"Būs ātri jāskrien, gatavojieties!" TV3 Ziņu komanda izglābjas no krievu okupantu uzbrukuma Ukrainas frontē

Ir ļoti agrs rīts. Kopā ar FPV dronu rotas komandieri izbraucam uz pozīcijām. Ārā tumsa – tikai šādā nakts melnumā auto mūs var ievest frontē. Braukt palīdz nakts redzamības kamera, kurā, ar vienu roku stūrējot, skatās karavīrs, bet no ienaidnieka nakts iznīcinātājdroniem mūs pasargā uz auto jumta novietotās pretrdronu iekārtas.

Šeit puiši strādā ar FPV iznīcinātājdroniem – iznīcina okupantus priekšējās līnijās. Karam sākoties, šie puiši bija kājnieki, aizsargāja savu zemi, cīnoties tā sauktajās nulles pozīcijās. Tagad viņi pusgadu jau ir dronu pilotu rotā.

"Mācījāmies pašmācības ceļā. Sākumā izzinājām, kā apiet pretdronu iekārtas, paši slāpējām viņus, tad izmēģinājām dažādas sprāgstvielas. Pirmos dronus nopirkām paši, paši arī aprīkojām ar visu nepieciešamo. Kādu mēnesi mācījāmies, tad jau braucām strādāt," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Mikola.

Un tieši šobrīd pienāk kaujas uzdevums, izlūkošanas drons atradis okupantu ierakumus.

"Mūsu izdevums ir iznīcināt jebkuru dzīvo vai mehanizētu ienaidnieku. Apturēt viņu kustību uz priekšu, uzbrukumus, apturēt katru, kurš ielien mūsu teritorijā. Komandieris dod komandu, mēs paši sekojam līdzi ekrānos tiešsaistē video, ko dod mūsu izlūkošana, kas lido ar "mavikiem" un citiem droniem. Kad ir kāda kustība, uzreiz izlidojam un cenšamies viņus iznīcināt," skaidro Mikola.

Jurijs pirms kara strādāja būvmateriālu veikalā un brīvprātīgi pieteicās armijai 2022. gada februārī. Sākumā bija sapieris, atmīnēja laukus vai, gluži pretēji, izlika mīnas, lai kavētu ienaidnieka virzību. Tagad viņš izgatavo sprāgstvielas droniem.

"Šis "putniņš" lido uz nopietniem uzdevumiem. Paši redzat, cik liela sprāgstviela. Te ir četri kilogrami. [TV3: Kādu skādi tas var izdarīt okupantam?] Skāde liela, piemēram, ja tas ielidos šādā blindāžā, tad tās blindāžas un visu, kas tajā iekšā, vairs nebūs," teic Jurijs.

Droni frontē spēlē izšķirošu lomu. Šeit debesīs to ir neskaitāms daudzums, un, tāpat kā mēs šeit redzam krievu karavīrus, viņi redz ukraiņus un arī mūs.

Dodamies prom līdz vietai, kur mūs savāks automašīna. Ar kājām jānoiet ap četriem kilometriem. Zaporižjas apgabala frontē esi kā uz delnas ienaidnieka droniem.

Apvidus tāds, ka nav īsti pat kur paslēpties – plaši lauki, teju bez apmežotām vietām. Un, ja tādas ir, tās jau ir lādiņu izdedzinātas.

Un nu esam ieraudzīti, kļuvuši par okupantu mērķi, lai gan krievi ļoti labi savās kamerās redz preses uzrakstus un to, ka mums abiem nav ieroču. Par laimi, tepat blakus ir zemnīca, patveramies tajā.

Klausāmies rotas komandiera komandas. Viņš saka, ka pēc četrām minūtēm būs nākamais trieciens – tik ilgs laiks krieviem nepieciešams, lai pārlādētu artilēriju: [TV3: Viņi pa mums šauj?] Jā! Mums būs nedaudz jāpārskrien, būs ātri jāskrien, gatavojieties!"

Šis jau bija tuvāk, un nākamais būs tieši uz mums. Tātad mums ir tikai četras minūtes, lai pa atklātu lauku skrietu prom.

Par laimi, mēs izbēgām, un tas tikai, pateicoties Dmitro, kurš pārzina krievu taktiku. Lai nogalinātu divus žurnālistus un vienu karavīru, šoreiz krievi iztērēja sešus lādiņus. Esam drošībā, pēc četriem noskrietiem kilometriem esam nonākuši mašīnā.

Dmitro: "Nu, apsveicu jūs, tagad esat īsts kaujas preses dienests. [TV3: Man vēl ir jāmācās skriet, un es nemelošu, bija bail. Skaidrs, ka ir bail, kad 122. nokrīt 30 metru attālumā.]"