Slimnīcu biedrība: Ambulatoro pakalpojumu pieejamība šogad tiks samazināta
Gaisma tuneļa galā nav pārāk spilgta – tā par veselības aprūpi tēlaini izsakās Slimnīcu biedrības vadība, kura turpina cīkstēties ar Veselības ministriju par finansējumu. Slimnīcas pārstāvošā organizācija apgalvo, ka valsts piešķirtās papildu naudas ambulatorajiem pakalpojumiem ir stipri par maz, un tas nozīmē, ka operāciju un izmeklējumu pieejamība šogad kritīsies.
Šis gads veselības aprūpē sācies ar stresa pilnām dienām, saka veselības nozares pārstāvji. No reģionālām slimnīcām tiek saņemti trauksmes zvani par finansējuma trūkumu. Latvijas Slimnīcu biedrības vadība šodien amatpersonām un politiķiem skaidroja, ka valsts piešķirtā papildu nauda ambulatorajiem pakalpojumiem 28 miljonu eiro apmērā nekompensē slimnīcu slodzi.
"Tas absolūti nekompensē to slodzi, kas jādara. Mums netiek kompensēts minimālās algas pieaugums. Šie līdzekļi jāatrauj no pacientu aprūpes un jāpiemaksā minimālās algas pieaugumam. Līdz ar to šajā gadā ar šo nelielo piešķīrumu, kas ir, mums pacientu aprūpe tiks samazināta."
Kā otru negatīvu aspektu slimnīcu biedrība min apstākli, ka finansējuma trūkuma dēļ daudzu pacientu ārstēšana tikusi pārnesta uz šo gadu. Un rindas tik turpina augt. Tās ir tik garas, ka uz atsevišķām manipulācijām cilvēki jau jāpieraksta pat uz 2027. gadu. Savukārt slimnīcas šobrīd nevar plānot savu darbu, jo tām zināms tikai šā gada pirmajā ceturksnī piešķirtais finansējums.
"Mēs varam plānot savu dzīvi tikai pirmo ceturksni. Tālākais atkal nav skaidrs. To, ko gribas, lai varam ilgtermiņā plānot dzīvi. Tur apakšā ir pacienti, kuriem tiek pārceltas, atceltas operācijas. Tad darbinieki, kuri nevar izsekot pārmaiņām."
"Mēs vienojāmies, ka kopā strādāsim janvārī ar slimnīcām pie jauna piedāvājuma. Izstrādāsim jaunus plānošanas principus un maksāšanas modeļus. Tādēļ 2025. gadam stacionārajām iestādēm finansējums paredzēts pirmajam ceturksnim. Tad turpināsies tālāk."
Dialogs ar slimnīcām turpināsies, teica Veselības ministrijas pārstāvis.
"Konceptuāli saprotam, ka primārai veselībai jāmeklē papildus finansējums."
Vienlaikus medicīnas iestādes aicinātas citādāk plānot tās manipulācijas, no kurām nav atkarīgas dzīvības.
"Ir gadījumi, kur gribas sagaidīt no slimnīcu puses uzlabojumus plānošanā. Lielākoties par plānveida pakalpojumiem. Redzam gadījumus, kad tiek ieplānots par daudz, kas neatbilst piešķirtā finansējuma faktoram, tur redzam, ka šo rindu var veidot gada piešķīrumā, nevis vairāk."
Šī jautājuma sakārtošanā varētu palīdzēt arī digitālās rindas izveide, ko testa veidā plāno iedarbināt šā gada beigās. Tikmēr februārī Saeimas komisijā plāno skatīt Latvijas pilsoņu kolektīvu iesniegumu par plānveida veselības pakalpojumu nodrošināšanu – bez rindām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
