Vai jāaizliedz atkritumu dedzinātavas plaši apdzīvotu vietu tuvumā? Saeimā sākušās diskusijas

Saeima sākusi izvērtēt vairāk nekā 12 000 cilvēku parakstīto iesniegumu, kas paredz ar likumu noteikt, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcas nedrīkst būvēt tuvāk par pieciem kilometriem no vietām ar vismaz tūkstoš iedzīvotājiem. Iniciatīva tapusi, lai nepieļautu atkritumu dedzinātavas celšanu pie Rīgas, Ropažu novadā, kā arī Salaspils novadā, jo iedzīvotājiem ir lielas bažas par risku veselībai.

"Ja projektu realizē privāts komersants, privāta komersanta galvenais pamatmērķis ir peļņa, nevis sabiedrības labklājība," norāda kolektīvā iesnieguma autore Sigita Veide.

Arī Veselības ministrijā piekrīt, ka regulējumam jābūt stingrākam. Atsaucoties uz praksi citviet Eiropā, ministrijā uzskata, ka atkritumu dedzinātavu optimālais attālums no apdzīvotām vietām būtu viens kilometrs. Un vienlaikus pašvaldībām jābūt tiesībām noteikt arī lielāku attālumu.

"Pašvaldības vislabāk zina, kur ir plānots attīstīt, piemēram, kādu mikrorajonu pēc pieciem gadiem vai pēc diviem gadiem varbūt jaunu bērnudārzu, vēl kaut ko. Tātad viņi redz tās riska grupas," pauž Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV).

Turpretī uzņēmēji, kuri iecerējuši celt rūpnīcas, lai, dedzinot atkritumus, ražotu siltumu un elektrību, uzsver, ka tās ir pietiekami drošas. Tāpēc jauni ierobežojumi, viņuprāt, nebūtu jānosaka.

"Mēs zinām, kā to var droši uzbūvēt un kā šādu staciju var droši ekspluatēt. Un arī mūsu vēlme ir skatīties uz faktiem un pieņemt lēmumus nevis politiskus, nevis emocionālus, bet balstoties faktos," teic uzņēmuma "Gren Latvija" vadītājs Andris Vanags.

Arī atsevišķu deputātu vērtējumā atkritumu dedzinātavu atrašanās vietu ierobežošanai ir otršķirīga nozīme.

"Ne jau tiem metriem ir jēga. Jautājums ir, cik garš ir skurstenis un kuri būs tie, kuri cietīs. Jo augstāks skurstenis, jo cietīs tālākie – viņi dabūs izkliedētāku piesārņojumu. Ja īsāks skurstenis, cietīs tie, kas ir tajos 500 vai 1000, vai cik metros," saka Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Savukārt daļa deputātu pauda šaubas, vai tiešām jāceļ šādas dedzinātavas, jo nepārstrādāto atkritumu apjoms rūk.

"Diemžēl, ja šis briesmonis uz uzcelts, briesmonis ir jābaro, kā mēdz teikt vides organizācijas. Ja mēs paskatāmies uz "Getliņiem" un uz "Getliņu" stāstu, tad šā gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, "Getliņos" apglabāto atkritumu apjoms ir krities par 14%. Un tas turpina kristies," norāda deputāte Mairita Lūse (P).

Gandrīz divas stundas ilgā sēde, kurā bija uzaicināti piedalīties ap 50 cilvēku, noslēdzās bez lēmuma par iespējamām likuma izmaiņām.

Lai tiktu skaidrībā, vai nepieciešams stingrāks regulējums, deputāti vispirms vēlas uzklausīt valdību, kurai tiks nosūtīta vesela virkne jautājumu.