Kazāks izdevumam "Politico" pauž bažas par politiķu vēlmi mazināt Latvijas Bankas neatkarību

Laikraksts norāda, ka pēdējā gada laikā Eiropas augstāko finanšu amatpersonu iecelšanas procesi vairākkārt nonākuši iekšpolitiskos sarežģījumos. Valstu līderi, meklējot veidus, kā izkļūt no ekonomiskās lejupslīdes, vēlas iecelt politiski angažētākus valstu centrālo banku vadītājus.

Izdevums "Politico" Mārtiņu Kazāku nosauc par šīs tendences "jaunāko upuri". Viņš banku vadījis kopš 2019. gada – vienu pilnvaru termiņu. Lai arī bijis starp kandidātiem nākamajam termiņam, valdība viņu piepeši izslēdza no saraksta pēc tam, kad viena no koalīcijas partijām, proti, Zaļu un Zemnieku savienība, pārmeta Kazākam, ka nav pietiekami izdarījis, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi.

Kazāks izdevumam "Politico" telefonintervijā norādījis, ka valstu centrālajām bankām pieprasa iesaistīties jomās, kur tām nav jāiesaistās, un ka tas nav labi. "Tas grauj centrālās bankas mandātu un neatkarību, kas rada risku, ka tiks iznīcināta institucionālā iekārta," tā sacīja Kazāks.

Kazāka ieskatā, ķildošanās Latvijā simbolizē jauno politisko tendenci – mazināt centrālās bankas neatkarību.

Bijušais bankas vadītājs izdevumam "Politico" norādīja, ko paveicis, lai stiprinātu finanšu stabilitāti, samazinātu Bankas izdevumus, kā arī lai atjaunotu starptautisko reputāciju pēc Krievijas naudas atmazgāšanas skandāla, kas meta ēnu uz Latvijas Banku, un arī noveda tās iepriekšējo vadītāju līdz tiesāšanai.

Kazāks norādīja, ka, tiklīdz uzņēmās bankas vadītāja pienākumus, viņš atviegloja prasības tiem kredītņēmējiem, kas vēlas iegādāties mājokli. Tāpat viņš samazinājis ierobežojumus banku kontu īpašniekiem.

Koalīcijas partija – Zaļu un Zemnieku savienība – pārmeta Kazākam nespēju "iestāties pret" augsto procentu likmju negatīvo ietekmi uz ekonomiku. Partijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis sacījis, – Kazākam bija jādara vairāk, lai kliedētu bažas par kreditēšanas pieauguma lejupslīdi, jo īpaši lauku apvidos, kur finanšu pakalpojumi grūti pieejami un maz banku filiāļu. Viņš sacīja, ka Latvijas Bankas vadītājam vairāk uzmanības jāpievērš vietējiem jautājumiem.

Arī koalīcijas partneru partijas "Progresīvie" pārstāvis Andris Šuvajevs piekrīt zaļzemniekiem, norādot, ka ir pamatota vēlme, lai mainītos fokuss, un uzsvēra, ka šis process nav jāuztver kā politiķu mēģinājumi iegūt lielāku kontroli pār centrālo banku.

Šiem argumentiem Kazāks iebilst, norādot, ka Eiropas Savienības līgums uzliek viņam par pienākumu Latvijas monetāro politiku īstenot visas eirozonas, nevis tikai nacionālajās interesēs. Viņš "Politico" norādīja, ka noteikumi, kas uzlabotu kreditēšanas izaugsmi un piekļuvi bankām, ir jāpieņem likumdevējiem. Turpretim monetārā politika ir jāuztver kā truls instruments, ar kuru var tikai veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti.

"Ar monetāro politiku nevar atrisināt zema ražīguma problēmu," norādījis Kazāks. "[Brīva politika] automātiski nenozīmē ekonomisko izaugsmi, tas ir tikai viens no elementiem. Nav iespējams uzvārīt zupu tikai no sīpola – jā, franči to var – tomēr tas ir daudz sarežģītāk."

Intervija par Eiropas ekonomiskajām problēmām ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku podkāstā "Piķis un ģēvelis!".