Gaismas pils arhitektam Gunāram Birkertam – 100; bibliotēkā atklāta īpaša izstāde
Latvijas Nacionālā bibliotēka svin dubultsvētkus. Šogad aprit 500 gadu, kopš iespiesta pati pirmā grāmata latviešu valodā – ar to tika likti pamati gan tālākai latviešu valodas nostiprināšanai, gan nacionālai pašapziņai. Un aptaujas dati rāda, ka, neraugoties uz digitālo laikmetu, drukātās grāmatas aizvien ir vispopulārākās. Šodien, svinot Gaismas pils arhitekta Gunāra Birkerta simto jubileju, atklāta izstāde, kurā aplūkojama viņa aizraušanās ar bibliotēku būvēm un projektiem.
Šodien apritētu tieši 100 gadu Gaismas pils arhitektam Gunāram Birkertam. Jubilejai par godu Nacionālajā bibliotēkā tapusi izstāde "Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.", kā norāda viens no izstādes veidotājiem Jānis Dripe – gaisma Birkerta skatījumā bija atsevišķs būvmateriāls, turklāt – dominējošs. Izstāde vēsta par izcilā latviešu arhitekta 19 bibliotēku būvēm, to projektiem un metodēm.
"Viena telpa šajā izstādē ir tāda kā Gunāra Birkerta laboratorija, ar maketiem, ar viņa skicēm. Tur mēs redzam, kā viņš Mičiganas Universitātes Tiesībzinātņu fakultātes bibliotēkā iemāna gaismu trīs stāvus zem zemes, un cilvēks nejūtas kā pazemē! Viņam tiešām ir izcilas bibliotēkas Amerikas Savienotajās Valstīs, izstādē redzēsiet liela izmēra fotogrāfijas, un būs tāda sajūta, ka stāvat priekšā kādai no Birkerta projektētām bibliotēkām."
Ar 1525. gadu ir datēta pirmā iespiestā grāmata latviešu valodā. Šogad, svinot 500 gadus, kopš šis izdevums nāca klajā, Nacionālās bibliotēkas direktore uzsver tā nozīmību.
"Tas patiešām ir neticami vērienīgs un nopietns atspēriena punkts, kas ir ļāvis veidoties latviešu valodai, nostiprināties tai rakstu formātā, gan arī veidotu visu latviešu sabiedrības domu un faktiski nostiprināties kā mūsu valstiskuma pamats, kā arī nacionālās pašapziņas un nācijas pamats."
Neraugoties uz digitālo laikmetu, kad viedtelefons daudziem kļuvis par roku pagarinājumu – vismaz pagaidām lasāmviela drukātā veidā joprojām ir vispieprasītākais formāts. Aptaujas dati rāda, ka ar lielu atrāvienu no e-grāmatām un audiogrāmatām grāmatas iespiestā veidā izvēlas lasīt gandrīz 60% aptaujāto. Tomēr 30% aptaujāto atzinuši, ka grāmatas nelasa vispār.
"Ir jārunā par to, lai sabiedrībā veidotos stabili, pastāvīgi paradumi izvēlēties lasīt grāmatu, jo, nenoliedzami, šie daudzie konkurējošie, mirdzošie ekrāni turpinās pastāvēt, arī tiem ir sava vieta mūsu sabiedrības attīstībā un to izmantošanā, bet mums ir jāaizstāv loma tam unikālajam pienesumam, ko sniedz grāmata."
Pētnieki akcentē vēl ko citu – ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri izvēlas lasīt grāmatas angļu valodā, tas skaidrojams ar globalizācijas tendencēm un satura patērēšanu šajā svešvalodā. Bet kā pārsteigumu jāmin tas, ka pēdējos gados strauji pieaugusi grāmatu lasīšana arī latviski.
"Arī grāmatas latviešu valodā respondenti lasa daudz vairāk, tas ir saistīts ar to, ka atbildētāji, kuriem dzimtā valodā ir cita vai ģimenē lietotā valoda ir cita, viņi ir daudz vairāk sākuši lasīt grāmatas latviešu valodā. Kā zināms, Latvijā šādu iedzīvotāju ir gana daudz, aptuveni viena trešā daļa."
Nacionālās bibliotēkas vadība dažādos veidos cenšas ietaupīt izmaksas, kas rodas, apsaimniekojot vērienīgo celtni. Nu iecerēts, ka būves sānu daļā iepretim stāvlaukumam tiks uzstādīti saules paneļi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
