Liepnieks: Ja Trampam vajag Grenlandi ASV drošības dēļ, tad viņš sapratīs, ka Putinam vajag Baltiju

Rīgas pilī aizvadīta Valsts prezidenta un premjeres pirmā tikšanās pēc gadumijas. Apspriežot šogad veicamos darbus, nemainīga prioritāte joprojām ir drošības stiprināšana. Rinkēvičs uzskata, ka aizsardzības budžets nākamajos gados no trīsarpus procentiem jākāpina līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Atbildot uz TV3 Ziņu jautājumu, Rinkēvičs apstiprināja, ka nepieciešamība palielināt izdevumus saistāma arī ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa teikto, ka NATO dalībvalstīm aizsardzībai jāatvēl pieci procenti kopprodukta.

"To es tomēr vairāk vērtētu mūsu pašu drošības un aizsardzības kontekstā. Bet neizbēgami arī konteksts ar sabiedrotajiem, ar ASV nostāju ir svarīgs," pauž Valsts prezidents.

Bet uz Trampa izteikumiem par Grenlandes, Panamas kanāla un Kanādas pievienošanu Savienotajām Valstīm, Rinkēviča reakcija ir nogaidoša: "Ziniet, mēs cienām katra sava sabiedrotā teritoriālo nedalāmību. Mēs uzskatām, ka būtu ļoti labi, ja šādus jautājumus tomēr risinātu, balstoties uz starptautiskām tiesībām, uz vispārpieņemtām normām. Un mēs ļoti gribētu cerēt, ka tomēr tas vairāk šobrīd ir tāds retorikas jautājums."

Arī valdības vadītāja Siliņa cer, ka Trampa draudi sagrābt citas valstis nepiepildīsies: "Viens ir izteikumi, otrs ir kādas rīcības. Es redzu, ka ir ļoti svarīgi ievērot mieru tajā, ka vispirms arī jāsaprot, vai sekos kādas darbības. Es domāju, ka tie ir tādi izteikumi. Un, kamēr arī prezidents nav inaugurēts, paļausimies, ka izteikumi paliek pie izteikumiem."

Trampa imperiālistiskā retorika ir jāuztver nopietni, saka ārlietu eksperts Māris Andžāns. Jautājums tikai, cik lielā mērā nākamais ASV prezidents savus nodomus īstenos.

"Es domāju, ka tā drīzāk ir tāda kaulēšanās taktika, lai panāktu kādus labumus. Kas attiecas uz Panamas kanālu, tad noteikti zemāka maksa ASV kuģiem par Panamas kanāla šķērsošanu. Līdzīgi arī ar Kanādu, kur viņš arī raugās tādās tirdzniecības deficīta attiecībās. Grenlande – nav jau viņš pirmais ASV pārstāvis, kas uzskata, ka ir jābūt lielākai ietekmei šeit, jo Grenlande ir lielākā pasaules sala, kas atrodas starp Ziemeļameriku un Eirāziju," norāda Andžāns.

Savukārt politikas notikumu apskatnieka Jurģa Liepnieka vērtējumā Trampa izteikumi ir ārkārtīgi bīstami, kas rada draudus arī Latvijas neatkarībai.

"Ar šādu runāšanu vien Tramps pauž absolūtu necieņu pret valstu robežām, pret valstu suverenitāti. Pret visu to drošības arhitektūru, kas pasaulē ir pastāvējusi kopš Otrā pasaules kara un kas balstās uz starptautiskām tiesību normām un to, ka valstu robežas ir neaizskaramas, nepārskatāmas uz svētas. Ja Trampam vajag Grenlandi Amerikas drošības dēļ, tad viņš, protams, ļoti labi sapratīs, ka Putinam vajag Baltiju Krievijas drošības dēļ. Un iztēloties kaut kādus jaunus "Molotova-Rībentropa paktus" šeit ir ārkārtīgi vienkārši. Es ņemu Grenlandi, tu ņem to Baltiju, un, kā saka, dzīvojam draudzīgi," pauž Liepnieks.

Kā norāda komentētāji, pasaules līderi cenšas izlikties, ka Trampa izteikumus nav dzirdējuši un cer, ka tas ir pārpratums, jo šobrīd vēl nav tikuši skaidrībā, kā uz tiem saprātīgi iespējams reaģēt.