Sarkanbaltsarkanais leģionāru vairodziņš radījis domstarpības starp Valsts drošības dienestu un Ogres pašvaldību
Latviešu leģionāri, kuri Otrā pasaules kara laikā bija spiesti karot hitleriskajā armijā, kā savstarpējo pazīšanās zīmi izmantoja sarkanbaltsarkanu vairodziņu uz formas. Simbols tagad radījis domstarpības starp Valsts drošības dienestu un Ogres pašvaldību. Dienests iebilst pret domes plānu pulkvedim un leģionāram Vilim Janumam veltītajam piemineklim uzlikt arī uzšuvi, jo uzskata, ka tas var būt pretrunā likumam. Tam nepiekrīt Ogre, tāpēc vērsīsies pie likumdevēja, lai skaidro – vairodziņš ir vai nav nacisma simbols.
Kopš pagājušā gada vasaras Neatkarības laukumā Ogrē rosās būvnieki. 4. maijā te plānots atklāt iespaidīgu pieminekļu ansambli, kurā būs attēloti svarīgākie Latvijas neatkarības iegūšanas notikumi, izcili novadnieki un Lāčplēša kara ordeņa kavalieri. Statujas jau top mākslinieka Valta Barkāna darbnīcā. Jau ir gatavas 15. Barkāns cer, ka līdz februāra beigām pabeigs arī pārējās.
Ansambļa uzstādīšana jāsaskaņo ar pieminekļu konsultatīvo padomi. Tajā ietilpst ministrijas un to pakļautības iestādes, kopā 15. Pērn septembrī Ogre padomei parādīja savu ieceri. Katram padomes pārstāvim bija ko iebilst. Vēsturnieki nesaprata, kāpēc atlasītas tieši šīs vēsturiskās personas, drošības dienests neakceptēja izmantotos simbolus, bet valodas centram nepatika viss.
"Atvainojiet, nav runa par uzrakstiem, šajā gadījumā ir runa, ka varam piekrist tikko Ieviņas kundzes čatā rakstītajam par to, ka iecere joprojām nav atbalstāma no mākslinieciskā viedokļa," pieminekļu konsultatīvās padomes sēdē norādīja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta galvenais lingvists Agris Timuška.
"Mums var patikt viens un otrs, bet man šķiet, ka mēs šeit reizēm mēģinām faktus pievilkt jeb radīt to stāstu vienkārši tāpēc, ka mums ir nepatika pret kādu konkrētu pašvaldību, man uz to sāk vilkt tā doma," norāda pieminekļu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Elita Turka.
"Es tikai gribu nelielu repliku, Elita, es ceru, ka šis objekts nebūs tik briesmīgs, ka Ogres iedzīvotājiem būs speciāli jāpapūlas nomainīt vadību," saka Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.
Padome sanākusi jau trīs reizes, uz katru sēdi Ogre ieceri precizēja, bet nepārvarams šķērslis izrādījās Latvijas bruņoto spēku pulkveža un leģionāra Viļa Januma statujas formas tērps. Leģionāri dienēja hitleriskās Vācijas armijā un tādu formastērpu publiski demonstrēt aizliedz likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu eksponēšanu un demontāžu.
Padome uzdeva Januma formastērpu saskaņot ar Okupācijas muzeju, Valsts drošības dienestu un Aizsardzības ministriju. Ogre formastērpu pārtaisīja, bet Janumam uz rokas atstāja sarkanbaltsarkano vairodziņu, ko Otrā pasaules kara laikā latviešu leģionāri izmantoja kā pazīšanās zīmi. Sākumā vairodziņu kareivji pie formas šuva brīvprātīgi, taču vēlāk nacisti to padarīja par obligātu.
Tāpēc ar vairodziņu joprojām mierā nebija VDD.
"Kopsavilkumā, tādā atveidā, kāds viņš ir šobrīd, ja Ogres novads saka, ka tas ir stilizēts formastērps un reizē tur ir leģiona uzšuve, tas vienkārši vēsturiski neatbilst faktam. Otrs, ja tā nav, tas nav Latvijas formas tērps, tas tiešām ir leģiona formas tērps – tur ir uzšuve – tādu eksponēt aizliedz likums," Pieminekļu konsultatīvās padomes sēdē sacīja Valsts drošības dienesta vietnieks Ēriks Cinkus.
Februārī puses tikās Ogres domē. Tagad Janums ietērpts Latvijas armijas formas tērpā un vairodziņš no rokas pārlikts uz postamenta zem statujas. Bet arī tas nelīdzēja.
Valsts drošības dienests iebilst sarkanbaltsarkanā leģionāra vairodziņa izmantošanai uz Januma statujas, jo tas atgādina nacistu formu, bet vēsturnieki norāda, ka ar to tiek izcelts pretrunīgākais posms pulkveža biogrāfijā.
Janums ir zināma personība Latvijas militārajā vēsturē. Viņš cīnījies gan Pirmajā pasaules karā, gan Latvijas brīvības cīņās. Ir Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Otrā pasaules kara laikā bija leģionārs. Kara izskaņā Janums savu kaujas grupu aizveda no Berlīnes, lai nebūtu jāpiedalās tās aizstāvēšanā. Pārbēgot pie ASV karavīriem, viņš izglāba vienībā dienējošos no padomju kara gūsta. Pēc kara Janums nodibināja organizāciju Daugavas vanagi, lai palīdzētu karavīriem un viņu ģimenēm.
"Tas viss, protams, ir atzīmējams, bet mēs runājam par neatkarības laukumu un šajā gadījumā mums jāsāk skatīties, kādā veidā Vilis Janums nokļuva vācu bruņotajos spēkos – vai tas bija mobilizācijas ceļā, vai tas bija brīvprātīgi, vai viņš bija brīvprātīgi kā karavīrs vai viņš bija brīvprātīgi organizatoriskā līmenī. Un šī, citiem vārdiem ir tā, ko mēs mūsdienās dēvējam par kolaborāciju," saka Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis.
Leģionā Janumu iesauca tikai 1943.gadā. Pirms tam viņš strādāja Iekšlietu ģenerāldirekcijā, un vēsturnieks skaidro, ka tas traktējams, kā sadarbošanās ar okupantiem.
Ir ļoti būtiski, ka mēs ceļam tautas garu, ka mēs esam pretojušies okupācijas varai, ka mums ir šī pretošanās kustība […]
Nekā personīga: Bet vēsturnieki tieši uz to arī norāda, ka faktiski viņa biogrāfijā ir atrodamas vietas, kas ir traktējamas kā kolaboracionisms.
Mēs varam tad tajā pašā laikā…Latvijā joprojām nav izdots likums par kolaboracionismu.
"Ja mēs šobrīd paskatāmies uz kolaborācijas definīciju tas ir tas, kas tas ir. Tur nav īsts nacists vai neīsts nacists, mazliet kolaborēja vai nokolaborēja – tur vienkārši vai nu ir vai nav," norāda Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis.
Okupācijas muzejs atbalsta neatkarības laukuma ideju, taču vēsturnieks ir neizpratnē par ziņu, ko pretrunīgu simbolu izmantošana nodos apmeklētājiem, jo blakus Janumam būs arī ģenerāļa Rūdolfa Bangerska statuja, kurš arī sadarbojies ar nacistiem.
Lēmums paliek pašvaldības ziņā. Taču drošības dienests joprojām uzstāj, ka vairodziņa attēlošana uz pieminekļa varētu būt pretrunā ar likumu.
Emblēmu, kuru patlaban iecerēts iekalt V. Januma skulptūras postamentā, pie saviem formastērpiem nēsāja nacistiskās Vācijas armijas Latviešu leģiona karavīri. Uz šo faktu Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvās padomes sanāksmēs ir norādījuši arī Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Kara muzeja pārstāvji.
"Tā kā mēs nevaram atrisināt to, jo mēs uzskatām, ka būtu būtiski parādīt piemineklī šo vairodziņu, jo Janums izglāba tur vairāk par 600 vīriem no drošas nāves [..] Mēs vērsīsimies Saeimā, ja ir kādas neskaidrības ar likumu, tad tas ir jāskaidro."
Likumu par nacistu un padomju režīmu slavinošo pieminekļu izrādīšanas aizliegumu un nojaukšanu Saeimā pieņēma 2022.gada vidū. To izstrādāja Izglītības komisija un tā mērķis bija atrisināt 30 gadus ilgušās debates par padomju laikos uzliktajiem pieminekļiem. Parlaments skaidri nenodefinēja, kādi tieši simboli slavina nacistu vai padomju režīmu. Par leģionāru uzšuvēm diskusijas neesot bijušas.
"Man liekas, ka likuma tvērums ir pietiekami precīzs, taču šī tvēruma interpretācija tika atstāta īpašai komisijai, kas to varēja pieņemt lēmumu par šo te pieminekļu demontāžu [..] Manuprāt, arī ļoti pareizi, ka politiķi pieņem lēmumu, ka šī ir formula, pēc kuras ir jārīkojas un tad ir komisija, sabiedrības pārstāvji un eksperti pieņem lēmumus."
Ogres muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons bija Saeimas komisijas priekšsēdētāja biedrs un kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad pieņēma šo likumu. Tagad viņš pārstāv Ogres domi strīdā par pulkveža Januma statuju. Viņš uzskata ka leģionāru vairodziņa jautājumu var atrisināt Saeima.
"Bet tas drošības dienesta viedoklis ir tāds, ka visu nosaka, šis okupācijas pieminekļu gāšanas likums. Lai to juridiski izvērtētu, to tikai Saeima var izvērtēt. Protams, ka komisija šī konsultatīvā padome šo var lemt, bet viņiem nebūs nekāda likuma spēka tādā gadījumā."
VDD ieskatā, pretrunīgus simbolus uz pieminekļiem propagandai pret Latviju var izmantot Krievija, tāpēc dienests atbalsta Ogres ieceri vērsties Saeimā. Tagad likumdevējam būs jāskaidro – vairodziņš ir vai nav nacisma simbols. Tikmēr Ogre jau 4. maijā saplānojusi Neatkarības laukuma atklāšanu.
Nekā personīga: Ja līdz tam neizdosies saskaņot, tad pieminekli necelsiet?
– Nē, pieminekli mēs celsim, bet mēs neliksim to vairodziņu. Vairodziņu uzliksim tajā brīdī, kad viņu saskaņosim.
Dome uz postamenta iecerējusi uzlikt arī Januma dibinātās organizācijas Daugavas vanagi emblēmu un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku simbolu – uzlecošo sauli.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
