Zilās vizbulītes (Hepatica nobilis Mill) attīstās ļoti lēni – var paiet no četriem līdz 13 gadiem. Dažkārt paiet pat 35 gadi, līdz augs pirmo reizi uzzied. Ir novērojami periodi, kad augs var arī neziedēt vairākus gadus, sociālajā medija "Facebook" raksta "Sēklu banka".
Vizbulītes - mazas, maigas kā zils debesu gabaliņš ar mākoņa smaidu pa vidu un apkārt ar mīlestību..., Facebook Latvijas daba raksta Inta Sproģe. FOTO: Inta Sproģe
Tādēļ atsevišķu zilo vizbulīšu auga vecums var būt vairāki simti gadu, pārsniedzot pat mežaudzes vecumu, kurā tie aug.
Vizbulītei noziedot, veido mazas sēkliņas, kuras noklāj smaržīga eļļa, kas piesaista skudras, tādējādi vizbulītes nodrošina savu sēklu izplatīšanos. Viltīgi, ne? Šo procesu sauc par Zoohoriju – augļu un sēklu izplatīšanos ar dzīvnieku starpniecību.
Vizbulīšu sēklām ir ļoti slikta dīdzība un tās dīgst ļoti lēni. Jaunie dīgsti bieži aiziet bojā, ja ir sauss pavasaris, jo saknenis attīstības sākumā ir sīks un atrodas sekli augsnē, tāpēc ātri izžūst, rakstīts "Nacionālajā enciklopēdijā".
Dabā zilajai vizbulītei sastopamas daudz dažādas ziedu formu un krāsu variācijas. Auga krāsu nosaka antociāni, kuru kristālu krāsa ir saistīta ar vidi, kurā tie veidojas, raksta mammadaba.lv.
Skābā vidē tie iekrāsojas sārti, sārmainā vidē – zili, neitrālā vidē – violeti. Savukārt baltas (albīnas) zilās vizbulītes veidojas ģenētiski, iztrūkstot krāsu pigmentam. Retumis veidojas vizbulītes ar raibiem, pildītiem ziediem vai īpaši garām vai gluži pretēji īsām putekšņlapām.
