Kam bija izdevīgs šis "riņķa dancis"? Deputāti kritiski par haotisko Latvijas Bankas prezidenta izvēli

Pērnajā decembrī Saeimai bija jāizraugās Latvijas Bankas prezidents. Kandidāti trīs – toreizējais institūcijas vadītājs Mārtiņš Kazāks, "Altum" šefs Reinis Bērziņš un "Stabilitātei!" virzītais – Pavēls Kuzmins.

Lielās dienas priekšvakarā koalīcija pēkšņi atsauca savus parakstus abiem galvenajiem pretendentiem uz augsto amatu, lai mēģinātu tomēr vienoties par vienu kandidātu, savukārt Pāvelam Kuzminam, kā jau bija sagaidāms, balsu ne tuvu nepietika.

Tam sekoja daudzi jo daudzi pretendenti, kuru vārdi izskanēja publiskajā telpā saistībā ar vakanto amatu, daži paši atteicās, par citiem koalīcija nespēja vienoties, līdz beidzot tā izziņoja, ka virzīs Latvijas Bankas viceprezidenti Santu Purgaili.

Jau pēc dažām dienām "zaļzemnieki" arī viņai atsauca atbalstu un koalīcija atkal pie sasistas siles. Paralēli divi lielākie opozīcijas spēki jau bija atkal izvirzījuši Kazāka kandidatūru un nu jau atbalstu viņam atkal solīja "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie".

Ceturtdien balsojums, un pēc visām politiskajām peripetijām gandrīz divu mēnešu garumā Kazāks vienīgais kandidāts. Starp atzinīgiem ceļa vārdiem un kritiku par pietiekamu kreditēšanas un banku konkurences neveicināšanu no Saeimas tribīnes arī skarba opozīcijas oratorija par augstās amatpersonas samocīto izraudzīšanos – "pīļu dīķis", "niķīgi bērni smilšu klasē", "bezatbildība" un "kauns".

"ZZS, es ceru, ka jūs paši sapratāt to riņķa danci, kuru jūs te izdancojāt. Tikai nav saprotams, kam jūs to dancojāt. Vai jūs to dancojāt Siliņas kundzei, vai jūs to dancojāt saviem krēsliem, kuros jūs sēžat, vai jūs to dancojāt Ventspilij?" jautāja deputāte Linda Liepiņa (LPV).

Vienīgais no koalīcijas, kurš kāpa tribīnē, bija "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Viņš atzina, ka koalīcija nav kvalitatīvi spējusi veikt savus pienākumus.

"Šis politiski haotiskais un nesaprotamais izvēles process ir jānoslēdz ne tikai ar balsojumu "par" Kazāka kungu, bet arī ar diskusiju par piemērotu valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas un apstiprināšanas procesu," pauda Šuvajevs.

Beigu beigās pārliecinošs balsojums Kazāka atkārtotai apstiprināšanai par Latvijas Bankas prezidentu. "Pret" balsoja pamatā "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!". Savukārt no solītā atbalsta frakciju rindās izcēlās Didzis Šmits, kurš jau iepriekš pauda, ka ir pret Kazāka kandidatūru, un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".

Viņš sakās nebalsojis, sirdsapziņas vadīts, tāpēc ka neuzskatot Kazāku par spēcīgāko kandidātu visā šajā atlasē. Viņš vairāk esot bijis Eiropas Centrālās bankas pārstāvis Latvijā, nevis Latvijas pārstāvis tur.

Uz komentāru, ka viņa vārds savulaik locīts ar Latvijas Bankas prezidenta krēslu un vai tam nav kādas saistības ar to, Reirs saka: "Nē, tas nekādā veidā nav saistīts ar to, jo tas neatbilst. [TV3: Tās bija baumas?] Nē, man ir bijuši zvani, un varbūt tie cilvēki, kuri zvanījuši, to ir teikuši. [TV3: Kas jums zvanīja?] Gan no pozīcijas partiju puses, gan no opozīcijas par puses – piedāvāt, vai es neizskatītu tādu iespēju. Protams, es visiem esmu atteicis, tas nekādā veidā nav saistīts ar šo lietu."

Savukārt pats Kazāks pēc apstiprināšanas savā otrajā un pēc likuma pēdējā pilnvaru termiņā solījās būt asāks un uzstājīgāks nekā līdz šim: "Jācenšas tās lietas nevis tikai, piemēram, iedot kā ieteikumus, bet arī uzspiest, lai tie risinājumi tiešām notiek, nevis tiek nolikti plauktos."

Un līdz ar Saeimas lēmumu ne tikai Latvijas Banka atguvusi patstāvīgu prezidentu, bet Latvija arī atguvusi patstāvīgu vietu Eiropas Centrālās bankas padomē, kas lemj par visas eirozonas monetāro politiku. Šajā pārtraukuma periodā attiecīgie lēmumi notika bez mūsu balss.