Vācijas un Francijas ārlietu ministru vizīte Sīrijā ir nozīmīgs pagrieziena punkts Rietumu diplomātijā pēc šīs valsts diktatora Bašara al Asada gāšanas aizvadītā gada decembrī.
Annalēna Bērboka un Žans Noels Baro šeit ieradušies apņēmības pilni atbalstīt varas nodošanas procesu jaunajai Sīrijas pārvaldei miermīlīgā un iekļaujošā ceļā. Abi viesi, pirms doties uz Damasku, uzsvēruši, ka vizīte ir daļa no plašākiem Eiropas Savienības centieniem veicināt stabilitāti un atbalstu Sīrijas iedzīvotājiem šajā pārmaiņu posmā.
Vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā šo valsti bija nomākusi ne vien Asadu ģimenes tirānija, bet arī brutāls pilsoņu karš. Tā dēļ neskaitāmas rietumu un arābu valstis bija sarāvušas jebkādas saites ar Sīriju. Taču kopš te ir sākuši šalkot pārmaiņu vēji, daudzi tagad steidz saites atjaunot. Arī Francija no jauna atvērusi savu vēstniecību.
"Pirms nepilna mēneša, pateicoties sīriešu mobilizācijai, dzima jauna cerība – cerība uz suverēnu, stabilu un miermīlīgu Sīriju, cerība, ka sīriešu vēlmes var piepildīties. Tā ir reāla cerība, bet tā ir trausla cerība. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk Francija ir kopā ar Sīriju un sīriešiem, lai šo cerību padarītu par realitāti."
Cerība patiešām šeit ir un saglabājas trausla. Lai gan grupējumam Hajat Tahrīr aš-Šām izdevās gāzt Asadu un tā līderis Mohammeds al-Džolani, kas šobrīd ir kļuvis arī par Sīrijas de facto vadītāju, ir paudis apņēmību atjaunot valsti, tas jebkurā gadījumā gan no ASV, gan ANO puses ir atzīts par teroristisku. Iemesls ir tā pagātnes saites ar teroristu organizāciju "Al Qaeda".
Sarunas Damaskā šodien caurmērā koncentrējas par un ap iespējamu sankciju atcelšanu, kā arī politisko nākotni un jaunas konstitūcijas izstrādi, lai stabilizētu Sīriju pēc gadiem ilgušā kara.
Papildus sarunām abi augstie viesi vēl arī apmeklēja Sednajas cietumu. Šis cietums ir zināmas kā "cilvēkkautuve". Tas atrodas netālu no galvaspilsētas Damaskas un kopš nemieriem 2008. gadā, kā arī pilsoņu kara sākuma 2011. kļuva bēdīgi slavens ar tur realizētām ārkārtīgi smagām spīdzināšanām, necilvēcīgiem apstākļiem un sistemātisku vardarbību, ko izdzīvojušie dēvē par "kautuvi". Sednajas cietums kļuva par diktatora Asada politisko un ne tikai oponentu represiju vietu un tur notiekošo nežēlību mērķis bija viest bailes un izmisumu sabiedrībā, lai tā neuzdrošinātos pretoties Asada diktatūrai. Šeit vardarbību un arī nāvi piedzīvojuši tūkstošiem sīriešu.
"Labāka Sīrijas nākotne nozīmē iekļaujošu, miermīlīgu varas nodošanu, izlīgumu un atjaunošanu. Tam ir nepieciešams politisks dialogs, kurā ir iesaistītas visas etniskās un reliģiskās grupas, vīrieši un vienlīdz sievietes. Viņiem visiem ir jābūt iesaistītiem konstitucionālajā procesā un Sīrijas nākamajā valdībā."
Taču tikpat trausla, cik notiekošās pārmaiņas Sīrijā, ir visa Tuvo Austrumu reģiona stabilitāte. Kamēr starp Izraēlu un Libānā bāzēto radikālo islāmistu grupējumu "Hezbollā" pastāv ārkārtīgi trausls un nosacīts pamiers.
Tikmēr smaga situācija aizvien ir Gazas joslā. Tur pēdējās diennakts laikā jau atkal desmiti nogalināto Izraēlas triecienos, kas tikuši vērsti pret teroristisko grupējumu "Hamās". Starptautiskās palīdzības organizācijas norāda, ka Gazas iedzīvotāji, īpaši bērni, smagi cieš no nepietiekama uztura un humānās krīzes apstākļiem, kas šeit tikai turpina saasināties.
Sarunas par pamieru starp Izraēlu un "Hamās" jau gandrīz gadu ir nonākušas strupceļā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
