem, kuri nepaspēja nopirkt biļetes uz vakara pasākumu".