Kultūras ministrija nav spējusi ieviest "Netflix" nodokli
Visu pasauli šonedēļ sajūsmināja melns kaķis un viņa radītāji no Latvijas. Priecājāmies mēs visi. "Straumes" radītāju panākumi daudziem šķita nevis loģisks iznākums ilgtermiņā plānotai, rūpīgai un pamatīgi finansētai kino nozarei. Bet drīzāk kā pārsteigums, ka ar tik knapiem līdzekļiem, kas ir Eiropā vieni no mazākajiem, tomēr ko tādu izdodas sasniegt. Lai naudas kino būtu mazliet vairāk, pirms diviem gadiem Latvijā radās plāns ieviest tā saucamo "Netflix" nodokli. Tas liktu gan starptautiskajiem filmu un seriālu ražotājiem un izrādītājiem kā arī vietējiem, piemēram, GO3, TET un citiem vai nu gadā samaksāt Latvijai daļu no mūsu valstī nopelnītā, vai arī finansēt jauna kino radīšanu. Bet šo gadu laikā tālāk par Kultūras ministriju šī iecere nav tikusi.
Lai šis pasaules slavu ieguvušais kaķis nebūtu vienreizīgs uzplaiksnījums un līdzvērtīgu sasniegumu mēs piedzīvotu tikai pēc 30-40 gadiem, Latvijas kino nepieciešami ne tikai talantīgi cilvēki, bet arī nauda. Veidi kā to iegūt ir dažādi. Arī ar tā saucamo Netflix nodokli, ko jau izmanto daudzas citas valstis. Latvijā tas joprojām nav ieviests.
Pirms astoņiem gadiem diskusijas par Netflix pakalpojumu aplikšanu ar nodokli sākās ASV. Kaliformijas štatā, pēc tam arī citviet. Straumēšanas serviss apgalvoja – šāda ASV štatu rīcība liks viņiem vērsties tiesā.
Pirms 6 gadiem par līdzīgu nodevu Netflix, Spotify un citiem sāka runāt Kanādā. Tur gribēja iekasēt naudu, lai palīdzētu finansēt tieši Kanādā ražoto kino. Tolaik tur vairākiem plašsaziņas līdzekļu, kino un mūzikas atbalsta fondiem bija pieejami 770 miljoni dolāru, bet ar to nepietika.
Par zemajiem nodokļiem, ko maksā Netflix, dusmīgi bija arī no Eiropas aizgājušie politiķi Lielbritānijā.
"Netflix pagājušajā gadā apgrozīja 1,3 miljardus mārciņu. Pagājušā gada ieņēmumi Lielbritānijā 260 miljons mārciņu. Uzminiet, cik viņi samaksāja nodokļos? 5 miljonus mārciņu."
Kad pasauli skāra COVID vīruss, kino skatīšanās paradumi radikāli mainījās. Kinoteātri bija ciet un visi filmas baudīja dīvānos mājās. Pandēmija beidzās, bet ieradumi palika. Šobrīd aizvien lielāka loma ir NETFLIX, AMAZON, APPLE, HBO, HULU, DISNEY un daudziem citiem. No abonentmaksām tie pelna miljardus visā pasaulē, bet vietējā satura radīšanā iegulda tikai tad, kad tas ir izdevīgi. Lai stiprinātu Eiropas kino, jau 2019.gadā Briselē bija grozīta regula, kas ļāva katrai no Eiropas savienības dalībvalstīm elektroniskajiem medijiem, kas rāda filmas un seriālus, uzlikt par pienākumu finansiāli piedalīties Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.
Straujais straumēšanas servisu popularitātes kāpums šo regulu mudināja izmantot daudzas Eiropas valstis. Katra no tām var izvēlēties savu modeli, cik no NETFLIX un citiem iekasēt. Portugālē tas ir 1% no apgrozījuma, Horvātijā 2%, Rumānijā 3-4%, Spānijā 5%. Bet vislielākās nodevas ir Itālijā 17-20%, Francijā pat līdz 25% no apgrozījuma.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs atceras, ka 2023.gada aprīlī teātrī saticis Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu. Viņa mudinājusi līdzīgu mehānismu ieviest arī Latvijā. Ātri iegūts atbalsts no kultūras ministra Naura Puntuļa. NEPLP priekšsēdētāja vadībā 2023.gada vasarā īpašā darba grupā sapulcināti eksperti un arī Latvijas vietējie straumēšanas servisi.
"Šajās pašās telpās visu 2023.gada vasaru tiešām ļoti nopietni strādājām. Dažreiz šīs darba grupas ir formālas, bet tā bija īsta liela darba grupa, kurā tika ieguldīts milzīgs darbs. Panācām kompromisa variantu gan likuma, gan anotācijas redakcijai, kura bija kompromiss, kas līdz galam nevienam nepatika, bet, kas galu galā apmierināja visus un tas bija labākais, ko varēja panākt."
Jaunais nodoklis nozīmētu trīs darbības iespējas – straumēšanas servisi būtu atbrīvoti no nodokļa maksāšanas, ja finansētu Latvijā veidotas filmas un seriālus. Kā to jau šobrīd dara GO3, TET un LMT. Vai arī pirktu te tapušo filmu izrādīšanas licences, ko Eiropā plaši piekopj NETFLIX. Ja straumētāji neko no šī neveiktu, tad Latvijas Nacionālā kinocentra budžetā tiem būtu jāiemaksā 3,5% no Latvijas tirgū gūtajiem ienākumiem. Mums zināms, ka sākotnēji bijis plāns šos grozījumus nevis sūtīt uz garo saskaņošanu Valdībā, bet bez kavēšanās nodot balsojumam deputātiem Saeimā. Bet kādā no posmiem šī ideja pazudusi.
Ministrs Nauris Puntulis iesākumā esot bijis ļoti optimistisks par šo ieceri. Bet tad optimismu zaudējis, jo sajutis tiešu spiedienu no lielajiem straumēšanas servisiem. Pēc viņa teiktā tik maza valsts kā Latvija ar lielajiem daudzmiljardu milžiem viena cīnīties nevarot. Puntulis konsultējies arī ar ārlietu ministru un secinājis, ka kaut ko darīt varētu tikai, kad visa Eiropa nolemtu par vienotiem spēles noteikumiem.
"[Bet jūs sajutāt kādu lobija spiedienu, kad sākāt par to runāt? – NP]Jā, es sajutu mājienu par lobija spiedienu. Nepārprotamus mājienus. [Tie bija Latvijas straumēšanas servisi vai starptautiskie? – NP] Tie bija starptautiskie. No citu valstu pieredzes sajutu, ka tas nav tik vienkārši risināms. [Jūs sajutāt, ka būs mēsli, latviski runājot, vai tas bija jau kā dota ziņa no NETFLIX un citiem, ka varētu būt problēmas? – NP] Tieši tā. Sajutu mājienus, ka tas varētu nebūt tik vienkārši kā mēs to stādāmies priekšā."
2023. gada oktobrī, kad tikko bija amatā stājusies Agnese Logina, NEPLP tapušais piedāvājums nonāca Kultūras ministrijā. Arī Logina stāsta, ka spiediens izdarīts arī viņas laikā.
"Es labprāt nekomentēšu labāk."
Ministrijā iespējamā jaunā nodokļa ieceri kūrēja Puntuļa padomnieks Patriks Grīva un pēc tam valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš. Zariņš saka – ideja esot bijusi kvalitatīvi un labi sagatavota. Izsvērti visi argumenti un veikti aprēķini. Novērstas arī juridiskas iebildes, par ko vēstulēs saņemta kritika no NETFLIX un ASV filmu asociācijas. Iecere bijusi gatava virzīšanai tālāk, bet valsts sekretāra vietnieks no ministrijas aizgājis un process iestrēga.
"Tajā brīdī, kad es pametu Kultūras ministriju, tad mēs bijām izgājuši jau ar šī brīža ministri sarunu raundu ar lielajiem Latvijas pakalpojumu sniedzējiem. Viņi teica, ka piedāvājums ir labs, mēs ar tādu varam dzīvot, varam virzīt tālāk likumu uz priekšu. Tas bija pagājušā gada vasara."
Amatā tikko stājusies Zariņa pēctece, kura saka – šī esot ministrijas top prioritāte. Tagad noteikts garāks pārejas periods. No 2026-2029.gadam straumētājiem, kuri neiegulda naudu Latvijas filmu un seriālu ražošanā, Nacionālajam kino centram varēs iemaksāt vai nu 3,5% no peļņas vai 300 tūkstoš eiro. No 2029.gada bez izvēles iespējām 3,5%. Viņa noraida pārmetumus, ka ministrija atsākusi aktīvāk rīkoties tikai pēc sabiedrības un citu politiķu mudinājumiem atbalstīt kino nozari, kad pieredzējām "Straumes" veiksmīgos startus starptautiskajos festivālos.
"Arī šīs valdības un šī ir mūsu ministres prioritāte… Šī prioritāte ir ļoti augstā prioritāšu sarakstā. Tā kā mēs to darīsim burtiski tuvākajās nedēļās. Mēs tiekam mudināti un mēs aktīvi darbojamies. Arī no NPLP pavisam nesen saņēmām vēl precizējumus. Esam ļoti ciešā sakabē, ļoti ciešā sadarbībā ar viņiem. Burtiski pēdējos precizējumus veicot, lai to iesniegtu tiesību aktu portālā šajā vai nākamajā nedēļā."
"Manā uztverē, ja politiķi to paziņo par savu prioritāti, tad tas ir viņu dienaskārtības prioritāte un tas arī attiecīgi tiek virzīts. Bet tā kā šogad pavasarī jau būs 2 gadi šai prioritātei, tad nākas secināt, ka tā nav bijusi prioritāte. Un tie cēloņi ir vai nu politikas procesu gausums vai kaut kādas sistēmiskas institucionālas problēmas, ka nav saprotams. Vai tad arī politiķi blefo, sakot, ka tā ir prioritāte. Lai gan patiesībā ir kaut kādi lobiji, ka mēģina ietekmēt šos procesus, lai tie pēc iespējas lēnāk virzītos uz priekšu. Mēs vēl pirms 2 gadiem sākām šo procesu, ka ministrs bija Nauris Puntulis ar samērā lielu politisko akceptu no ministra puses. Arī nākamie ministri – Agnese Logina, Agnese Lāce akceptēja šo kā savu prioritāti un tad pēc 2 gadiem mēs sapratām, ka šī prioritāte kaut kā ļoti ilgstoši ir prioritāte, kas nesasniedz rezultātu."
Andris Šuvājevs no Progresīvajiem šonedēļ soctīklos pat pamanījās tā saucamo Netflix nodokli nodēvēt par viņa pārstāvētās partijas iniciatīvu, ko tā esot ieteikusi skatīt pārējiem koalīcijas partneriem. Producents Gints Grūbe rēķina, ka nespēja likumu grozījumus operatīvi pieņemt Saeimā, par ko jau ar politiķiem bijusi vienošanās, bet to plānot vēl gari saskaņot valdībā, nozīmēs, ka pirmās filmas vai seriālus par straumētāju iemaksāto naudu uz ekrāniem redzēsim vēl tikai pēc 4-5 gadiem.
"[Šobrīd izskatās tā, ka Latvija nepaceļ no zemes to naudu, kas ir tur nokritusi principā ir paņemama. – NP]Jā. [Un, ka mums būtu aktīvi jārīkojas, lai mēs to naudu savāktu un izmantotu savās interesēs. – NP] Jā. absolūti. Jā, un ir nedaudz žēl, ka tas ir prasījis nedaudz ilgāku laiku kā gribētos. Mēs esam pusgadu, gadu nokavējuši, ja mēs būtu paspējuši to savulaik ministrijā ātrāk izdarīt. Tad nauda kasē jau ieripotu šogad. Bet ir tā kā ir."
"Mana pārliecība ir, ka to bija iespējams pieņemt 2023.gada rudenī un tas būtu spēkā no 2024.gada 1.janvāra."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
