Kultūras finansējuma uzskaite joprojām neskaidra
Budžeta pieņemšanā klusākas diskusijas bija par kultūras nozari. Kultūras darbinieki sen gaida algu pielikumu, bet politiķi aizbildinās, ka Latvija kultūrai tērē krietni vairāk nekā vidēji Eiropā. To apliecinot Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču, cik no statistikā iekļautā tiešām aiziet kultūrai un cik – citām lietām, konkrēti joprojām pateikt nevar.
Pērn septembrī darbu sāka Evikas Siliņas ministru kabinets. Līdz ar to mainījās kultūras minstrijas politiskā vadība, kuru gandrīz 12 gadus valdīja Nacionālā apvienība. Politiskās sarunāšanas rezultātā kultūra tika "Progresīvajiem". Partija ministriju pārņēma ar lielām iecerēm, taču bez naudas.
"Principā, ja mēs salīdzinām no IKP vai budžeta īpatsvaru Latvijā ir viens no lielākajiem budžeta īpatsvariem kultūrai."
Uz prasību pēc vairāk līdzekļiem kultūrai, Finanšu ministrija atbildēja, ka kultūra ir pārfinansēta. Taču kultūras darbinieki ikdienā to nekādi neredz, tāpēc uzsāka meklēt, kas apgalvojumam pamatā. Atklājās, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Mārketinga izmaksas, pilsētas svētku noformējums, pat dienas centru finansējums ir tikai dažas no pozīcijām, kuras atsevišķas pašvaldības pieskaita pie kultūras tēriņiem. Kamēr mīts par pārfinansēto kultūru joprojām ir dzīvs, neviens īsti precīzi pateikt nevar, cik tieši tam valstī tērējam.
Latvijā ir bagāta kultūra. Galvaspilsētas centrā slejas vietējo un tūristu iecienītā Nacionālā opera un balets, kur dejotāji un dziedātāji pērn vidēji pelnīja 1358 eiro.
Pirms dažiem gadiem restaurēts Nacionālais mākslas muzejs, kur izstāžu kuratoriem vidējā alga ir vien 1148 eiro. Novados kultūras tradīcijas dzīvas uztur amatierkolektīvu vadītāji. Viņiem līdz šim gadā valsts piešķīra 806 eiro, turmpāk maksās 1712 eiro. Papildus viņi saņem algu no pašvaldības, kas, labākajā gadījumā, ir daži simti eiro.
Kultūru finansē gan valsts, gan pašvaldības. Tēriņus saskaita pēc OECD kritērijiem, sauktiem par COFOG. Kultūrai pieskaita sporta un atpūtas pasākumu organizēšanu, atbalstu reliģiskajām organizācijām, izdevējiem, pat zoodārziem un botāniskajiem dārziem.
Uz Eiropas fona Latvija pastāvīgi ierindojas topa augšgalā, jo sarēķināts, ka kultūrai tērējam ap 1% no iekšzemes kopprodukta. Aprēķinos gan nez kāpēc iekļauti arī būvniecības izdevumi vairāk nekā 33 miljonu apmērā, no kuriem tikai 11 izlietoti tieši kultūras būvēm.
"Pagājušogad mēs uzreiz atzinām, ka, jā, no mūsu puses tiešām bija tehniska kļūda, ka "Valsts nekustamajiem īpašumiem" bija vairāki projekti. Mēs viņus izvērtējām, bet kaut kā tehniski kļūdaini tiešām bijām pieskaitījuši visu kultūrai, bet to mēs uzreiz atzinām, ka tā ir kļūda, bet pārējie principi nav mainījušies."
Kultūras ministre Agnese Lāce no "Progresīvajiem" atzīst, ka jāpārskata tas, kas tiek iekļauts statistikā. "Kopumā redzējums saskan, ka ir jāpārskata šīs vienības un dažādās budžeta ailītes, kuras iekļauj šajā uzskaitījumā. Mēs neesam sastapušies ar tādu negatīvu attieksmi, ir bijusi atvērtība dialogam."
"Tas tiešām būtu aicinājums pašām ministrijām paskatīties, vai viņām tās funkcijas nav jāizdala kaut kā sīkāk, jo, kā jau es teicu, tās ir dažādās ministrijās un ne vienmēr tā detalizācijas pakāpe ir identiska. Ja es pareizi saprotu, šī informācija par pašvaldībām varētu noteikti būt vēl mazāk detalizēta. Līdz ar to sanāk, ka faktiski pašvaldību iesniegtos datus mēs visdrīzāk pieņemam kā faktu, jo mums nav šīs detalizācijas, lai varētu viņus validēt, pārbaudīt vai tamlīdzīgi."
Piemēram, Rīgā pērn kultūrai iztērēti 30 miljoni, no tiem 5,8 miljoni eiro iegrāmatoti kā "izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai; , bet kas zem tā slēpjas – nav norādīts. CSP ieskatā jautājums par lielāku detalizāciju jārisina pašai ministrijai.
CSP jau ir gatavs pārskats par 2023. gadu. "Nekā personīga" lūdza ar to iepazīties, taču saņēmām atteikumu. Pēc statistiķu aprēķiniem nekas būtiski nav mainījies, pagājušajā gadā kultūrai esam tērējuši 0,93% no IKP.
Savus aprēķinus veic arī Finanšu ministrijā. Pērn tur kultūrai saskaitīja tikai 0,5% no kopprodukta. Atšķirība starp CSP apkopoto esot tāpēc, ka ministrijā skaita tikai valsts naudu, nerēķinot pašvaldību maciņus.
Var iet detalizētāk, bet atkal diskusija droši vien ir maksājumu līmenī, kas ir kas. Šeit jāsaka tā, ka Finanšu ministrija sniedz savas konsultācijas budžeta metodoloģijas jomā. Arī pašvaldībām, ja šādi jautājumi rodas. Ad hoc konsultatīva pieeja. [Pašvaldības jautā] regulāri. Regulāri ir pašvaldības, kuras prasa."
Finanšu ministrs no "Jaunās Vienotības" Arvils Ašeradens zina par diskusiju, kas saistās ar statistiku. "Es zinu, ka bija strukturāla diskusija, vai tas tur tajā statistikā nav vai ir iekšā. Es šobrīd neteiktu, ka šis būtu lielākais jautājums Finanšu ministrijā, kuru mēs šobrīd risinām," atzīst Ašeradens. Taujāts, vai pašreizējā statistika tomēr nerada maldīgu priekšstatu par to, cik kultūrai tiek tērēts. "Es nezinu, kur jūs stūrējat šobrīd […] Tas jums jāprasa statistiķiem, tad kā viņi to rēķina."
Par neskaidro naudas skaitīšanu kultūrai pirms gada runājuši atbildīgajā Saeimas komisijā. Neko konkrētu gan nav izlēmuši. Tur joprojām gaida, kad ministrija nāks ar savu risinājumu. Deputāti, kuru algas nākamgad pieaugs par 2,6% – līdz 4330 eiro, uzskata, ka finansējums kultūrai ir pietiekams un sauc to par labāko iespējamo kompromisu šajos apstākļos.
"Es domāju, ka kultūra ir tā nozare, kura vienmēr teiks, ka ir par maz, kā iespējams arī citas nozares, bet pie šiem apstākļiem es teikšu, ka tas ir optimāls, jo tas līdzsvars ir kaut kādā veidā atrasts."
Līga Kļaviņa no ZZS, kas pārstāv Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, ir tās priekšsēdētājas biedre, uzskata, ka kultūrai tiek gana daudz atvēlēts. "Un te vienmēr pastāv strīds par to, kas ir vairāk atbalstāms, sports, kultūra vai izglītība, bet mūsu uzdevums ir līdzsvaroti sadalīt šo ierobežoto finanšu apjomu," pauž Kļaviņa.
Tikko apstiprinātajā budžetā 2025. gadam Kultūras ministrijai piešķirti 240,5 miljoni. Prioritārajiem pasākumiem ministrija prasīja 30 miljonus. Saņēma nepilnus 45 tūkstošus. Naudu nozarei cer piesaistīt ar jaunu loteriju, par ko finansēt kultūras mantojuma saglabāšanu.
"Diskusijās, kur mēs runājām par nozarēm, kultūras nozare noteikti nebija tā skaļākā."
Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, uz jautājumu, vai šogad partija mēģināja izcīnīt kultūru kā prioritāti, saistīt to ar drošību – nacionālo identitāti un līdzīgiem, svarīgiem jautājumiem, norādīja – "tas nav nopietni". "Tad mēs ieejam tajā situācijā, kad pilnīgi jebkurš jautājums var tikt padarīts par drošības jautājumu. Tad jau tas vairs nav nopietni. Tā vairs nav nopietna prioritizēšana. Tā bija politiskā saruna, no kuras mēs vēlējāmies virzīties projām," teic Šuvajevs
"[NP: Kāpēc zaļzemniekiem kultūra nav prioritāte?] Zaļzemniekiem kultūra ir prioritāte vietvarās, jo, ja mēs paskatāmies salīdzinoši, kultūras pasākumi un tas kultūras budžets, ko novirza pašvaldības, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem un ko katrs iedzīvotājs ikdienā jūt visvairāk, tur šī te noteikti iezīmējas kā viena no prioritātēm. Valstiskā līmenī mēs redzam, ka ir citas lietas, kuras varbūt ir akūtāk risināmas."
Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, jautāts, kāpēc "Vienotībai" kultūras nav prioritāte, norādīja, ka šobrīd prioritāte ir drošība. "Partijai ir svarīgi katru valsts budžetu, kad tiek pieņemts, izvirzīt tādas prioritātes, kas ir pati galvenā konkrētajā situācijā," uzsver Jurēvics. "Mums, "Jaunajai Vienotībai", šobrīd ir un būs drošība tikmēr, kamēr Krievija uzvedīsies šādi agresīvi pret Ukrainu un tai skaitā, izmantojot dažādas hibrīdkara metodes pret mums."
Norādot, ka pēc koalīcijas darbiem neizskatās, ka kultūra ir tik ļoti svarīga, Jurēvics norādīja, ka tā "Nekā personīga" interpretācija. "Mums ir noteiktas skaidras lietas valdības deklarācijā par kultūru un arī jaunā kultūras ministre ir enerģiska, un es arī paļaujos uz viņu."
Neskatoties uz kultūras nozīmi valstiskās identitātes veidošanā un patriotisma stiprināšanā, tā joprojām tiek finansēta pēc pārpalikuma principa. Vai kādreiz pienāks arī kultūras nozares kārta būt par valsts budžeta prioritāti – atbildes nevienam nebija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
