Ukrainas karavīri TV3 Ziņām: Mēs negribam, lai krievi ņirgājas par mūsu tuvajiem

Ir sniegota un salta ziemas diena. Dodamies uz slepenu improvizētu poligonu vien 10 kilometru attālumā no frontes līnijas. Slepenu, jo šāda veida poligoni arī ir krievu okupantu mērķis. Šodien mums veicas ar laikapstākļiem – sniegā, vējā, salā okupantu bezpilota lidaparāti mūs neredz.

Šeit mehanizētās kājnieku brigādes kājnieki, kuri cīnās Časivjaras virzienā, trenējas un pilnveido savas kaujas prasmes.

Šādas mācības ir noderīgas gan jaunpienācējiem, gan tiem, kas jau bijuši kaujas misijās, jo šeit cīnītāji noslīpē savstarpējo mijiedarbību un mācās izdzīvot kaujas apstākļos. Uzdevums – uzbrukt un attīrīt pozīcijas no okupantiem.

"Te es esmu mēnesi, šobrīd izejam vēl mācības. Ar mācībām esmu apmierināts, mūsu instruktori ir profesionāļi, uzdevumi ir skaidri un, ja rodas jautājumi, uz tiem saņemam arī atbildes," saka Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, kājnieks Mikola.

Vēl pirms mēneša viņš bija smagās automašīnas vadītājs: "Pateikt, ka viņi dara sliktas lietas mūsu valstī, ir nepateikt neko. Nav tādu vārdu, lai to aprakstītu. Nekad nedomāju, ka kaut kas tāds ir iespējams, ka cilvēki tā var rīkoties. Pat līdz 24. februārim es biju pārliecināts, ka tas nenotiks. Bet pamodos no tā, ka virs manas mājas lidoja raķetes."

Arī Vladislavs frontē ir vien pāris mēnešu, kaujā jau ticis ievainots, bet tagad atkal atgriezies ierindā. Civilajā dzīvē puisis strādāja pastā.

"Es šeit esmu jau ceturto mēnesi. Mans uzdevums ir ieiet pozīcijās un attīrīt tranšejas no ienaidnieka un ieņemt aizsardzību. Pozīcijās jāatrodas vairākas dienas, līdz mūsu kājnieki nomaina mūs," teic Vladislavs.

"Kad devos ieņemt pozīcijas, sākās mīnmetēja apšaude. Visi trīs tikām ievainoti, viens cīņu biedrs ļoti smagā stāvoklī, man bija viegli ievainojumi, rokā un kājā. Tagad jau viss ir labi, izārstējos, izgāju rehabilitāciju un atgriezos ierindā," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs.

Lai gan pilna mēroga karš ilgst jau teju trīs gadus, motivācijas šeit puišiem netrūkst.

"Mana motivācija ir tā, ka es negribu, lai tie (cenzēts) aiziet līdz manai sievai un viņu izvaro. Negribu, lai viņi ņirgājas par maniem bērniem, mammu. Viņi taču ir necilvēki, (cenzēts) viņi ir. Viņiem ir jāizjūt tas pats, ko viņi dara ar mūsu karavīriem, mierīgajiem cilvēkiem. Es saprotu, ka apšauda karavīru pozīcijas. Tas ir karš, bet, kad raida triecienus uz slimnīcām, dzīvojamām mājām, tas ir debilisms."

Arī frontē seko līdzi Trampa un Putina sarunām. Bažas, nenoliedzami, ir, taču Ukrainas aizstāvji saka – okupantiem nedrīkst atdot nevienu centimetru Ukrainas zemes.

"Sarunas? Varbūt arī vajag, bet es gribu tādas sarunas, kurās viņiem ir jāatdod visas mūsu teritorijas. Tās ir mūsu, mēs neko viņiem nedāvināsim. Tās ir mūsu!"