Uz saturu

Demogrāfiskā krīze iespaido arī pensijas – pēc 15 gadiem par vienu pensionāru gādās vairs tikai divi strādājošie

2025. gada 13. janvārī 8:46

Jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā, kurai jābūt stabilai vairākās paaudzēs un ja tā pārdomāta, nevairo uzticību, tā TV3 raidījumā "900 sekundes", komentējot teju puses sabiedrības uzskatu, ka tai pensijas nemaz nebūs, sacīja "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šis gads pienācis ar izmaiņām pensiju jomā. Līdz ar Saeimas lēmumu turpmāk iemaksas pensiju 2. līmenī būs par vienu procentpunktu mazākas. Līdz ar to mazākas iespējas likt naudai pelnīt šodien, lai tā nestu ienākumus rīt.

"SEB Life and Pension Baltic" pasūtītās aptaujas dati rāda, ka ļoti liela iedzīvotāju daļa, proti, 46%, uzskata, ka pensijas viņiem tāpat nebūs. Čulkstēns skaidro, ka šādiem aptaujas rezultātiem ir tieša sakarība ar uzticību pensiju sistēmai kā tādai.

"Pensiju sistēma, faktiski pensiju 1. līmenis, ir solidāra sistēma starp paaudzēm. Tas nozīmē, ka esošie darbinieki apmaksā pensijas esošajiem pensionāriem un cer, ka viņiem to pašu izdarīs, ejot pensijā, nākotnē strādājošie. Jebkura izmaiņa šajā sistēmā, kurai būtu jābūt stabilai vairākās paaudzēs un ja tā nav pārdomāta, protams, nevairo uzticību," norāda SEB pārstāvis.

Viņš turpina: "Te ir vēl divi svarīgi aspekti. Viens – tie, kas vairāk iedziļinās pensiju sfērā, ļoti un pamatoti satraucas par demogrāfijas jautājumu, jo patreiz aptuveni trīs strādājošie nodrošina pensiju vienam pensionāram. Bet pēc gadiem 15 tie būs divi, un tā ir ļoti liela spriedze pensiju budžetam, kā dēļ var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus. Taču vislielākais faktors, es teiktu – pensija mums liekas kaut kas tāls, līdz ar to tā nav šīs dienas prioritāte, tāpēc mēs aizvien redzam daudz mītu par pensijām."

Tajā pašā laikā turpina palielināties iedzivotāju finanšu pratība. Čulkstēns skaidro, ka "cilvēki arvien vairāk izmanto šādus rīkus (nekaustamais īpašums, akcijas u. c. – aut. piez.), bet, kopumā skatoties, tas aizvien notiek samērā maz, jo galvenais izaicinājums ir pāriet no idejām un domām uz darbiem."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Čulkstēns uzsver, ka "gan privātie pensiju fondi, gan uzkrājošā dzīvības apdrošināšana patreiz ir galvenie rīki, kur cilvēks ilgtermiņā uzkrāj pensijai, un noteikti tas kļūst arvien populārāk. (..) Taču joprojām 82%, kas ir kliedzošs skaits, regulāri nekrāj pensijai. Un tie, kas krāj, sāk to darīt 55 gadu vecumā, kas ir daudz par vēlu, lai uzkrātu pietiekami."

Kad to sākt darīt? Lad parādās pirmie stabilie darbi, proti, no aptuveni 25 gadu vecuma.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm