Nākamajai valdībai līdz janvārim būs jāizlemj par jauniem ieguldījumiem "airBaltic" un jāgarantē 350 miljonu eiro atmaksa
Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" lūgusi ASV tiesas aizsardzību no kreditoriem un piesaistījusi 350 miljonu eiro pārejas aizdevumu. Uzņēmuma finanšu glābšanas rēķins ar to vēl nav slēgts. ASV tiesas dokumenti atklāj uzņēmuma hronisko skaidras naudas trūkumu un dzelžainos termiņus. Turpmākie mēneši "airBaltic" būs izšķiroši, bet nākamajai valdībai jau līdz janvārim būs jāizlemj, vai atkal ieguldīt naudu aviokompānijā.
Lidsabiedrības "airBaltic" saistības ir 1,8 miljardi eiro. Tās veido ar obligāciju palīdzību aizņemtā nauda, līzings par lidmašīnām un dzinējiem, valsts un bankas aizdevums, parādi piegādātājiem un nenomaksātie nodokļi. Uz papīra uzņēmuma aktīvi ir vairāk nekā pusotru miljardu vērti, taču lielākā daļa no tiem ir operatīvajā līzingā ņemto lidmašīnu un dzinēju vērtība, kas patiesībā aviokompānijai nepieder. Kas ikdienas grāmatvedībai vēl svarīgāk – uzņēmuma izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tādēļ parādi tikai aug.
"airBaltic" parādi un saistības:
- 398,2 miljoni eiro 2029. gada nodrošinātās obligācijas;
- 78,6 miljoni eiro Finanšu līzings (8 lidmašīnas un 7 dzinēji)
- 18,6 miljoni eiro Valsts ārkārtas aizdevums;
- 7,9 miljoni eiro "BluOr Bank" nodrošinātais aizdevums;
- 883,8 miljoni eiro Operatīvā līzinga saistības par pārējām lidmašīnām;
- 320 miljoni eiro piegādātāju parādi, klienta līgumi un nodokļu saistības
"airBaltic" aktīvi:
- 899,7 miljoni eiro operatīvajā līzingā ņemto lidmašīnu un dzinēju grāmatvedības vērtība;
- 326,4 miljoni eiro pašu īpašumā esošās un izpirktās lidmašīnas, dzinēji, angāri un lidojumu simulators;
- 168,4 miljoni eiro avansa maksājumi par apkopēm un lidmašīnu iegādi;
- 105,7 miljoni eiro krājumi, debitori, nauda kontos
Martā situācija bijusi tik kritiska, ka uzņēmums pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos pārdeva sev piederošos degvielas "hedžus". Šie finanšu rīki darbojas kā apdrošināšana pret pēkšņiem degvielas cenu lēcieniem. "airBaltic" ar šo darījumu nopelnīja pie 6 miljoniem eiro. Tūlītēju defoltu tas novērsa, bet visu pārējo gadu aviokompānija ir bijusi pilnīgi neaizsargāta pret degvielas cenu lēcieniem. Finanšu dokumentos lidsabiedrība prognozēja, – lai pārdzīvotu nākamo ziemu, kad ieņēmumi vienmēr sarūk, tai trūkst no 100 līdz 150 miljoniem eiro.
Visu šo gadu "airBaltic" vadība un akcionāri plānoja, kā izvest uzņēmumu no faktiskās maksātnespējas. Mēģināja vienoties ar kreditoriem par parādu pārkārtošanu ārpus tiesas. No tiem vissvarīgākie ir gandrīz 400 miljonu vērto obligāciju turētāji. "airBaltic" viņiem maksā milzu gada procentus, un viss vērtīgais uzņēmuma īpašums ir ieķīlāts šiem obligacionāriem par labu.
Tikmēr uzņēmums paralēli gatavoja dokumentus arī tiesiskās aizsardzības procesam. Tas nozīmē, ka tiesas uzraudzībā kompānija sakārto savu saimniecību, bet vienlaikus kreditori nevar pret to vērsties ar parādu piedziņu. Vēl līdz septembra sākumam pamatplāns bija tiesisko aizsardzību meklēt Lielbritānijas tiesā. Taču tad situācija strauji mainījās.
Valdība izlēma mainīt taktiku un vērsties ASV bankrota tiesā. Tas ir dārgāks, bet ātrāks process. Lēmumu no sabiedrības un, galvenais, kreditoriem slēpa. Nākamajā dienā paredzēto obligāciju turētāju sapulci atcēla.
"Obligacionāri uzlika tādus nosacījumus, kas nav izpildāmi. Mēs sapratām, ka viņu vēlme bija atgūt savus ieguldījumus un patiesībā bankrotizēt "airBaltic", nevis ļaut viņam lidot," norāda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS)
Savuk;art AS "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētājs Erno Hildens 14.septembrī norādīja: "Tā ir tiesas pārraudzīta finanšu reorganizācija. Tā nav likvidācija. Tāpēc mēs nekādā veidā neslēgsim vai neapturēsim mūsu darbību. Mēs turpināsim strādāt parastajā režīmā."
Process visā pasaulē zināms kā "Chapter 11", jo tas notiek saskaņā ar ASV Bankrota kodeksa 11. nodaļu. Papildus aizsardzībai no kreditoriem, tas dod iespēju saņemt jaunu aizdevumu visa procesa finansēšanai un darba turpināšanai. Tie ir 350 miljoni eiro, no kuriem daļu "airBaltic" ar tiesneses atļauju jau saņēmis.
Kreditoru rindā šiem jaunajiem aizdevējiem (SVP, Barclays, Hayfin, Morgan Stanley, Oaktree) ir lielāka prioritāte. Obligāciju turētājus atbīda tālāk rindā, un viņi ar to nav mierā. Viņi ASV tiesā iesnieguši iebildumus un apgalvo, ka iepriekš jau vienojušies ar "airBaltic" par parāda restrukturizāciju ārpus tiesas procesa un tagad ir piemānīti. Tagad "airBaltic" tiesā iesniedzis kompromisa piedāvājumu, ko tiesa skatīs oktobrī.
Pirmkārt, balsojums nenotika tāpēc, ka tā obligacionāru sapulce, kura varēja apstiprināt šos noteikumus, viņa nav notikusi. Tas ir viens. Otrs, es domāju, ka katram subjektam, kam ir darīšanas ar "airBaltic", šobrīd un uz priekšu, ir jāapzinās, ka esošā vadība rūpējas tikai par "airBaltic" interesēm.
"airBaltic" tuvāko mēnešu laikā atbilstoši stingram grafikam jāizpilda virkne uzdevumu. Jāpārslēdz līgumi, ar kuriem tas iznomā savas lidmašīnas "Lufthansas" reisiem; jāsamazina flote un jālauž līgumi ar operatīvā līzinga firmām. Līdz decembra sākumam jāuzrāda vismaz divi potenciālie stratēģiskie investori.
Līdz gada beigām jāsamazina līzinga maksājumi, jāpārskata līgumi ar lidmašīnu ražotāju "AirBus", no kā Latvijas lidsabiedrība apņēmusies pirkt 100 lidmašīnas, kā arī dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney". "Nekā personīga" jau ziņoja, ka ar šo firmu noslēgts dzinēju apkopes līgums, kas paredz milzu soda naudas flotes samazināšanas gadījumā. Tagad būs izdevība no neizdevīgajiem līgumiem atbrīvoties.
Ne tikai līgumiem un kredītiem, bet arī vecajiem ieguldījumiem zudīs vērtība. Tātad arī valsts daļām uzņēmumā. Lidsabiedrība izlaidīs jaunas akcijas, lai no jauna piesaistītu pamatkapitālu.
120.dienā no pieteikuma tiesā "airBaltic" jābūt noslēgtam līgumam ar vienu vai vairākiem investoriem, kas būs gatavi ieguldīt uzņēmumā un garantēt 350 miljonu eiro aizdevuma atmaksu.
Aizdevēju nosacījums ir dzelžains — kādam ir juridiski jāgarantē 350 miljonu eiro parāda atmaksa. Ja privātie investori neatradīsies, šīs saistības būs jāuzņemas valstij vai arī aizdevēji pārņems lidmašīnas.
Interese par investēšanu jau sakārtotā uzņēmumā esot. "airBaltic" vadītājs Erno Hildens jau reiz "Chapter 11" procesu izgājis, būdams Skandināvijas aviolīniju finanšu vadībā. Arī piesaistītie konsultanti ir nozarē labi pazīstami.
Sarunas notiek gan ar mazākuma akcionāru "Lufthansa", gan poļu aviolīnijām LOT, Nīderlandes KLM, Turcijas "Turkish Airlines" un vairākiem citiem uzņēmumiem. Katram gan ir savas intereses, bet Latvijas pusei ir nosacījums, ka jāsaglabā "airBaltic" bāze Rīgā un jānodrošina reģiona savienojamība. Iepriekš "airBaltic" rēķināja, ka tam no investora būtu jāpiesaista vismaz 100 miljoni eiro, tagad dārgo aviodegvielas cenu dēļ ir šaubas, vai ar to pietiks.
[Jautājums: Vai joprojām ir cerība uz tiem 100, vai ir nepieciešams vairāk?] Nu, skaidrs, ka tā makroekonomika nedaudz ir pamainījusies, tajā biznesa plānā bija nedaudz citi tie parametri ielikti. Pastāv kaut kāda iespēja, ka varbūt arī vajadzēs lielāku to equity jeb kapitāla injekciju tajā rekapitalizācijas noslēdzošajā fāzē.
Lai saglabātu ietekmi uzņēmumā, valstij jaunajā, attīrītajā "airBaltic" būtu jāpieder vismaz 25% plus vienai akcijai. Šīs akcijas būs jāiegādājas. Tāpat Latvijai jāatsakās no suverēnās imunitātes. Tas nozīmē – ja "airBaltic" plānu nepildīs, aizdevēji varēs vērsties tiesā un naudu piedzīt no valsts.
Es personīgi esmu runājis arīdzan ar mūsu Baltijas kolēģiem, neformālās sarunās ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem. Viņi visi ir ļoti nobijušies šajā situācijā, kas būs ar "airBaltic", jo viņu ikdiena, viņu investīcijas, bizness, tūrisms, iedzīvotāji – jautājums ir atkarīgs no "airBaltic". Kaut vai elementārs piemērs, Lietuva nākamgad ir prezidējošo valsts. Viņi ir nopietni gatavi runāt par jautājumu par Baltijas aviosabiedrību. [Jautājums: Bet viņi ir gatavi investēt?] Tas nozīmētu – kad ir sakārtota kompānija, viņi ir gatavi par to runāt.
Premjers pieļauj, ka varētu iztikt arī bez Latvijas vai Baltijas valstu ieguldījumiem. Piemēram, darījumā ar kādu no lielajām aviokompānijām varētu iestrādāt nosacījumu, ka pēc "airBaltic" iegādes tam vēl konkrētu laiku jāpaliek Latvijā. Tik tālu sarunas ar potenciālajiem investoriem nav nonākušas, un, visticamāk, jau nākamajai valdībai būs jālemj par jaunā "airBaltic" akciju pirkšanu.
"Jautājums vietā, cik Latvijas valstis grib piedalīties, cik trīs Baltijas valstis grib piedalīties šāda uzņēmuma atbalstā. Mēs labi saprotam, ka valstij šobrīd parādu nasta ir ļoti liela. Mums katrs cents, ko mēs aizņemamies, ir jāatgriež. Tāpēc vairot vienkārši šo parādu nastu mums nav, no kurienes pasmelties, ieguldīt kārtējo reizi," norāda Kulbergs.
RIHARDS KOZLOVSKIS
Rīga – bāzes vieta, nodokļi Latvijā un savienojamība, kas mums ir vajadzīga. Tas nav pašmērķis – saglabāt dalību, bet tas ir, protams, noteikts instruments, ko mēs varam izmantot, lai to nodrošinātu. Ja ir līdzīgs ieguldījums un iet paralēli ar privāto, manā skatījumā, ja būs skaidri redzams, ka aviokompānija iziet restrukturizāciju, var turpināt attīstīties, man šķiet, ka tas būtu tuvredzīgi neiesaistīties.
Tā sajūta ir tāda, ka šobrīd visi uzskata, ka viss ir izdarīts. Mēs piedzīvosim situāciju, ka novembrī mums būs virs 100 miljoniem jāiegulda pašiem no valsts budžeta naudas šajā aviokompānijā, ja mēs gribēsim nevis saglabāt līdzdalību, bet ja mēs gribēsim, vispār lai viņa lido. Un sadarbība ar "Lufthansa", lai to novērstu, ir pareizākais solis, ko valdībai šobrīd vajadzētu intensīvi darīt.
Kad būs konkrēts, tad jāliek uz svaru kausiem ieguvumi un valsts investīcija. Šobrīd nav runas par konkrētu summu, vai būs privāts investors vai nebūs. Kad tā situācija būs, tad lemsim.
Ja "Progresīvajiem" būs iespēja lemt par šo, tad "Progresīvie" atbalstīs šāda veida ieguldījumus aviokompānijā. Summa noteikti nebūs vienīgais sarunu temats. Mēs jautāsim, cik lielā mērā valsts paliek kā īpašnieks, vai joprojām ir runa par 25% plus viens, lai ir šis mazākuma bloķējošais akcionāra statuss. Tikpat lielā mērā jautāsim, vai Rīga paliek kā galvenā bāze, par maršrutu tīklu.
Es nedomāju, ka šī te nemitīgā valsts subsidēšana ir nesusi rezultātu. Ja "airBaltic" nonāk citās rokās ar balsu pārsvaru, tad kur mums ir garantija, ka vienā dienā "airBaltic" nepārtaps par … kādu citu zīmolu un mājvieta vēl joprojām būs Latvija.
Nākamā ASV tiesas sēde nozīmēta pēc divām nedēļām (9.oktobrī). Oktobra beigās (22.oktobrī) notiks pirmā kreditoru sapulce. Tajā tiesas maksātnespējas administrators un kreditori zem zvēresta nopratinās lidsabiedrības vadību par parādu cēloņiem un naudas izlietojumu. Liela loma procesā būs nenodrošinātajiem kreditoriem, kas pētīs "airBaltic" tēriņus un uzraudzīs reorganizāciju. Viņus pārstāvēs lidmašīnu ražotājs "AirBus", divas līzinga kompānijas, kā arī Tallinas lidosta un Lietuvas lidostu operators.
"airBaltic" vadība uzsver, ka pēc pieteikuma ASV tiesā saņemtā finanšu injekcija garantē, ka uzņēmums pēkšņi neapturēs darbu. Ja iepriekš, pērkot biļetes lidsabiedrības reisos, esot pastāvējis zināms risks, tad tagad tas ir novērsts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
