Vai darba devējs drīkst izmantot rīkus, kas pārbauda darbinieka produktivitāti?
Ekonomikas ministrijā un tās padotības iestādēs jau šomēnes ievieš darba laika uzskaites lietotni "DeskTime". Citas ministrijas pagaidām atturas no šāda risinājuma, norādot, ka par šādiem rīkiem dzirdētas dažādas atsauksmes un, patiesībā, darbinieku produktivitāti var panākt arī ar citām metodēm. Datu valsts inspekcija jau saņēmusi satraukuma zvanus, kuros darba ņēmēji jautā: vai darba devējs vispār drīkst izmantot šādus rīkus?
Uzreiz pēc tam, kad ekonomikas ministrs pavēstīja par plānu – ieviest produktivitātes mērīšanas rīku "DeskTime" savā iestādē, Valsts datu inspekcija saņēma zvanus no dažādu uzņēmumu darbiniekiem, kuri apliecināja, ka – viņu darbavietās tas jau notiek un jautājuši: vai darba devējs drīkst tā rīkoties?
"DeskTime" – ir laika uzskaites rīks, kas palīdz izvērtēt, cik produktīva diena ir bijusi darbiniekiem, kurš spēj ātrāk un ar kādām metodēm – paveikt darbu, kā arī parāda to, kas ir "laika zagļi", pildot darba uzdevumus. Šo rīku ministrija plāno uzstādīt vairāk nekā 300 lietotājiem, gan pašā Ekonomikas ministrijā, gan arī tās padotības iestādēs, lai vēlāk analizētu datus un saprastu, kā labāk organizēt darba procesu.
No datu aizsardzības viedokļa, šādi tehniskie rīki nav aizliegti. Viss ir atkarīgs, kā to izmanto, saka inspekcijā.
Valsts datu inspekcijas vadītāja Jekaterina Macuka komentē: "Pēc būtības darba devējam, kad nolemj kaut ko tādu izmantot, būtu jāizvērtē samērīgums, ko grib sasniegt un darbinieka tiesības."
Darba devējam ir jābūt godprātīgam pret savu darbinieku: jāpaskaidro, ko tieši uzskaitīs, kā aplikācija strādās, un kā tas ietekmēs pašu personu.
"Problēmas parasti sākas tad, kad darba devējs vēlās pārskatīt procesu, bet, dabūjot datus, grib iet tālāk. Un skatīties katra konkrēta darbinieka ieguldījumu, vai pastiprināti viņa sekošanu," saka Macuka.
Privātais sektors jau sen izmanto metodes, kas palīdz optimizēt procesus, uzticot tās arī mākslīgam intelektam.
Kopumā šie rīki nav vērsti kā pašmērķis aizvietot cilvēku, bet atvieglot procesus, pārņemt tos savā rīcībā, automatizēt procesus, kuriem nevajadzēs tērēt daudz laika.
Un šajā gadījumā tas var sniegt labumu valsts pārvaldei. "Potenciāli tam ir ieguvumi gan no uzņēmumu vai valsts pārvaldes viedokļa produktivitātes celšanai, ka arī pašu darbinieku analītikai, skatoties uz savu sniegumu. Taču rīks viens pats nenodrošina tā veiksmīgu ieviešanu. Te svarīga vadītāja spēja to izskaidrot, parādīt, uz ko tas tiek vērsts un kādā veidā izmantos secinājumi, kas šo tehnoloģiju iespaidā tiks apkopoti," saka Gorkšs.
Lai ar šāda rīka palīdzību izveidotu priekšstatu par iestādes darbību, ir nepieciešami vismaz trīs mēneši.
Valsts pārvade vienmēr ir atturējusies no šāda risinājuma, bet ja skatāmies valsts pārvaldes produktivitātes rādītājus, tad tie dati ir tādi, kas liek darīt kaut ko citādāk. Tas ir agresīvs piegājiens, kādā veidā šo lietu mainīt, bet uzskatu, ka tieši ar šādām metodēm varam panākt reālas izmaiņas valsts pārvaldē.
Savukārt citi TV3 Ziņu aptaujātie ministri norādīja, ka šobrīd neplāno izmantot līdzīgas metodes, jo pārmaiņas varot panākt citādāk.
"Par šo rīku dažādas atsauksmes, ne visas ir optimistiskas. Es kā produktivitātes rīkus redzu vairākus izdarītos darbus. Otrs, būtu nepieciešami rīki, kas palīdz dažādu dokumentu ātrāku strukturēšanu un salikt kopā. Protams, katra ministrija meklē savus veidus, ja tas palīdz, tad jāizmanto. Mana pieredze par to, ka ekrāna laika mērīšana ir apšaubāmi izskatāma," saka izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka ministrija "neko tādu neapsver." "Jebkurā gadījumā uzskatām, ka produktivitāte ir jāpalielina," piebilda Krauze.
Bet kultūras ministra Agnese Lāce (P) pauda: "Sadarbība starp darbiniekiem ir viens no veidiem, kā veicināt produktivitāti un mērķu sasniegšanu. Līdz ar to ieviešam citus rīkus, lai mudinātu, kas ir tajā skaitā, nosakot klātienes darba dienas."
Jāpiebilst, ka pērn Valsts datu inspekcija bija saņēmusi arī vairākus desmitus sūdzības – gan no valsts, gan privātuzņēmumu darbiniekiem- , par uzstādītajiem tehniskajiem rīkiem viņu darba vietās. Lielākoties, tas bija saistītas ar video novērošanu. Vairumā gadījumos inspekcija bija norādījusi, ka kameras jānoņem vai jāmaina leņķis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
