"Starlink", sērga un Satversmes tiesa – "Piķis un ģēvelis!" 28. epizode

Sarunā pārrunāta arī valsts uzņēmumu privatizēšana, nepieciešamība mazināt valsts tēriņus, pastāvošais risks kriptoindustrijā un daudz cita.

Nedēļas notikumu apskats

Nedēļas uzvarētāji

• Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai aprit gads attiecīgajā amatā. Viņa šonedēļ atskaitījās dažādiem sadarbības partneriem par iespēto, un Jēzus Marija, sen nebiju manījis tāda cukura straumes no uzņēmēju organizācijām, arodbiedrībām, grāmatvežiem un citiem iesaistītajiem. Protams, katram joprojām ir kaut kāda sava neizārstēta sāpe, bet kopumā daudz atzinīgu vārdu par VID uzņemto kursu. Starp citu dienesta vadītāja arī atzina vissliktāk slēpto noslēpumu, ka arī šogad ir pamats bažām par nodokļu ieņēmumu neizpildi. Finanšu ministrija jau dramatiski samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi šim gadam – līdz 1,2%. Mūsu budžeta un nodokļu ieņēmumi veidoti ar prognozi par 2,9% izaugsmi. Var jau šķist, ka te tikai procentpunkti un zīmes aiz komata, bet faktiski te runa par simtiem miljonu eiro.
• Tik daudz šajā raidījumā runāts, un šķiet pirmo reizi pie uzvarētājiem. Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" sākusi ieviest "Starlink" internetu savās lidmašīnas. Šonedēļ jau pirmais komerciālais pasažieru avioreiss ar bezvadu internetu uz borta, un līdz gada beigām iecerēts, ka šis pakalpojums būs pieejams visā flotē. Jā, jā, šis projekts noteikti nav lēts prieks, lidsabiedrības finansiālās likstas nekur nav pazudušas un visā visumā Dievam nepatīk, kad nabagi trako, tai skaitā gan jau ar Wi-Fi debesīs… bet šis ir forši. Gadiem lolotā iecere izpildīta, un visticamāk, šādas ziņas palielina "airBaltic" iespējas tapt notirgotam biržā. Īsti citas alternatīvas, ko ar to aviokompāniju darīt, mums vairs nav. Vēsturiskie ieguldījumi iztērēti, ilgtermiņa finanšu saistības nepanesamas. Labāk šķirties, kamēr ūdens vēl kaut cik sekls, nevis pēc gada atkal domāt, kā slīkoni glabāt.
• Žurnālistu darbs. Latvijas "Nekā Personīga", Lietuvas "15.min" un vēl citi aizvadītās nedēļas laikā vēstījuši par abu baltu tautu dzelzceļiem, pa kuriem naski pārvadātas Baltkrievijas eļļas, kas ražotas no Ukrainas okupētajās teritorijās nolaupītā rapša. Tiešām lielisks mediju kolēģu darbs, izgaismojot morālo divkosību. Mēs tā jau vairākus gadus. Lielākie bļāvēji un citu pamācītāji – ar muti Rīgā, bet ar darbiem aizrobežā, naudu kampjot. Šonedēļ saņēmām arī jaunos tranzīta datus – dzelzceļā janvārī kravu apgrozījuma kritums vēl par trešdaļu, ostās vēl par 11%. Kad tas beigs būs tā vērts?

Nedēļas zaudētāji

• Argentīnas prezidents Havjers Milejs iekūlies pamatīgā skandālā vienā no smieklīgākajiem iespējamiem veidiem ekonomistam. Ekscentriskais politiķis izdomāja savos sociālajos tīklos paslavēt jaunu kriptovalūtu un… vai mans jums vispār vēl ir jāstāsta, kas notika tālāk? Tās vērtība strauji pieauga, tad pēkšņi nokrita un, va vellos, vesels lērums investoru pazaudēja naudu. Nu jau aizdomas, ka tā varētu būt bijusi krāpniecības shēma, jo nav jau nekā jauna zem kripto saules. Milejs uzreiz pēc tam paziņoja, ka nav zinājis visas šīs projekta nianses un vēlējies tikai veicināt vietēju biznesu. Kā tur bija – spēlēs stulbas spēles, laimē stulbas balvas?
• Vēja enerģētikas biznesmeņi. Igaunijas valdība negaidīti atcēlusi lēmumu piešķirt līdz pat 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai. Jaunā Klimata ministrijas ziņojumā, kas nonācis mediju rīcību, vēstīts, ka atbildīgās amatpersonas iepriekš izplatījušas maldinošo informāciju par milzu ekonomisko ieguvumu un kraso elektroenerģijas cenu kritumu, ko radītu šādas investīcijas. Faktiski runa par vērienīgām subsīdijām, par kurām tagad ļoti strauji ieslēgta atpakaļgaita. Pamatīgs tesiņš Igaunijā par vēja parkiem.

Kas zina, kā tas beigās beigsies

Satversmes tiesa šonedēļ sāka vērtēt to, cik tiesiski pamatots bija regulējums, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuriem pieauga procentmaksājumi par mājokļa kredītu. Atgādināšu, ka tas aptvēra praktiski visus jeb aptuveni 100 tūkstošu hipotekāro aizņēmēju. Valsts palīdzībai nepieciešamo naudu iekasēja no augsto procentlikmju laikā pasakaini pelnījošajām bankām un tālāk uzreiz pārskaita aizņēmējiem. Pašas kredītiestādes gan nebija ar to mierā. Patlaban jau šis atbalsta periods ir beidzies, bet īstā juridiskā villošanās tikai tagad sākas. "SEB banka" iesniedza prasību tiesā, un redzēs, kā tas beigās beigsies. Pastāv risks, ka valstij pēc sprieduma var nākties kompensēt zaudējumus kreditētājiem.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!