Sākām mēs to novērot pagājušā gada rudenī, jo vasarā viņi attaisīja to rūpnīcu un sākās šī kurināšana. Satrauc tas, ka nav iespējams vēdināt māju. Ja vējš iegriežas uz mūsu mājas pusi vai ja ir bezvējš, tad ir nenormālākie dūmi apkārt. Un tā smaka ir tāda nenormāli indīga, kodīga.
Līdzās daudzstāvu namam Klijānu ielā tad arī atrodas Elīnas pieminēta industriālā zona ar dūmeni, kas, iespējams, ne tikai piesārņo vidi, bet arī nodara kaitējumu iedzīvotāju veselībai, radot arī diskomfortu.
Mēs turam logus uz ziemas vēdināšanu, uz to mazo spraudziņu, un naktī tu pilnībā pamosties no tā, ka dzīvoklī jūti tādu tvana smaku.
Elīna piebilst, ka drīz pēc konstatētā par kaimiņu teritorijā notiekošo ziņojusi Valsts vides dienestam ar lietotnes "VidesSOS" starpniecību, taču nekādas izmaiņas gan neesot novērotas.
Pietuvojoties dūmeņa teritorijai, "Bez Tabu" uzrunā viena no teritorijas darbiniecēm. No publiskiem komentāriem kundze gan atsakās – neesot tādu pilnvaru.
Tomēr pēc nelielas vēstures lekcijas, izklāstot, ka vēl kopš 1946. gada šajā teritorijā atrodas Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīca. Un tikpat sens esot arī dūmenis. Lai arī darbiniece zina par iedzīvotāju sūdzībām, visi jautājumi jāraksta vadībai uz e-pastu.
2014. gadā rūpnīca izbūvēja modernu apkures sistēmu, kas tika aprīkota ar apkures katliem, kuros kā kurināmais materiāls tiek izmantota šķelda. Aptuveni šajā laikā netālu no esošā dūmeņa tika uzbūvēta dzīvojamā māja, kuras atrašanās vieta acīmredzot tika saskaņota, ņemot vērā tās izvietojumu netālu no ražošanas teritorijas un, protams, arī no esošā dūmeņa. Regulāri tiek pārbaudīts gan dūmenis, gan apkures katla darbība, gan šķeldas kvalitāte, kā arī ir bijusi pārbaude no Valsts vides dienesta.
Arī Valsts vides dienests nerod laiku un iespējas klātienē komentēt konkrētā dūmeņa lietu. Iesūtītajā vēstulē dienests skaidro, ka iepriekš šeit neesot konstatēti pārkāpumi. Objektā esot uzstādīts šķeldas katls ar automātisko šķeldas padeves sistēmu. Savukārt uzņēmums esot informēts par administratīvo atbildību gadījumā, ja netikšot ievērotas vides aizsardzības prasības. Dienests gan turpināšot uzraudzīt, vai piesārņojošā darbība atbilst normatīvo aktu prasībām.
Teritorijas saimnieku pārstāvis piebilst, ka esot veiktas arī laboratoriskās analīzes izmešu kontrolei. Rezultāti – normas robežās. Savukārt apkures katli tiekot darbināti reti un izmantoti tikai apkures veikšanai, proti, nekādos citos tehnoloģiskajos procesos tie netiekot izmantoti.
Tikmēr Elīna atklāj, ka konkrētajā namā ir dzīvokļa īrniece. Ja situācija nemainīšoties, ģimene nosliekšoties par labu citam miteklim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
