Rīgas ostā iestrēgušie krievu oligarha Mazepina minerālmēsli nonākuši izsolē

Izsolē nonākuši  krievu oligarha Ditrija Mazepina firmām piederošie minerālmēsli, kuru teju trīs gadus sankciju dēļ, glabājas Rīgas ostā.

Sankciju dēļ Riga Fertilizer Terminal darbība 2022. gada 9. martā tika pilnībā apturēta, jo terminālis ir saistīts ne tikai ar Andra Šķēles un Ainara Šlesera ģimenēm, bet arī krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu, kurš pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pakļauts Eiropas Savienības sankcijām. Līdz ar termināļa darbu, iesaldēti tika arī tur esošie minerālmēsli, tobrīd vairāk nekā 100 tūkstošu tonnu, kuru īpašnieki ir arī ar Mazepinu saistītas sankcionētas firmas.

Daļu no tiem gan izveda, taču liels daudzums minerālmēslu – aizvien glabājas šajā šajā terminālī otrpus Daugavai.  Tie kopumā ir vairāk nekā 47 tūkstoši tonnu minerālmēslu, no kuriem deviņi tūkstoši tonnu ir amonija nitrāts, kuru uzskata par īpaši bīstamu vielu.

Decembra nogalē gan minerālmēsli nonāca pārdošana, zināms TV3 ziņām. Šobrīd gan izsoles pirmā kārta pārtraukta un precīzu tā iemeslu neatklāj. Finanšu izlūkošanas dienestā gan rakstiski skaidro, iepriekš atļauja sankcionēto preci izsolīt dota, lai novērstu to potenciālo vides apdraudējumu, kā arī, lai sankcionētie uzņēmumi varētu apmaksāt saistības. Nekam vairāk.

Atļauja izsolīt konkrētos iesaldētos minerālmēslus tika dota, lai novērstu iesaldēto minerālmēslu radīto vides apdraudējumu. Minerālmēslu izsoles rezultātā iespējami iegūstamie līdzekļi jeb nauda ir jāiesaldē. Sankcijām pakļautas personas nedrīkst gūt labumu no minerālmēslu iespējamas izsolīšanas.

Kopumā trīs atsevišķās izsolēs visus sankcionētos minerālmēslus bija iecerēts pārdot par sākumcenu –  8,2 miljoni eiro. Tas esot lēti – norāda lauksaimnieki.

Taču minerālmēslu vērtējumā lasāms, ka amonija nitrāta uzglabāšanas laiks ir pārsniegts sešas reizes un tas ir ļoti sliktā stāvoklī, proti, sāk sacietēt, bet lielākā daļa granulu ir jau sairušas. Turklāt pieaugot arī sprādzienbīstamība, ja terminālī rodas kādi avārijas apstākļi.

"Sadaloties amonija nitrātam var izdalīties daudz gāzes un tās ir tās, kas rada šo izplešanos un trieciena vilni," skaidro LU Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs Andris Actiņš.

Amonija nitrāts gan tāpat vien nesprāgst, mierina ķīmiķis. Lai notiku negadījums, jāsakrīt daudzi apstākļiem.

Andris Actiņš

"Nav jau tā, ka viņš pats no sevis var eksplodēt? Nekādā gadījumā. Tādas sprāgstvielas, kas varētu sprāgt no pieskāriena, tādu pasaulē nemaz daudz nav. Trotils arī nesprāgst pats."

Situāciju ostā gan regulāri monitorē Valsts vides dienests (VVD) un arī tas mierina – neskatoties, ka minerālmēsli terminālo atrodas jau teju trīs gadus, šobrīd par kādiem drošības riskiem runāt nevajag. Tomēr arī viņi ir modri.

"Avārijas iestāšanās iespējamība, viņa ir zema. Tā nav vispār pieejama. Dienests ir veicis šīs pārbaudes , kas attiecās uz šādu drošības novērtējumu, tad tur visos šajos atzinumos i novērtēts, ka šīs bīstamība vai avārijas situācijas iestāšanās, nav sagaidāma, bet šie riski vienalga ir pastāvoši. Jo ir jāņem vērā, ka tās ir tomēr šīs bīstamās ķīmiskās vielas un tā bīstamība, ilgstoši uzglabājot un mainoties šīs vielas agregātstāvoklim, tas var pasliktināt tālāko apsaimniekošanu," stāsta VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš.

Kas notiks ar minerālmēsliem, ja tos izsolē pārdot neizdosies un tie sacietēs tiktāl, ka pārvērtīsies vairāku desmitu tūkstošu tonnu smagu vienveidīgu masu, Riga Fertilizer Terminal atbildes nesniedza. Par izsoli atbildīga kontaktpersona – terminālā valdes loceklis Miķelis Lapše, uz zvaniem neatbildēja, aicinot viņam rakstīt, taču pēc tam ignorēja arī visas rakstītās īsziņas.

TV3 uzrunātie lauksaimniecības nozares speciālisti gan pauda – šādā stāvoklī minerālmēsli vismaz to ieskatā, ir praktiski neizmantojami bez profesionālas to pārražošanas. Tādēļ, ja tiem kāds pircējs atradīsies, tas visticamāk, būs ārpus Latvijas.