Atsevišķās kategorijās jūtams aktieru deficīts – teātri tos viens otram varētu aizlienēt, min Žagars

Finiša taisnē patlaban stūrē Dailes teātra mazās zāles pārbūve. Žagars skaidro, ka oriģinālajā teātra būvprojektā tāda nemaz nebija iecerēta, taču nepieciešamību pēc tās izteicis kādreizējais kompartijas vadītājs Augusts Voss. Viņa uzdevumā tā piebūvēta ārkārtīgi ātri un sliktā kvalitātē, lai kompartijai būtu kur rīkot savas konferences. Vēlākos gados gan teātris to sācis izmantot kā izrāžu zāli.

Šādam uzdevumam gan tā nebija piemērota, kā arī tās ugunsdrošība un ventilācija vairs neatbilda standartiem. Attiecīgi teātrim bija divas iespējas – slēgt mazo zāli vai arī to remontēt. Galu galā izdevies realizēt remonta projektu par nepilniem pieciem miljoniem eiro.

"Pēc remonta mums būs jauna zāle, skatītājiem būs viegli elpot, būs laba skatuves redzamība. Būs 340, nevis vairs 140 vietas, jo tādam skatītāju skaitam rādīt izrādi ir nerentabli. Kā arī mums būs mēģinājumu zāle, kādas Dailes teātrim nekad nav bijis," pastāsta Žagars.

Tiesa, izrāžu zāle ir viens, bet aktieri tās skatuves aizpildīšanai – kas cits. Pērnā gada sākumā pēc skandāla par kautiņu kādā pasākumā atlūgumu Dailes teātrim uzrakstīja aktieris Lauris Dzelzītis, bet nupat par aiziešanu no tā paziņojusi arī Dārta Daneviča.

Žagars skaidro, ka atmosfēra teātrī aizvien ir laba un šādas rotācijas ir absolūti normālas, dabiskas un pat nepieciešamas. Turklāt pēdējo divu gadu laikā no teātra ir aizgājuši četri, bet tam pievienojušies seši jauni aktieri.

"Mums aizgāja Ģirts Ķesteris izdienas pensijā, Rēzija Kalniņa aizgāja ārštatā, Mārtiņš Upenieks aizgāja ārštatā, Dārta Daneviča tagad. Bet pie mums atnāca Artūrs Krūzkops, Mārtiņš Meiers, Marta Lovisa, Madara Viļčuka… Dinamika, kustība ir pilnīgi normāla, un tas pat ir labi, skatītājiem tas patīk," norāda teātra direktors.

Viņš vēl piebilst: "Domāju, tas pat būtu labi, ja ar teātriem varētu vienoties, ka uz atsevišķām lomām es paņemu, piemēram, kādu Nacionālā teātra aktieri, bet kāds mūsējais nospēlē tur. Jo vecuma kategorijā, kas ir virs 30 gadiem, jauni aktieri klāt nenāk. Tie ir tie paši aktieri, kas tirgū visu laiku rotē. (..) Līdz ar to atsevišķās vecuma un paaudžu kategorijās ir [aktieru] deficīts."

Un tomēr vai teātru vidū nav jūtamas kādas greizsirdības, ja izdodas aizvilt kādu no aktieriem? Tādas, protams, pastāv, bet arī tas ir normāli, teic Žagars. Tas tādēļ, ka teātris tomēr ir ekonomiska struktūra un ikviens uztraucas par to, ka kāds no štata aktieriem varētu aiziet uz citu teātri. Vienmēr gan ir iespēja savā paspārnē iegūt aktierus no citiem teātriem.

"Dotajā brīdī mums nav iztrūkuma aktieru štatā, bet, tiklīdz būs kāda nepieciešamība, mēs visu laiku skatāmies, ko varētu uzaicināt uz kādu lomu vai noslēgt štata līgumu," teic Žagars.

Kas attiecas uz Dailes teātra repertuāru, arī turpmāk iecerēts ieturēt tam nu jau raksturīgo stilu ar ārvalstu uzvedumiem – gan pieaicinot pasaulē atzītus un ievērojamus māksliniekus un režisorus, gan teātra aktieriem dodoties viesizrādēs pa visu pasauli.