Ko varas partijas šajos gados izdarīja, un ko sabiedrībai nācies samaksāt par viņu kļūdām
Vēlēšanu kampaņa ļauj politiķiem pārliecināt vēlētājus par savu nākotnes redzējumu, bet vēlētājiem vispirms ir tiesības atskatīties, kas notika pēdējos četros gados. Kā politiķi pieņem lēmumus, pārvalda valsts naudu, izmanto savu ietekmi un uzņemas vai gluži pretēji – neuzņemas atbildību.
Aplokšņu algu skandāls "Vienotībā"
Aplokšņu algu skandāls pirms diviem gadiem satricināja lielāko varas partiju. Ar to atklātībā nāca "Vienotības" ilggadējais partijas biedrs Normunds Orleāns. Viņš apgalvoja, ka aplokšņu algas partijā maksātas viņam un vēl vismaz 10 partijas biroja darbiniekiem. Orleāns pats līdztekus oficiālajai algai skaidrā naudā mēnesī saņēmis 650 eiro. Viņš centies problēmu risināt pie partijas vadības, bet saņēmis atteikumu.
Mums viņa bija aploksnēs pasniegta. Man bija. Bet pārējiem kolēģiem es arī redzēju, ka uz galda ir aploksnes. Es jau arī detaļas visas KNAB minēju.
Tās bija smagas apsūdzības partijai, kas gadiem runā par ēnu apkarošanu. Tobrīd tā vadīja valdību un finanšu ministriju. "Vienotība" Orleāna apsūdzības noraidīja un sauca par meliem. Lietas izvērtēšanā iesaistījās KNAB.
"Ziniet, kā pasaule ir iekārtota tā, ka es varu atbildēt pats par sevi. Ne valdes priekšsēdētājs, ne valde darba samaksu neizmaksā. Mēs pūlējāmies noskaidrot patiesību, mums neizdevās noskaidrot, ka tādi fakti būtu apstiprinājušies," tā 2024. gada 10.martā sacīja bijušais "Vienotības" valdes priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Savukārt bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tolaik teica: "Es domāju, tās ir cilvēka personiskās domas. Lai to vērtē tiesībsargājošās iestādes."
KNAB veiktās pārbaudes rezultāti nepārsteidza. Birojs aplokšņu algu maksāšanu nepierādīja un kriminālprocesu nesāka. "Jaunajai Vienotībai" par citiem finansēšanas likuma pārkāpumiem piemēroja sodu 700 eiro.
"aplokšņu skandāls" beidzās bez pierādījumiem. Taču atklāja problēmas partiju finanšu iekšējā kontrolē. "Aplokšņu lietai" bija vistiešākā ietekme uz valsts budžetu, taču tā nav izmērāma. Skandāls ietekmēja "Jaunās Vienotības" reputāciju. Politiķu dubultie standarti un aizdomas par neoficiālu atalgojumu varas partijā iedragāja uzticēšanos valstij.
IT iepirkumu skandāls
Agrā pavasarī kļuva zināms, ka Eiropas Prokuratūra izmeklē iespējamu krāpšanos vismaz sešos IT valsts iepirkumos.
Nevainīgiem cilvēkiem nav jāsēž cietumā
Eiropas prokurori uzskata, ka tirgū pastāvējusi karteļa tipa shēma jeb slepena vienošanās starp uzņēmumiem par iepirkumu sadali. Tā nav tikai viena krimināllieta ar daudziem iesaistītajiem, tostarp Valsts digitālās attīstības aģentūras bijušo vadību. Par valsts digitālo politiku atbild VARAM. Skandāla laikā to vadīja "Jaunās Vienotības" ministrs Raimonds Čudars. Viņš neuzņēmās politisko atbildību, bet pašā karstākajā brīdī devās atvaļinājumā.
"Mūsu uzdevums ir izdarīt to darbu, kas ir aktuāls šobrīd. Tas, kas ir ar IKT iepirkumiem, un tā ir ilglaicīga problēma, tā ir taisnība. Mēs esam vētras situācijā," tolaik teica Čudars.
Vērienīgās izmeklēšanas lika pārskatīt arī Saeimas vēlēšanu tehnisko drošību. Sistēmas izstrādi vairs nevirzīja privātajai kompānijai, bet darbu uzticēja trim valsts kapitālsabiedrībām, kurām ikdienas darbi ir citi. Ministru prezidents Andris Kulbergs ieviesa moratoriju jauniem IT iepirkumiem, aizliedzot slēgt līgumus lielākus par 140 tūkstošiem eiro. Moratorijs ir spēkā līdz 5. oktobrim.
IT iepirkumu lieta izgaismoja iespējamu krāpšanos. Tā atklāja vēl kādu problēmu -valsts digitālos iepirkumus faktiski neuzrauga. Izmeklēšanā figurē iepirkumi par kopējo vērtību pusotrs miljons. Taču aklā zona, kur nodokļu maksātāju nauda tērēta bez pietiekamas uzraudzības, valsts iepirkumos varētu būt krietni lielāka.
Pēc skandāla valsts no krimināllietā iesaistīto uzņēmumu pakalpojumiem pamazām atteicās. Un Sabiedrība sagaida IT iepirkumu jomā nopietnas reformas
Kokrūpnieku lieta un ZZS ministrs Armands Krauze
2023.gada nogalē zemkopības ministra Armanda Krauzes vadītā ministrija valdībai piedāvāja palīdzēt lielajiem kokrūpniekiem. Pamatojums – karš Ukrainā, sabremzējusies būvniecība un uzņēmumiem draud krīze. Valdība piekrita un "Latvijas valsts mežiem" uzdeva samazināt zāģbaļķu cenas jau notikušajās izsolēs.
Starp atbalsta saņēmējiem bija arī Ulda Mierkalna "PATA". Un, kamēr grupas uzņēmumi prasīja valstij labvēlīgākus nosacījumus, PATA autoparkā parādījās pilnīgi jaunas luksusa klases automašīnas – "Mercedes-Maybach", "BMW X6" un "Porsche Cayenne". Mierkalna uzņēmumiem Krauzes vadītā ministrija izkārtoja cenu samazinājumu vēl divos ilgtermiņa mežizstrādes ekskluzīvajos līgumos ārpus valdības lēmuma.
Par Krauzes ministrijas laikā notikušām darbībām prokuratūra sāka kriminālprocesu. Tiesībsargi uzskata, ka atbalsts kokrūpniekiem nepienācās. Un amatpersonas ļaunprātīgi izmantoja savu stāvokli. Tiesības uz aizstāvību šai kriminālprocesā ir arī Krauzem. Viņš savu vietu pie galda valdībā zaudēja.
Krauzes ministrija izkārtoja atbalstu privātam biznesam, kas tam nepienācās un par to norēķinājās no visu mūsu resursiem. Pretīmnākšana dažiem kokrūpniekiem "Latvijas valsts mežiem" izmaksāja 50 miljonus. Zemkopības ministrija aizsargāja nevis visu nozari, bet izkārtoja labumus lielajiem kokrūpniecības spēlētājiem. Iedzīvotājos atstājot sajūtu, ka valsts mantu nepārvalda sabiedrības, bet konkrētu biznesmeņu interesēs.
Avena šķīvji un Helmanis
Nacionālā apvienība, kas vārdos stingri iestājusies par Krievijas pilnīgu izolāciju, gadu pēc Putina armijas iebrukuma Kijivā piedzīvoja vienu no mulsinošākajiem brīžiem politiskā spēka vēsturē. "Nekā personīga" atklāja, ka Nacionālās apvienības politiķis Egils Helmanis slepeni ticies ar Krievijas miljardieri Pjotru Avenu oligarham piederošajā īpašumā Latvijā.
Šī nebija vienkārši divu paziņu saruna. Avens tobrīd jau bija Eiropas Savienības sankciju sarakstā kā persona, kas saistīta ar Krievijas varas eliti un guvusi labumu no tās. Viņš ir arī viens no Krievijas ietekmīgākajiem uzņēmējiem un cilvēkiem, kas bijuši cieši pietuvināti Vladimiram Putinam.
Ogres mērs tikšanos sākumā noliedza. Taču sapratis, ka žurnālistu rīcībā ir droši attēli, to apstiprināja. Helmanis taisnojās, ka viņu interesējusi oligarha attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un to, kāpēc Avens kara pirmajā dienā sēdējis Kremlī pie Putina. Saruna skārusi arī Avena porcelāna kolekcijas iespējamo izstādīšanu Ogrē. Tieši šī izstāde kļuva par plašāka skandāla sākumu. Pašvaldības muzejs no šīs kolekcijas izstādīšanas atteicās, par ko dumpiniekus vēlāk sodīja. Nacionālā apvienība Helmaņa ciemošanos pie Avena nosauca par kļūdu, bet pret politiķi disciplināri nevērsās.
Tā bija nopietna reputācijas un uzticamības problēma Nacionālajai apvienībai. Un aktualizēja plašāku jautājumu, vai mūsu vadošajiem politiķiem pēc kara ir pietiekami stingra nostāja pret Krievijas eliti.
Briškens un pālis Daugavā
"Progresīvie" trīs varas gados neiekūlās lielos skandālos, taču viņu ministri vairāk nekā citi izpelnījās kritiku par vadības stilu, novilcinātiem un haotiskiem lēmumiem.
Satiksmes ministram Kasparam Briškenam īpaši smags bija "Rail Baltica" mantojums. Briškens pats pirms kļūšanas par ministru ilgstoši bija viens no šī projekta vadītājiem. Valsts kontrole aprēķināja, ka septiņos gados izmaksas pieaugušas pieckārtīgi. Saeimā sāka izmeklēšanu, prokuratūra ierosināja kriminālprocesu. Lai saglābtu projektu, valdība metās apcirpt visu nevajadzīgo un apturēja jau iesākto tiltu Rīgas centrā.
Jau no pirmās dienas bija pilnīgi skaidrs, ka tie bija apzināti mēģinājumi padarīt satiksmes ministriju par galveno grēkāzi, tai skaitā lai piesegtu savu ilggadējo politisko nolaidību un šī projekta katastrofālo neuzraudzību. Neviens neko nav redzējis, neviens nav redzējis, ka Rīgā būvē divas stacijas. Neviens nav redzējis, ka tūlīt beigsies šī Eiropas plānošanas perioda finansējums.
Briškens savu atbildību skaidroja citādi un notikušajā vainoja savus priekšgājējus. Taču par simbolu kļuva nepabeigtais "Rail Baltica" tilta balsts jeb pālis Daugavā. Būvniecība turpinājās kaut valdība jau bija noteikusi citas prioritātes.
Briškena neizdarības ietekmēja arī "airBaltic". 2024. gadā pamatkapitāls tika samazināts par 571 miljonu eiro, gatavojoties iespējamam IPO, kas nenotika. Briškens arī pārāk ilgi vilcinājās ar "airBaltic" vadītāja Martina Gausa atlaišanu.
Ministrs Briškens atlika būtiskus lēmumus "Rail Baltica" un "airBaltic", kuru dēļ auga izmaksas un krājās riski. Ja "Rail Baltica" gadījumā kļūdu cena ir sadārdzināts projekts, kas izmaksās deviņus ar pusi miljardus eiro. Tad "airBaltic" šobrīd cenšas izglābt no bankrota.
Droni, haubices un Sprūds
Pirms diviem gadiem Krievijas militārā drona nogāšanās Gaigalavas pagastā izsauca "Progresīvo" aizsardzības ministra Andra Sprūda demisijas pieprasījumu. Tika apšaubītas spējas dronus laikus identificēt un brīdināt iedzīvotājus. Saeimas balsojumā toreiz Sprūdam izdevās amatā noturēties. Taču šā gada maijā pēc jauniem dronu incidentiem Latgalē Sprūda atkāpšanos pieprasīja premjere Evika Siliņa. Aizsardzības ministram jāprot sarunāties ar bruņotajiem spēkiem, lai zinātu armijas vajadzības.
Sprūda laikā Latvija izvēlējās artilērijas sistēmas – zviedru "Archer" pašgājējhaubices. Jaunais ministrs Raivis Melnis iepirkumu pārskatīja. Sprūds esot izvēlējiies dārgāko no diviem piedāvājumiem, un lēnās piegādes kavētu armijas plānus. Valdība no "Archer" atteicās un izvēlējās Čehijas "Morana". Politiķis noliedz, ka savulaik nebūtu armijas teiktajā ieklausījies.
"Ziniet, es negribu iet detaļās, kas mums ir slēgtās sēdēs, ko mēs apspriežam. Neviens lēmums par šādām sistēmām netiek pieņemts pretēji militāram padoma," saka Sprūds.
Aizsardzības ministra rīcība noveda pie nepārdomāta iepirkuma, kas neīstenojās. Ja tiktu iepirktas artilērijas sistēmas no zviedriem, Latvija pārmaksātu pat līdz 100 miljoniem. Nepārdomāti vai sasteigti iepirkumi laikā, kad aizsardzībai tiek atvēlēti vēsturiski lielākie līdzekļi, mazina uzticēšanos valstij.
"Apvienotais saraksts" un Kulberga faktors
Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā "Apvienotajam sarakstam" bija četri ministri. Liela korupcijas vai personisku skandālu ēna pār viņiem nekrita, vienīgi zemkopības ministra Didža Šmita darbība raisīja jautājumus par viņa iepriekšējām biznesa interesēm zivsaimniecībā. Politiskais spēks kļuva par vienu no galvenajiem Kariņa koalīcijas konflikta dalībniekiem. Kad premjers mēģināja pārveidot valdību, "Apvienotais saraksts" atteicās piekāpties – un dažu mēnešu laikā koalīcija sabruka.
Andra Kulberga valdība nāca ar solījumu pārvaldīt valsti kā uzņēmumu. Mazāk birokrātijas, konkrēti izmērāmi rezultāti.
Pēc četriem mēnešiem no 61 prioritārā darba, pabeigti vien 16. Kulbergs sacīja, ka nepulcēs ap sevi milzu komandu, nu jau viņa birojā ir 10 cilvēku. Daļa padomdevēju izauguši no "Tautas partijas" jauniešu organizācijas, bet vēl daļa ir no Kulbergam īpaši tuvās auto industrijas. Jau pirms nonākšanas valdības vadītāja amatā Kulbergs sevi pozicionēja kā praktisku problēmu risinātāju ar uzņēmēja vadības stilu.
Tomēr Kulberga valdība nesāka strādāt pie nākamā gada budžeta un nav arī plāna, kā samazināt valsts izdevumus.
Kulberga vadības stils un pieeja valstiskajiem jautājumiem no personiskās mērauklas "Apvienotajam sarakstam" no galvenā trumpja viegli var kļūt arī par galveno trūkumu. Ietekme uz budžetu vēl tikai būs. Vēlme vadīt valsti kā uzņēmumu vienreiz jau Latvijas vēsturē ir īstenota un tā nenesa cerēto.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
