"Kaut daļēji, tā ir tomēr saistību izpilde." LIZDA komentē pedagogu algu nelielo pieaugumu un ieskicē tālākās prasības

Lai gan viņa iepriekš rosināja šo naudu novirzīt jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, Čakša tomēr lēmusi piekāpties pedagogu arodbiedrībai, kura, draudot ar protestiem, uzstāja uz atalgojuma celšanu. Pedagogu algas gan nākamgad pieaugs mazākā apmērā nekā solīts.

Lai viestu skaidrību, kam tiks izlietoti budžetā rastie papildu 30 miljoni eiro, pedagogu atalgojuma celšanai vai jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, kā to rosināja izglītības ministre, trešdien pedagogu arodbiedrība bija sasaukusi ārkārtas sēdi, uz kuru tika aicināti arī politiķi. Pēc tās izglītības ministre norādīja, ka piekāpjas arodbiedrības vēlmēm un piešķirtā papildu nauda tomēr nonāks algu fondā.

"Pieaugumam no 1. janvāra 2,6% apmērā un vēl no nodokļu pārmaiņām tur nāk papildu klāt, atkarībā no algas apmēra, vēl 2,5%-3%, kas kopumā skolotāju maciņos palielinās naudu par 5%. Un tā man liekas ir ļoti laba ziņa," saka Čakša.

Pedagogiem, atbilstoši likumā nostiprinātajam grafikam, atalgojumam nākamgad bija jāpieaug par 8,5%, stundas likmei sasniedzot 10,35 eiro. Taču tagad samaksa par vienu darba stundu pieaugs vien par 25 centiem.

Jāuzsver gan, ka valsts budžetu veidojot taupības režīmā, kad galvenā prioritāte ir drošība, visas ministrijas ir vienojušās, ka algas valsts sektora nepieaugs vairāk par 2,6% un izņēmums nav arī pedagogi. Un pretēji ierastajai retorikai šoreiz šādam kompromisam ir gatava arī pedagogu arodbiedrība.

"Mēs kā pedagogi nevaram nerēķināties ar nacionāla līmeņa prioritāti, ar ģeopolitisko situāciju, ka ir virkne citu nozaru, kur vispār alga netiek paaugstināta. Jā, mēs ar algas grafiku cenšamies novērst 2008. gada netaisnību, kas bija algu samazinājumā, tieši tāpēc mēs norādījām – kaut daļēji, tā ir tomēr saistību izpilde," norāda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Neliels, tomēr atalgojuma pieaugums nozīmē arī to, ka pedagogu arodbiedrība atsakās no iepriekš izskanējušā, ka tā varētu aicināt skolotājus jau kārtējo reizi iziet ielās. Tomēr LIZDA uzsver – likums ir jāpilda, tādēļ arodbiedrība aizvien uzstāj, ka tā vēlas redzēt, kā pedagogu atalgojuma grafiks izskatīsies nākotnē.

"Mēs piekritām šiem 30 miljoniem eiro jeb 2,6% algas groza noteikšanai tikai pie nosacījumiem, ka ir jābūt skaidrībai par tālāko likuma un valdības lēmuma izpildi, saprotot, ka tur var būt korekcijas," pauž Vanaga.

Proti, LIZDA uzstāj, ja nevar tagad, atalgojums pedagogiem solītajā apmērā būtu jāceļ no nākamā gada septembra.

Vai tas būs izpildāms, to finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pagaidām vēl apsolīt nespēj: "Es labprāt arī uzņemtos izpildīt pilnu grafiku, ja tas būtu iespējams. Valsts finanses rāda, ka tās ir saistības, ko mēs šobrīd varam uzņemties. Gaidām, kā attīstās ekonomiskā situācija, nākamā gada vidū būs skaidrāka šī situācija."

Tikmēr izglītības ministre sola meklēt veidus, kā no nākamā gada 1. septembra sākt arī jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Čakša aizvien uzskata – pareizāk būtu bijis šo naudu novirzīt šim mērķim un tikai tad algām, jo tas ļautu mazināt nevienlīdzību pedagogu atalgojumā.

"Mēs neapstājamies, lai virzītos uz priekšu ar jauno finansēšanas modeli, jo tas nodrošina taisnīgāku sadalījumu reģionos. Jo šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, ka dažādie koeficienti, dažādais bērnu skaits un iedzīvotāju skaits reģionos diemžēl tikai ar likmes paaugstināšanu nemaina situāciju ļoti daudziem skolotājiem," teic Čakša.

Skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu ministre sola līdz gada beigām.