Tiesu izpildītāji bloķē kontus un arestē īpašumus, parādniekiem to nezinot

Tiesu izpildītājs bloķē bankas kontus par sodiem, par kuriem iedzīvotāji nemaz nenojauš. Skaidrosim, vai valstij nebūtu jānodrošina, ka cilvēks tiešām uzzina par pret viņu uzsāktu parāda piedziņu.

Kārlis Bērziņš ir astronoms, dzīvo Rīgā, kur izveidojis Latvijā vienīgo meteorītu muzeju. Viņš stāsta, to visu gan šogad varējis zaudēt.

"Pēkšņi ieraudzīju ziņojumu, ka īpašumam ir uzlikts arests, pie tam tas pats fakts bija noticis jau mēnesi ātrāk, par ko es neko nezināju, par šī aresta uzlikšanu, bet tā iepriekšējā tiesa ir notikusi vēl dažus mēnešus iepriekš." stāsta astronoms Kārlis Bērziņš.

Kārlis par šo visu esot uzzinājis vien oktobra beigās. Šķetinot notikušo, noskaidrojis, ka piedziņas process gan radies no senākiem notikumiem. Proti, pirms pieciem gadiem viņš slimības dēļ bija pārtraucis doktorantūras studijas Ventspils augstskolā un, atbilstoši līgumam, augstskola pieprasījusi atmaksāt izmaksāto stipendiju.

Kopējā summa iespaidīga – lai arestētais īpašums nenonāktu zem izsoles āmura, klāt liekot piedziņas izmaksas, nedēļas laikā bijis jāatmaksā teju 21 tūkstotis eiro.

"Situācija bija tāda, ka es tiku nostādīts fakta priekšā, ka reāli nedēļas laikā, ir jāveic šis maksājums. Laika pārsūdzēt vairs nav, tad paralēli tiktu rīkota mājas izsole. Vienīgā īpašuma izsole, kurā ar ģimeni, bērniem dzīvoju. Tas viss notiek aizmuguriski. Es laimīgi dzīvoju un neko par to nezinu," neslēpj Bērziņš.

Augstskolā gan saka – par to, ka nauda tiks prasīta atpakaļ, Bērziņš nav varējis nezināt. Tomēr viņa pārmetumi arī par to, ka valsts nepārliecinās, ka tik nozīmīgas vēstules, kā tiesa vai parādu piedziņa, tiešām tiek saņemtas.

"Piemēram, uzņēmuma likvidēšana vai tiesa vai kaut kas tāds. Par kurām valstij būtu pienākums pārliecināties, jo es nesaņēmu nekādu ziņu e-pastā, līdz ar to – kā es par to varu zināt, kā es varu reaģēt," vaicā Bērziņš.

"Mēs nevaram nokomentēt katru individuālu gadījumu, kā iestāde un arī tiesa veic šo komunikāciju, protams, ir tagad samilzis stāsts un problēma ar nesaņemtajiem e-adreses paziņojumiem, bet jebkurā gadījumā šī saziņa notiek likumā noteiktā kārtībā," skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Tomēr par esošo kārtību, kā par piedziņu tiek komunicēts, kritika arī no daudziem citiem. Sociālās saziņas vietnē "X", virkne iedzīvotāju dalījušies ar pieredzi, ka par nesamaksātu stāvvietu, Jūrmalas caurlaidi vai kādu citu administratīvo sodu, viņu konti bloķēti, pašiem nemaz par pārkāpumu nezinot.

"Jā, likums neparedz pienākumu pārliecināties vai cilvēks ir vai nav saņēmis šo ierakstīto vēstuli, sūtījumu vai e-adreses sūtījumu. Bet te ir jāpatur prātā svarīga lieta, ka mēs visi paļaujamies, ka pastnieks ir savu darbu izdarījis, viņš ir aizgājis, viņš šo vēstuli mēģina izsniegt. E-adreses gadījumā mēs paļaujamies, ka nostrādās notifikācija, ja viņa ir aktivizēta," skaidro Kruka.

Tikmēr Tieslietu ministrijā mudina tiesu izpildītājus piedomāt pie savu darbību samērīguma.

Tieslietu ministrija: "Zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāņem vērā konkrētās izpildu lietas apstākļus, tai skaitā parāda veidu un apmēru. Piespiedu izpildes procesa mērķis ir panākt ātru parāda atgūšanu, un zvērināta tiesu izpildītāja kā valsts amatpersonas pienākums ir rūpēties, lai valsts iejaukšanās šī mērķa sasniegšanai būtu samērīga."

Tikmēr Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē vērš uzmanību, ja ir noticis kāds lēmums vai spriedums, pašam par to nezinot – likumā ir noteikta procedūra, kas atļauj atjaunot apelācijas termiņus un izteikt savus iebildumus. Vienlaikus padome arī aicina, neaizmirst par savu e-adresi un tieši tāpat, kā savā pastkastītē pie mājokļa, arī tajā ielūkoties regulāri.