Mikroorganismi mūsos: kā pareizi rūpēties par savu mutes dobumu?
Cilvēka ķermenis un orgānu sistēma nav sterila. Mūsos mīt dažnedažādi mikroorganismi, kas katrs pilda savu ļoti nozīmīgu lomu. Un tomēr svarīgi zināt, kāda ir pareiza higiēna, lai nepārspīlētu ar mikroorganismu iznīdēšanu vai neļautu tiem iedzīvoties par daudz. Par to radio Star FM rubrikā "Sezonālās saslimšanas un profilakses ABC" vairāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Aigars Reinis.
"Mēs neesam sterili, nevaram būt sterili. Mēs kā būtne, kas attīstījusies evolūcijas laikā, esam radījuši savstarpējas attiecības ar daudzām sīkbūtnēm, kas mūsos dzīvo. Protams, ir vietas, kurām ir jābūt pilnīgi sterilām, piemēram, asinis, smadzenes, bet pretī ir ekoloģiskas nišas, kur mikroorganismu ir vairāk vai mazāk, kas pilda ļoti nozīmīgu lomu, piemēram, kuņģa-zarnu trakts, dzimumorgāni, āda, mutes dobums vai elpošanas ceļi," skaidro docents.
Reinis apstiprina, ka mutes dobums ir tā cilvēka organisma vieta, kurā ir visvairāk baktēriju un citu mikroorganismu. Un ar muti šajā ziņā varētu konkurēt vien resnā zarna, taču arī tajā nav tik liela mikroorganismu daudzveidība.
Taujāts par pareizi higiēnu, docents uzsver, ka ir cilvēka organisma vietas, par kurām jārūpējas ar pietāti. Tāda, piemēram, ir maksts flora, kas ir ļoti harmoniska vide. Savukārt pret mutes higiēnu vai var izturēties rūpīgāk, prasīgāk.
"Par spīti tam, ka arī siekalām ir dažādas pretbaktēriju, pretsēņu, pretvīrusu īpašības, ar to nepietiek. Mute ir sava veida vārti, caur kuriem sākam uzņemt barības vielas, kas tur arī paliek. Tur ir daudz dažādu virsmu, spraugu, kur ēdiena paliekas var palikt, atrasties, ko izmanto mikroorganismi – tur sāk baroties un vairoties, tādējādi šo vidi piesārņojot un radot dažādas veselības problēmas. Līdz ar to par mutes higiēnu vajadzētu rūpēties atbildīgi," uzmanību vērš docents.
Viņš skaidro, ka baktērijas ir bijušas visos laikos un vēstures liecības rāda, ka arī senajās civilizācijās lielu uzmanību pievērsa higiēnai, piemēram, bija rīki mēles un zobu tīrīšanai. Mūsdienu civilizācija ar saviem labumiem ir ienesusi diezgan lielas izmaiņas mūsu diētā, kas arī ietekmē mūsu mikrobiotu, taču baktērijas ir bijušas vienmēr, un tās vienmēr arī ir izraisījušas dažādas veselības problēmas. Laika gaitā varētu būt mainījies vien baktēriju sastāvs.
Reinis akcentē, ka svarīgi saprast – "visā dzīvajā dabā, un mēs ari esam dabas daļa, nav tikai viens faktors vai iemesls, vai uzvedība, vai kas tāds, ko ietekmējot, visu varētu padarīt gaišu. Visa pasaule, visa dzīvē daba sastāv no daudziem spēlētājiem, kas kopā dzīvības ritenī ietekmē pārējās dzīvās būtnes, vidi un nākotnes perspektīvas."
Klausies sarunas ierakstu un uzzini arī to, vai visos organismos ir vieni un tie paši mikroorganismi vai atšķirīgi, kāpēc vienam konkrētas zāles palīdz, bet otram ne, cik liela loma ir pareizai diagnostikai, kādus riskus rada pārlieku liela piesardzība jeb higiēna un kā sev palīdzēt iekaisuma gadījumā.
Vairāk par sezonālo saslimšanu ārstēšanu un profilaksi klausies radio StarFM, "Otrajā cēlienā", rubrikā "Sezonālās saslimšanas un profilakses ABC" trešdienās 11.05!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
