"Eiropa atrodas vēstures krustcelēs." Tiek ieskicēts grandiozs ES apbruņošanas plāns

Londonas augsta līmeņa Eiropas Savienības un NATO tikšanās noslēgusies ar vienošanos par būtiskiem soļiem. Pirmkārt, turpināt sniegt Ukrainai militāro palīdzību, kamēr turpinās karš, un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju. Otrkārt, cīnīties par to, lai Ukraina būtu pie sarunu galda, un Eiropa apņemas darīt visu, lai novērstu turpmāku Krievijas iebrukumu.

Visbeidzot – līderi vienojušies, lai aizstāvētu Ukrainu un nodrošinātu mieru šajā valstī, tiks izveidota "brīvprātīgo koalīcija" – valstis, kas būs gatavas nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu miera nodrošināšanai. Viena no pirmajām valstīm šajā koalīcijā būs Lielbritānija.

"Jebkura darījuma, ja tāds tiek noslēgts, garantijas mērķis ir saglabāt mieru. Un, ja jūs vēlaties saglabāt mieru, jums ir jābūt gatavam to aizstāvēt. Veids, kā nodrošināt šo stabilitāti, ir nodrošināt, ka mēs spējam aizstāvēt vienošanos Ukrainā. Mūsu vēsture mums rāda, ka, ja Eiropā notiek konflikts, tas agrāk vai vēlāk nonāks mūsu krastos," norādīja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.

Sanāksmes nama tēvs arī uzsvēra – Eiropa atrodas vēstures krustcelēs. Šis nav laiks, lai runātu, šis ir laiks, lai rīkotos. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu.

"Tagad ir ārkārtīgi svarīgi palielināt ieguldījumus aizsardzībā. Tas ir Eiropas Savienības drošības labā, šajā ģeostratēģiskajā vidē, kurā dzīvojam, mums ir nepieciešams sagatavoties sliktākajam," teica fon der Leiena.

Jauno Eiropas apbruņošanas plānu dalībvalstīm komisija sola izsūtīt rīt, un ceturtdien gaidāmajā Eiropadomē tiks apspriesti jau konkrēti soļi tā īstenošanai.

"Es sasaucu īpašu Eiropadomi, lai apstiprinātu konkrētus lēmumus, lai palielinātu mūsu aizsardzības spējas, lai kļūtu spēcīgāki, autonomāki un spējīgāki sevi aizstāvēt, kā arī turpinātu atbalstīt Ukrainu, lai panāktu visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru. Neviens vairāk kā ukraiņi nevēlas mieru. Un, protams, mēs atbalstām viņus, lai panāktu mieru, lai atkal nāktu miers, lai tas būtu ilgstošs un stabils," saka Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta.

Neraugoties uz jaunās ASV administrācijas politiku, kas sašūpojusi visu starptautisko kārtību – Eiropas līderi uzsver ASV atbalsta un arī drošības garantiju nozīmi miera nodrošināšanai reģionā.

Francija cer, ka ASV spēs izdarīt spiedienu uz Krievijas diktatoru, un, lai pārliecinātos par Putina nodomiem, rosina mēnesi ilgu daļēju pamieru Ukrainā.

"Tas ir priekšnoteikums, jo šis pamiers – gaisa un jūras, kā arī enerģētikas infrastruktūrā –  ļaus mums pārbaudīt Vladimira Putina labticību, vai viņš apņemas ievērot šo pamieru. Tieši tad sāksies īstas sarunas par mieru. Mēs vēlamies, lai ASV ar spiedienu liktu Vladimiram Putinam sēsties pie sarunu galda un pieņemtu vienreiz un uz visiem laikiem izbeigt viņa imperiālistiskās ambīcijas, kas ir pietuvinājušas frontes līniju mums arvien vairāk," pauda Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan joprojām uzstāj, ka pamiers bez drošības garantijām kara plosītajai valstij nav pieņemams. Viņaprāt, tā būtu tikai laika došana krievu armijai atjaunot spēkus.

"Ukraina nekad neatzīs nevienu Krievijas okupēto teritoriju par krievu teritoriju. Mums tā būs okupācija. Mana tauta ir par to, ka mēs esam 100% pārliecināti par drošības garantijām. Tādām, lai Krievija nenāktu ar kārtējo agresiju, vai arī, ja iedomāsies atkal uzbrukt, saņems atbildi ne tikai no Ukrainas, bet arī citām valstīm," uzsver Zelenskis.

Vaicāts, vai pēc pazemojumiem pilnās uzņemšanas Baltajā namā viņš būtu gatavs atkārtoti doties uz ASV, Zelenskis sacīja: "Es esmu Ukrainas prezidents un domāju, ka mūsu valsts nav labāka par citām, bet noteikti ne sliktāka. Es uzskatu, ka mēs esam pelnījuši vienlīdzīgu un cienīgu dialogu. Ja ASV prezidents mani uzaicinās uz konstruktīvu dialogu, es pārstāvu valsts intereses, kas lielā mērā ir atkarīgs no partnerības atbalsta. Un tādēļ, ja mani aicinās uz dialogu, lai atrisinātu reālas problēmas, par nopietniem jautājumiem – es atbraukšu."

ASV un kara plosītās Ukrainas attiecības šobrīd ir to zemākajā punktā, un Donalda Trampa izteikumi arī patlaban neliecina, ka Amerika varētu mainīt savu – šobrīd vairāk Kremļa atbalstošo – politiku. Šobrīd izskan ziņas, ka Tramps varētu apturēt ASV sniegto palīdzību Ukrainai, un sociālajos medijos ASV prezidents izplatījis visai divdomīgu paziņojumu, citēju, "rīt būs liela nakts".