Zinātnieki vaino Latviju manipulācijā ar vides datiem
Ciņā par to, lai saimniekošana Latvijas mežos turpinātos tikpat intensīvi kā līdz šim, nozarei vajadzīgi neapgāžami argumenti. Kokrūpniecības nozares pārstāvji aicina ieklausīties zinātnē, taču pētījumus Eiropas pārliecināšanai finansē viņi paši. Starptautiskajā vidē izskan aizdomas par mānīšanos. Ar "Journalismfund Europe" atbalstu "Nekā personīga" ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā pētīja, kā Baltijas valstis cenšas ietekmēt Eiropas politiku un panākt ne tikai ciršanas nesamazināšanu, bet pat palielināšanu.
Kokapstrādes nozare plāno paplašināties un atvērt jaunas rūpnīcas. Tām vajadzēs kokus, bet jau strādājošie kokrūpnieki savus biznesus samazināt nevēlas. Eiropas politika gan liek samazināt ciršanu un aizsargāt unikālas ekosistēmas. Latvija to nedara, un pirms pieciem gadiem pret mums ierosināta pārkāpuma procedūra. Līdz 2030. gadam jāsāk strādāt arī plānam klimata neitralitātes sasniegšanai.
"Latvija patiesībā ir lielākā biomasas eksportētāja Eiropā. Un tas ir ļoti pārsteidzoši, ņemot vērā šīs valsts izmēru. Tā joprojām ir maza valsts Eiropas mērogā, un tajā pašā laikā tā ir pirmajā vietā koksnes granulu eksportā, un tas ir bijis tā jau ilgu laiku, kā arī milzīgs koksnes šķeldas eksports."
"Nevar noliegt arī to, ka šobrīd eksportā ļoti liela daļa ir koksnes produktu. Tas nozīmē, ka principā mūsu eksports ir ārkārtīgi primitīvs valstī. Mums nav, nav tad, ka tas ir liels nopelns nozarei, tad drīzāk ir liela problēma mūsu ekonomikai, ka mūsu eksportā tik, tik ne, tik lieli, liels īpatsvars ir zemes pievienotās vērtības produktiem."
Skandināvijā un Baltijas valstīs pieauguši meži pēdējo 20 gadu laikā sarūk visstraujāk Eiropā. Galvenā mežu apsaimniekošanas forma ir kailcirtes. Šīs valstis Eiropas institūcijās cenšas panākt, lai arī turpmāk nekas nemainītos.
"Kopumā nav nekā slikta, ja valstis iestājas par savām interesēm un dara to koordinēti. Taču meža tēmas specifika ir tāda, ka šo valstu mērķi ļoti pārklājas ar to, ko pieprasa nozaru grupas, un tie ne vienmēr atspoguļo to, ko šo valstu iedzīvotāji patiesībā vēlētos, lai viņu valdības darītu."
Zemkopības ministrs un lobijorganizācijas aicina meža politiku balstīt zinātnē, nevis emocijās par dabas iešanu bojā. Viņi izmanto Latvijā tapušus pētījumus, ka nekoptos mežos koki iet bojā, izdala oglekli, un tāpēc tāds mežs ir kaitīgs klimatam. Tādēļ vecus mežus jācērt, un to vietā jāstāda jauni.
No mežiem veltītas konferences 5. decembrī:
"Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību, var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi."
"Mums ir ārkārtīgi nepieciešami gudri zinātnieki. Un zinātnē pamatotas domas ir vienmēr tas, ar ko mēs strādājam, jo bez pamatojuma zinātne, protams, nekāda ilgtspēja nevarētu vispār būt."
"Jāpieņem uz zinātni, uz faktiem balstītus lēmumus, nevis uz emocijām, un ir jāsaprot, ka arī tas, kādā veidā mēs šobrīd veicam šos aprēķinus, arī tur ir iespējams, iegūstot jaunas atziņas, aprēķini varētu būt savādāki."
Kad zemi apstrādā un mežu nocērt, gadu desmitiem vai – kūdras ieguves gadījumā pat tūkstošiem – krātais ogleklis atbrīvojas un nonāk atmosfērā. Latvija apgalvo, ka emisijas nav tik lielas, lai tās nevarētu atsvērt ar jaunaudzēm un to pamato ar mežzinātnes institūta "Silava" pētījumiem.
Pagājušā gada oktobrī 500 zinātnieki parakstīja Eiropas Komisijai adresētu vēstuli, kurā skaidroja, ka nav gudri atvēlēt lielākas mežu teritorijas savvaļai, jo neskarti meži no atmosfēras uzņem maz oglekļa, savukārt jaunaudzes to dara daudz labāk. Vēstuli parakstīja arī cilvēki no visām trim Baltijas valstīm.
"Šo vēstuli parakstīja seši Lietuvas zinātnieki, un dažiem no viņiem ir ciešas saites ar lobēšanas organizācijām. Visos gadījumos, ko mēs analizējām un kur zinātniekam bija ciešas saites ar lobiju, nebija nekādu interešu konflikta deklarāciju – ne universitātē, ne parlamenta līmenī, kur viņi bija uzaicināti apspriest likumprojektus."
No Latvijas vēstuli parakstīja deviņi zinātnieki – lielākoties no mežzinātnes institūta "Silava". Trešdaļa iestādes ienākumu nāk no "Latvijas valsts mežu" pasūtījumiem. Viņiem pētījumus pasūta arī lielākie kokapstrādes uzņēmumi un Zemkopības ministrijas paspārnē esošais Meža attīstības fonds. Ciešās saites ar nozari atspoguļojas amatos – institūta vadītājs Jurģis Jansons bijis "Latvijas valsts mežu" padomē, kur viņu nomainījis cits "Silavas" vadošs darbinieks – Mārtiņš Līdums. Institūta vadošais pētnieks Āris Jansons kopā ar zemkopības ministra Krauzes ārštata padomnieku Māri Liopu vada Latvijas Mežu sertifikācijas padomi. Šī biedrība pēdējo divu gadu laikā no lielākā kokrūpnieka "Latvijas Finiera" ziedojumos saņēmusi 400 tūkstošus eiro.
"Var pētīt mežu kā ekosistēmu, kā bioloģisku sistēmu, un var strādāt, kā strādā mūsu institūts, kā mēs esam arī mežu zinātni definējuši – tā ir zinātne par mežu un tā attiecībām ar cilvēkiem vai cilvēku attiecībām ar mežu, tātad ir arī ekonomiskā komponente klāt."
Atbilstoši klimata konvencijām Latvija regulāri publicē detalizētu siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizāciju. Zemes apstrādes sektorā to rēķina "Silava". 2023. gada dokumentā secināts, ka izmešu un to piesaistes līdzsvars kopš 1990. gada pasliktinājies par 119%. Tas tiek skaidrots ar pieaugušos mežu ciršanu. Savukārt kopsavilkums latviešu valodā piedāvā atšķirīgu interpretāciju – sliktā situācija skaidrota ar to, ka vecu mežu ir pārāk daudz.
"Ja ir pieprasījums, tiek sagatavoti piedāvājumi, kas tiek vērtēti. Ja cilvēki šīs zināšanas izmanto, paldies! Zinātne kļūst par produktu, kad tiek publicēta. Ja mēs ticam vispār kaut kam pasaulē, tad ir jātic, ja tā zinātniskā periodika ir."
"Silava" pētījumi par Latvijas mežiem piesaistījuši arī citu zinātnieku uzmanību. Vācijas Graifsvaldes universitātes pētnieks Geralds Jurasinskis kopā ar 37 citu institūtu zinātniekiem šopavasar atspēkoja "Silavas" secinājumus par kūdras lauku apmežošanu.
"Argumentācija par labu šai pieejai Eiropas līmenī lielā mērā balstās uz "Silavas" publikācijām. Un mēs to apspriedām arī rakstā – tur ir, es teiktu, diezgan apšaubāmas pieejas, tiek izteikti ļoti plaši apgalvojumi par to, cik oglekļa neitrālas ir konkrētas pieejas vai cik maz tās veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet dati ir diezgan vāji. "
Zinātnieks skaidro, ka "Silava" izmanto labus un derīgus mērījumus par, piemēram, metāna izmešiem, bet no tiem izdara daudz plašākus secinājumus par visu siltumnīcas efektu raisošo gāzu emisijām.
"Ja paņem tikai vienu aspektu, tad, protams, var teikt – un tas nav pārsteidzoši, tā ir ābeces patiesība – jo kūdra ir mitrāka, jo ir vairāk metāna. Bet viņi to izmanto, lai apgalvotu, ka tas nav labi kopējam līdzsvaram. Protams, ir vismaz apšaubāmi tā darīt, un tas viss nāk no viena un tā paša institūta un tas viss iet vienā virzienā. Tas pastiprina iespaidu, ka pastāv spiediens no finansējuma avota."
Šie citu zinātnieku apšaubītie secinājumi tiek izmantoti aprēķinos Latvijas Klimata un enerģētikas plānā. Pērn Latvija Eiropas Komisijai nosūtīja plānu, par kuru pretī saņēma kritiku un uzdevumu pārstrādāt.
"Negatavs plāns bija pagājušā gada rudenī vēl. Tad, tad mēs faktiski aizsūtījām, jā, tādu vēl negatavu plānu, bet arī tas bija ļoti tā pragmatiski vērtēts solis, lai tieši saņemtu šīs rekomendācijas un ieteikumus. Un tad attiecīgi vasarā jau mēs šo plānu bijām jau pārstrādājuši atbilstoši šīm rekomendācijām."
Komisija norādīja uz datu trūkumu, neilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī to, ka nav plānu kūdras lauku atjaunošanai. Aizrādīja arī, ka nav vērtēta plānu ietekme uz bioloģisko daudzveidību un gaisa kvalitāti. Tāpat nebija skaidrs, kā panākt, ka iegūtā koksne tiek izmantota ilgi kalpojošos produktos, nevis sadedzināta kā kurināmais.
"Par šo zemes sektoru tad, protams, bija lielākās diskusijas, un tas arī saprotami, jo sektors sevī ietver gan zemes izmantošanu, gan mežu. Un, protams, tie abi ir ārkārtīgi nozīmīgi mums tautsaimniecībā un tai skaitā arī eksportā. Un tāpēc, protams, ka par to bija lielas diskusijas."
"Tie risinājumi, kas tiek piedāvāti, vairāk ir tāda, es gribētu teikt, mežsaimniecības intensificēšana klimata vārdā."
"Nozare ļoti veiksmīgi ir atradusi pamatojumu, kāpēc vajag aktīvi izstrādāt mežu caur klimata pārmaiņu matemātiku."
Aprēķins paredz vecu mežu aizstāšanu ar jauniem. Tam pretrunā ir Eiropas prasība saglabāt senus mežus. Definēt – kas ir seni meži – atstāts dalībvalstu ziņā.
Aktīvākās meža nozares cīņas notiek diskusijās par šķietami mazsvarīgiem dokumentiem. Piemēram, noteikumos par biomasas kurināmo Klimata un enerģētikas ministrija rosina noteikt, ka par senu mežu var uzskatīt tikai tādu, kas ir neskarts vismaz 50 hektāru platībā. Latvijā ārpus aizsargājamās teritorijām tādu mežu nav.
Šo priekšlikumu ministrijā iesniedza "Latvijas valsts meži". Pamatojums – institūta "Silava" pētījums.
"[Šādi meži] būs atrodami tikai un vienīgi kaut kādās aizsargājamās teritorijās. Visi šie centieni pēc būtības, arī veco meža definīcijas diskusijā, ir attiecināt uz teritorijām, kas jau ir aizsargātas, lai tas neradītu nekādas jaunas sarunas par to, ka kaut kas būtu jāmaina mežsaimniecībā ārpus šīm aizsargājamām teritorijām."
"AK: Tagad gan Eiropā runā, gan mēs Latvijā esam saskaitījuši, ka aizsargājamās teritorijas ir ap 30%, ap 30 ir arī jāpaliek un vairāk mēs nevaram atvēlēt. Tas ir Eiropas uzstādījums, es varu pateikt, ka citās Eiropas valstīs runā tikai par padsmit procentiem.
NP: Šobrīd Latvijā nav pat 10%.
AK: Nu, kā, Latvijā ir 30%, to mēs esam saskaitījuši. Tās ir visas aizsargājamās teritorijas. Ja mēs runājam par stingrā režīma teritorijām, tās vēl nav 10%, bet visas pārējās, kas ir kaut kādā veidā aizsargājamas, tās ir ap 30%, es uzskatu, ka tie ir griesti, kuriem mēs pāri nevaram iet."
Valsts meža dienesta dati gan rāda, ka šis skaitlis ir stipri pārspīlēts. Tas ietver, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kur meža ciršanai nav nekādu būtisku ierobežojumu.
Latvijas klimata plāns atduras pret nespēju ko strauji mainīt enerģētikā, jo bez TEC-2 mēs nevaram, bet tas darbojas ar fosilā kurināmā palīdzību. Arī kardinālus uzlabojumus lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā Latvija neplāno. Atliek energoefektivitāte un transports, kur par zaļāku degvielu finālā maksās patērētāji. Ja emisiju mērķi sakot ar 2030. gadu netiks izpildīti, būs jāiegādājas emisiju kvotas.
Šis pētījums tapis ar "Journalismfund Europe" atbalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
