LIZDA izglītības monitoringa sistēmu sauc par naudas izšķērdēšanu un rosina finanses novirzīt citur
Nerimst diskusijas par izglītības ministrijas plānu 21 miljonu eiro tērēt skolēnu sekmju monitoringa sistēmas pilnveidei. Pedagogu arodbiedrība šos tēriņus sauc par izšķērdību, un, aicinot talkā arī citas izglītības jomas organizācijas, vēlas panākt šīs naudas vismaz daļēju novirzīšanu mācību līdzekļu iegādei. Izglītības ministrijā atbild, ka gan monitoringa rīks ir vajadzīgs, gan arī grāmatas un darba burtnīcas.
Pedagogu arodbiedrībā saka, izglītībā ir daudz jau apzināto problēmu, kuru identificēšanai nav jātērē 21 miljons eiro. Vairāki starptautiski pētījumi jau apliecinājuši, ka Latvijas skolēniem ir zema lasītprasme, ir problēmas ar STEM mācību priekšmetiem, visiem zināms, ka trūkst mācību līdzekļu, tādēļ LIZDA šo plānoto rīku sauc par naudas izšķērdēšanu.
"Tā trauksme jau ir par to, ka paredzēts tērēt naudu nesamērīgi un tā būs izšķērdēšana. Zinot, ka jau mērījumi ir, ka rīki jau daļa ir un te būs tikai kāds kārtējais mērīšanas instruments, nedomājot, ka to naudu būtu labāk tērēt konstatēto problēmu risinājumiem," saka Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Tam gan nepiekrīt izglītības minstrija, kura šodien pat organizēja preses konferenci ar mērķi skaidrot plānotā rīka lietderību. Dažādu pētījumu dati ir, to ministrija atzīst, taču tie nekādā veidā neparādot kata skolēna individuālas spējas un progresu, nav iespējams bērnam savlaicīgi palīdzēt, taču ar šī rīka palīdzību, tas būšot iespējams.
"Mēs šaujam tā kā uz visām pusēm. Ir sajūta, ir vieni, otri dati, bet nav tāda skaidra, sistēmātiska domāšana. Un caur šo mēs beidzot ieejam tādā veidā, kur tā sistēma veidojas. Soli, pa solim un ļoti mērķtiecīgi," teic izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
"Par katru skolēnu mēs redzēsim viņu trešajā klasē, sestajā klasē, ja būs vajadzība, redzēsim arī vēl. Mēs redzēsim to viņa tiešām attīstību. Un tā ir tā nozīmīgā informācija, ka, redzot, progresu, mēs varam plānot arī atbalstu," pauž IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais eksperts Pāvels Pestovs.
Pedagogu arodbiedrībā gan uzstāj – vispirms risinām tekošās problēmas, tad investējam kādos rīkos. Tādēļ LIZDA šonedēļ virknei ar izglītību saistītu organizāciju nosūtījusi vēstules ar aicinājumu nākt palīgā, lai panāktu, ka vismaz daļu monitoringa rīkam paredzētas naudas novirza visātrāk risināmajai problēmai – trūkstošo grāmatu un darba burtnīcu iegādei.
"Labprātāk mēs redzētu, ka šī nauda tiktu novirzīta vai nu mācību līdzekļiem, kuri akūti trūkst un kuru neesamība ietekmē gan pedagogu darba kvalitāti, gan izglītības procesu katram skolēnam," norāda Vanaga.
Izglītības ministre gan piektdien pauda, papildu nauda būs arī mācību līdzekļiem, taču ne no monitoringa sistēmai atvēlētā finansējuma. Pārdalot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, mācību līdzekļu iegādei iecerēts novirzīt vēl 2,6 miljonus eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
