Austrijas valdību uztic veidot galēji labējai "Brīvības partijai"; Vīnē izceļas protesti
Pēc ilgstošām valdības veidošanas neveiksmēm Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens uzticējis veidot valdību galēji labējās "Brīvības partijas" līderim Herbertam Kiklam. Šī ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad valdību veidos galēji labējie.
Austrijas prezidents valdības veidošanu uzticējis galēji labējās populistiskās "Brīvības partijas" līderim Herbertam Kiklam pēc tam, kad ar šo uzdevumu netika galā vairākas centriskās partijas.
Pēc rudenī aizvadītajām vēlēšanām valdību vairākkārtīgi centās veidot konservatīvā "Tautas partija" un tās kanclers Karls Nēhammers, kuram sadarbība ar galēji labējajiem bija pilnīgi nepieņemama.
Taču "Tautas partijā" par nesadarbošanos ar populistiem nebija vienprātības un pēc Nēhammera atkāpšanās no partijas vadības konservatīvie paziņoja, ka esot gatavi sarunām ar Kiklu.
"Kikla kungam ir pārliecība, ka valdības sarunu ietvaros varēs rast reālus risinājumus. Un viņš vēlas uzņemties šo atbildību. Es viņam to skaidri jautāju. Tāpēc esmu uzdevis sākt sarunas ar Austrijas Tautas partiju, lai izveidotu federālo valdību. Herberts Kikls mani informēs par šo sarunu gaitu."
Kikls ir pazīstams ar savu pret imigrantiem vērsto nostāju un Krievijai draudzīgu politiku. Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās viņa partija guva 29% vēlētāju atbalsta un kļuvusi par lielāko pārstāvēto partiju Austrijas likumdevējā.
Pēc vadības maiņas Austrijas "Tautas partija" ir atzinusi, ka tagad būtu gatava sadarboties ar Kikla "Brīvības partiju", kas iepriekš bija viņu sarkanā līnija. Panākuma gadījumā Kikls kļūs par pirmo Austrijas galēji labējo kancleru kopš Otrā pasaules kara.
"Ekonomiskā vide ir sarežģīta. Austrijā ir ilgstoša lejupslīde, pieaug bezdarbs; vienlaikus ir jāpārstrukturē mūsu valsts budžets. Maz ticams, ka visi pasākumi būs populāri, taču tie būs jāīsteno. Un neaizmirsīsim arī ģeopolitiskos draudus, ar kuriem mēs saskaramies, jo īpaši Krievijas agresīvā kara dēļ."
Līdz ar jauno valdības vadītāja paziņojumu, šodien Vīnē bija vērojami arī atsevišķi protesti. Demonstrantu bažas ir par
"Brīvības partijas" pagātni. Partiju aizvadītā gadsimta 50. gadu sākumā dibināja bijušie nacisti, tāpēc tagad bažas par jaunu ekstrēmisma atdzimšanu.
"Tas, kas šeit šobrīd notiek, mums ir ļoti svarīgi. Tas, ka labējā spārna politiķis ekstrēmists, kurš sevi dēvē par tautas kancleru – iepriekšējo reizi sevi tā dēvēja Ādolfs Hitlers – varētu iegūt mandātu valdības veidošanai, mums nav pieņemams."
Ja Kiklam izdodas izveidot valdību kopā ar Tautas partija, viņu sadarbība varētu būt ar ievērojamiem šķēršļiem. Piemēram, ar domstarpībām par budžeta deficītu, palīdzību Ukrainai un aizsardzības izdevumiem, kur partijām ir dažādi redzējumi. Ja valdības veidošanas arī šoreiz neizdodas, tad Austrijā varētu notikt pirmstermiņa vēlēšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
