Zilo vizbulīšu uznāciens Latvijas mežos. Ne tikai zilas, bet arī rozā, violetas un pat baltas

Zilās vizbulītes (Hepatica nobilis Mill) Latvijā sastopamas bieži, no atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās dažādos skujkoku, lapkoku un jauktos mežos, krūmājos un upju krastu gravās, vēsta sugu enciklopēdija Latvijasdaba.lv.

Zilās vizbulītes ir vienas no pirmajām savvaļas augu sugām, kas pavasarī  uzzied, nokūstot sniegam. Ziedos veidojas daudz ziedputekšņu, un suga ir nozīmīgs nektāraugs pirmajiem apputeksnētājkukaiņiem, piemēram, bitēm, kamenēm, ziedmušām.

Zilās vizbulītes Iršu dārzs Tērvetes dabas parkā.

Dabā zilajai vizbulītei sastopamas daudz dažādas ziedu formu un krāsu variācijas. Auga krāsu nosaka antociāni, kuru kristālu krāsa ir saistīta ar vidi, kurā tie veidojas, raksta mammadaba.lv.

Skābā vidē tie iekrāsojas sārti, sārmainā vidē – zili, neitrālā vidē – violeti. Savukārt baltas (albīnas) zilās vizbulītes veidojas ģenētiski, iztrūkstot krāsu pigmentam. Retumis veidojas vizbulītes ar raibiem, pildītiem ziediem vai īpaši garām vai gluži pretēji īsām putekšņlapām.

Ar dažādu krāsu zilajām vizbulītēm aktīva dalās "Facebook" lapās "Latvijas daba", "Baltijas dabas skati | The Baltic nature", "Dabas Valdzinājums".

Zilās vizbulītes ir daudzgadīgi, ap 5-15 cm augsti gundegu dzimtas lakstaugi. To ziednesis ir stāvs, blīvi apmatots, ziedi visbiežāk tumši zili, reti – rožaini vai balti. Trīsdaivainās lapas ir ādainas, tumši zaļā krāsā, ziemojošas, 3-6 cm garumā, 4-8 cm platumā. Kārtējā gada lapas izaug, kad ziedi sāk noziedēt.

"Pildītās" vizbulītes

Sociālajos tiklos dalās ar "pildītām" vizbulītēm. Tās ir atradušas vietu dārzos.

Biežāk staigājot mežā un vērīgi skatoties apkārt, reti, bet – pēdējos gados visā Eiropā jau biežāk – atrodamas tā saucamās "pildītās" vizbulītes, ko veido dažādi savvaļas vizbulīšu kloni (augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās (bezdzimuma) vairošanās ceļā). Lielākā daļa klonu ir izcili skaisti, raksta lvm.lv.

Šādi dabiskos apstākļos notiek jaunu pasugu un sugu pakāpeniska veidošanās, dabai rodot dažādus risinājumus sugas izdzīvošanai, laika gaitā, izdzīvojot attiecīgajā vidē piemērotākajiem īpatņiem. Nereti gadās novērot arī krāšņa izskata "kļūdas jeb mēģinājumi". Tie ir auga īpatņi, kas nav dabiski vairoties spējīgi.

Sociālajos tīklos dalās arī "pildītajām" vizbulītēm no saviem dārziem. Raimonds Andersons "Facebook" grupā "Latvijas daba" raksta: "Kā jau solīju-pildītās vizbulītes." Savukārt Kristīne Aizpuriete parādīja savu vizbulīšu brīnumu: "Cik skaistas pildītās, zilās. Sen cenšos tumši zilās- pildītās dabūt. Man gan ir gaišākas dārzā. Jums ir fantastiski paveicies atrast šo klonu. Cepuri nost."

Arī selekcionāri gan Latvijā, gan pasaulē, mērķtiecīgi meklē, ievāc un pavairo atsevišķus zilās vizbulītes savvaļas klonus. Daļa klonu jau izveidota par zilās vizbulītes šķirnēm un pieejama kā dekoratīvs augs.

Selekcionārs Juris Egle ir atlasījis ievērojamu skaitu savvaļas klonu un pavairojis tos, savā kolekcijā uzturot vismaz 299 vizbulīšu klonus. Parastās vizbulītes klons "Ciecere" pavairots un izplatīts dārzos un kolekcijās arī ārpus Latvijas, no apmēram 2012. gadā Saldus apkārtnē pie Cieceres ezera ievākta savvaļas klona.

Latvijas selekcijas virtuālajā slavas zālē par Latvijas selekcionāru sasniegumiem ir iekļautas trīs selekcionāra Jura Egles radītas zilās vizbulītes šķirnes: "Ciecere", "Vārtāja" un "Ālande", visas – ar savvaļas klona izcelsmi no Kurzemes.

Vizbulītes un to šķirnes ir iemīļots dekoratīvais augs visā Eiropā, kur sastopamas to bagātīgas kolekcijas dažādās krāsās, tajā skaitā ar pildītiem ziediem. Rietumeiropā tās ir iecienīti dekoratīvie augi. Pasaules līderi vizbulīšu selekcijā ir japāņi, viņu radītās šķirnes ir ļoti skaistas – ar baltiem, ziliem, sarkaniem, rozā, daudzkrāsainiem, pildītiem vai daļēji pildītiem ziediem.

LVM vides eksperti atgādina, ka, staigājot dabā, jāatceras, ka vizbulītes pieder gundegu dzimtai, tātad ir indīgas.