IZM "lauž šķēpus" ar nozari par izmaiņām izglītības monitoringa sistēmā
Kritizētajā daudzmiljonu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā varētu tik veiktas korekcijas. Par to ceturtdien pēc tikšanās ar nozares organizācijā, paziņojusi Izglītības ministrija. Kādas tieši izmaiņas šajā 21 miljona eiro vērtajā sistēmā veiks un kam šos līdzekļus varētu pārdalīt, gan aizvien nav skaidrs. Par detaļām ministrija ar nozares organizācijām turpināšot diskutēt nākamnedēļ.
Uz tikšanos ar Izglītību ministrijas pārstāvjiem, lai diskutētu par iespējamajām korekcijām 21 miljonu eiro vērtajā monitoringa sistēmā bija pulcējušies daudzi. Vieni no plānotās sistēmas kritiķiem ir Skolotāju asociācija. Tajā norāda, neviens neesot pret šo projektu, kā tādu, taču tiek apšaubīts vai šis ir īstais brīdis un galvenā prioritāte, kurai tik lielus līdzekļus tērēt.
"Šī brīža situācijā, kad skolās trūkst pedagogu, kad skolotājiem trūkst mācību līdzekļu, nav šī atbalsta, pateikt, ka tagad būs rīks un tagad mērīs, vienkārši tas nav ētiski. Un tā ir tā pirmā pretestība, kas ir pret šo monitoringa sistēmu," teic Latvijas Skolotāju asociācijas valdes locekle un Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.
Skolotāju asociācija, tāpat kā pedagogu arodbiedrība, aicina vismaz daļu finansējuma novirzīt mācību līdzekļiem. Vai tas notiks, pēc šodienas tikšanās gan skaidrība vēl nav. Diskusijā esot panākta vienošanās, ka monitoringa sistēmas ieceres pārskatīs, taču cik plaši un no kā atteiksies – par to sarunas turpināšoties.
"Mēs esam ceļa sākumā, lai vienotos par tām aktivitātēm un pasākumiem, kas tiks īstenoti projekta ietvaros. Un tieši tāpēc, ka vienas sanāksmes laikā nav iespējams vienoties par tik būtiskiem jautājumiem, esam vienojušies, ka nāksim kopā vēl," teic Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra p.i Inita Juhņēviča.
Jau jaunnedēļ ministrija nozari plāno iepazīstināt ar detalizētiem plānotās monitoringa sistēmas plāniem un izmaksām. Šobrīd zināms vien tas, ka piecos gados tajā plānots ieguldīt 21 miljonu eiro, no kuriem nepilni deviņi miljoni paredzēti skolēnu snieguma monitoringam, bet pārējā nauda citām aktivitātēm, tai skaitā administratīvajām izmaksām, pētījumiem, pašvaldības speciālistu mācībām un citiem pasākumiem.
"Mums ir informācija par lielajām izdevumu pozīcijām. Bet ir nepieciešams redzēt, cik maksā konkrētā aktivitāte. Lai mēs redzam, no kuras ir iespējams atteikties par labu akūti vajadzīgajiem mācību līdzekļiem. Ir aktivitātes, kas var pagaidīt, bet mācību līdzekļi tiešā veidā ietekmē izglītības kvalitāti," teic Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Tikmēr Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns pauda, ka šajā gadījumā svarīgi panākt tādu risinājumu, lai vilks paēdis un aita dzīva, proti, apmierinātas būtu visi iesaistītie.
"Līdzīgi kā šobrīd valdībai, arī šim projektam un zīmolam ir nepieciešams tāds svaigs, pozitīvs uzrāviens, "rebrendings", ar skaidrāku, daudz detalizētāku vīziju, partneru atbalstu, lai šis projekts beidzot sāktu funkcionēt," norāda Kalvāns.
Ministrijai ar nozari par monitoringa sistēmā plānotajām aktivitātēm jāspēj vienoties mēneša laikā. 20. marts ir šobrīd nospraustais termiņš, līdz kuram visi plāni jāiesniedz Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā, pretējā gadījumā ir risks zaudēt šim projektam iezīmētos Eiropas fondu līdzekļus – aptuveni 18 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
