Zinātnieki radīja "vilnas peli" ar mamutu pazīmēm. Vai tas ir solis ceļā uz izmirušā milža atgriešanu?

Izmiršana joprojām ir mūžīga, taču biotehnoloģiju un gēnu inženierijas uzņēmuma "Colossal Biosciences" zinātnieki apgalvo, ka viņi strādā pie nākamās labākās lietas.

Tā vietā, lai atjaunotu izmirušās sugas, viņi ģenētiski inženierijas ceļā izstrādā dzīvus dzīvniekus, lai tie varētu izpaust īpašības, kas kādreiz bija piemitušas tādām senām radībām kā vilnainais mamuts.

Rediģējot septiņus gēnus peļu embrijos, pētnieki tiem ir piešķīruši garu, blīvu kažoku, kas līdzīgs aizvēsturisko mamutu kažokam.

"Colossal" apgalvo, ka šis eksperiments ir koncepcijas pierādījums, parādot, kā mūsdienu sugās var atjaunot iznīkušo dzīvnieku galvenās adaptācijas.

"Colossal Biosciences" galvenā zinātniece Beta Šapiro (Beth Shapiro) saka: "Mēs centāmies attīstīt šo sarežģīto īpašību – spēju izdzīvot aukstā klimatā. Tāpēc mēs galvenokārt koncentrējāmies uz vilnas apmatojumu un arī gēnu, kas saistīts ar taukiem, tauku vielmaiņu. Tad mēs izpētījām peļu literatūru. Tātad peles ir ļoti izplatīts modeļa organisms, lai pārbaudītu lietas par ģenētiku, attīstību un tamlīdzīgi. Tāpēc par pelēm ir daudz informācijas. Tāpēc mēs varējām apskatīt gēnus, kas izskatās, ka tiem ir svarīgas izmaiņas mamutos, un noskaidrot, vai šo gēnu peļu versijas kādreiz ir bijušas saistītas ar peli, kurai ir mūs interesējošais fenotips."

Vilnainie mamuti savulaik klīda pa Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas sasalušajām ainavām, līdz pirms aptuveni 4000 gadiem tie izmira.

Viņu spēja izturēt skarbos Arktikas apstākļus bija saistīta ar īpašām ģenētiskām iezīmēm, kas ietekmē apmatojuma augšanu, tauku uzkrāšanos un vielmaiņu.

"Colossal" zinātnieki identificēja līdzīgus gēnus mūsdienu pelēm un izmantoja CRISPR gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, lai ieviestu vairākas variācijas uzreiz.

Šis eksperiments ir pirmā reize, kad šīs iezīmes ir apvienotas vienā dzīvā organismā.

Šapīro intervijā atklāj: "Mēs atradām desmit gēnus, kas pārklājas, un kaut kur ir piedzimusi pele, kurai ir šī paša gēna variants, kas piešķir pelei vilnas kažoka fenotipu. Un tādējādi visas izmaiņas, ko mēs veicām, jau iepriekš ir atsevišķi novērotas dzīvām veselām pelēm. Tas, ko mēs izdarījām atšķirīgi, bija tas, ka visas tās apvienojām vienā pelē."

"Colossal" pētnieki saka, ka nākamais solis varētu būt tādu pašu gēnu inženierijas metožu izmantošana Āzijas ziloņiem, kas ir tuvākie dzīvie vilnaino mamutu radinieki.

Identificējot un atkārtoti ieviešot galvenos mamutu gēnus, zinātnieki cer radīt tādu ziloņu sugu, kas varētu izturēt Arktikas apstākļus.

Taču šī pieeja, ko dēvē par "funkcionālu izzušanas novēršanu", nav tas pats, kas klonēšana. Tā vietā tās mērķis ir rekonstruēt izzuvušās īpašības dzīvā sugā.

"Colossal Biosciences" izpilddirektors Bens Lamms (Ben Lamm) saka: "Āzijas ziloņi ir ģenētiski tuvāk mamutiem nekā Āfrikas ziloņiem, kas dažkārt pārsteidz cilvēkus. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai izmantotu daudz senas DNS, skaitļošanas un analīzes, progresīvus rediģēšanas rīkus progresīvā embrioloģijā, lai atgūtu šos zaudētos gēnus, inženierijas ceļā tos pārveidotu tuvākajos dzīvajos radiniekos, lai mēs iegūtu funkcionālu izzušanas novēršanu."

Bens Lamms

Nav iespējams klonēt izmirušas sugas. Ir iespējams veikt funkcionālu izmiršanas novēršanu, kad mēs atgriežam šos galvenos fenotipus vai fiziskās īpašības un pēc tam pētām šīs īpašības, kuras mēs varam atgriezt to dabiskajā vidē."

Tomēr daži neatkarīgi eksperti ir skeptiski noskaņoti pret ideju par "izzušanas novēršanu".

Viņi apgalvo, ka, lai gan ģenētiskās modifikācijas var radīt dzīvniekus ar līdzīgām īpašībām, tās patiesi neatjauno izmirušās sugas.

Bufalo Universitātes biologs Vinsents Linčs, kurš pētījumā nav piedalījies, saka: "Peles mutāciju ievietošana atpakaļ peles organismā neko neatdzīvina. Un pat tad, ja jūs to varētu izdarīt ar Āzijas ziloni un izveidot Āzijas ziloni, kuram būtu skaista krāsaina spalva un sava veida grezni mati, tas neko neatdzīvina – tā ir peļu mutāciju ņemšana un ievietošana zilonī."

"Colossal" savam darbam ir piesaistījusi vairāk nekā 400 miljonus ASV dolāru. Taču, tā kā Āzijas ziloņi ir klasificēti kā apdraudēti dzīvnieki, turpmāk jebkādi centieni rediģēt to gēnus saskarsies ar regulatīvo un ētisko kontroli.