"Iztēlei nav robežu," Ilvesa par ļaundaru iespējamajiem mērķiem, izkrāpjot iedzīvotāju personas datus

Viņa skaidro, ka draudi un uzbrukumi Latvijas kibertelpai notiek regulāri, taču svarīgākais ir jautājums – cik spējīgi esam noturēties tiem pretī? "Gribētu teikt, ka valsts pārvaldes pusē mums ir izcila CERT komanda, kas rūpējas par valsts kritisko infrastruktūru. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka uzbrukums tiek veikts caur ikvienu indivīdu. Mēs visi strādājam uzņēmumos, dažādās darbavietās, un faktiski pietiek tikai uzlauzt kādu no mūsu tehnoloģijām, lai apdraudējums būtu valstiska mēroga kādā no uzņēmumiem," akcentē Ilvesa.

Jāatgādina, ka novembra sākumā sistēmas kļūdas dēļ no tehnoloģiju uzņēmuma "ZZ Dats" noplūduši 42 dažādu Latvijas pašvaldību darbinieku un iedzīvotāju personas dati, piemēram, vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Šajā gadījumā Datu valsts inspekcija sacīja, ka panikas celšanai nav jēgas.

Ilvesa norāda, ka riski šādu datu tālākai izmantošanai pastāv vienmēr, taču arī norāda, ka neviens negrib celt paniku, jo tā nerosina pragmatisku rīcību. Viņa vērš uzmanību, ka jebkādu datu noplūde ir bīstama, jo, ja tie nonāk ļaundaru rokās, kuriem ir slikti mērķi, ar tiem var izdarīt jebko, tostarp, piemēram, noteikt cilvēku dzīvesvietu.

Ilvesa arī akcentē, ka dati vienmēr tiek ievākti no dažādiem virzieniem un salikti kopā, lai iegūtu pilnāku ainu, proti, ne tikai izkrāpti no datubāzēm, bet arī ievākti no, piemēram, sociālajos tīklos publicētā u. tml.

Kā tos tālāk var izmantot? "Man negribas biedēt ar Ukrainas piemēru, bet tās pašvaldību dati savulaik ir noderējuši brīdī, kad fiziski krievu okupantu armija iegāja valstī. Tam bija diezgan šokējošas konsekvences. Negribu biedēt, bet ir jāpadomā par to, ka šie dati tiek krāti, netiek dzēsti un tiek izmantoti tad, kad tas var sāpēt visvairāk. Šeit iztēlei nav robežu," atzīst Ilvesa.

Viņa gan paskaidro, ka šobrīd nav zināms, kur konkrētie dati ir nonākuši un kam tiks izmantoti. Bet bieži vien tie tiek izmantoti finanšu nolūkiem, proti, tiek pārdoti tālāk.

Lai stiprinātu Latvijas kibertelpu, Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar partneriem sāk divu gadu kiberdrošības izglītības projektu, kura laikā studenti iegūs praktiskas zināšanas digitālās drošības nozarē un ieguldīs savas prasmes uzņēmumu kiberdrošības stiprināšanā Latvijas reģionos.

Ilvesa par jauno programmu stāsta: "Projekta nosacījums ir, ka sagatavojam noteiktu skaitu studentu – divu gadu periodā tie ir ap 230, un tikpat daudzās vietās studenti izies praksi, proti, lietos savas zināšanas. Šajā laikā sadarbosimies ar Latvijas Pašvaldību savienību – šie uzņēmumi var būt pašvaldību iestādes, uzņēmumi u. tml. Doma ir iet ārā no Rīgas un doties uz reģioniem, lai palīdzēt tur, kur šādu zināšanu ir vismazāk."