Interesanti un biedējoši! Šokējošas kāzu tradīcijas

Bulgārijā nav nekā vienkāršāka, kā pazi­ņot par saderināšanos. Pietiek tikai iemest ar ābolu savai izredzētajai.

Pomaku etniskajā grupā, kad pienāk pirmā kāzu nakts, tās labvēlīgu iznākumu un veiksmīgu ģimenes sākumu jaunais vīrs vie­siem paziņo ar šāvienu gaisā no ieroča.

Saskaņā ar Polinēzijas salu tradī­cijām, kas pastāvot joprojām, pirmā kāzu nakts lau­lātajiem saistās ar dēmonu izdzīša­nu. Sieva, bū­dama jaunava, no­guļas uz grīdas, vīrs saudzīgi tur viņas galvu uz ceļgaliem, bet draugi un vīriešu dzimtes viesi pēc kārtas dil­stošā secībā pēc vecuma, stājas ar viņu dzimumsakaros. Tikai palaidis sev pa priekšu visus, kas vēlas, to drīkst darīt jaunais vīrs. Nu jaunā sieva ir tīra no "dē­mo­niem", ar kuriem pilnas asinis, kas izdalās pie de­florācijas. Ielūgtie kāzu viesi dejo apkārt un dzied rituālas dziesmas.

Toties Centrālāfrikas bahutu ciltī seksa pēc kāzām nav nedēļu. Katru nakti jaunlaulātie pavada vīra mājās, kur sieva sit vīru līdz rī­tam, un tikai tad, apmierināta un nogurusi, dodas mājās. Un tā visu nedēļu! Pēc tam nāk samie­rināšanās akts. Ie­spē­jams, Cen­trālāfrikā tā radās tradīcija mīlēties pēc strī­diem. Tradīcijas jēga: jaunie kaujas, lai la­bāk pierastu viens pie otra.

Līdzīga tradīcija līdz pat šim pastāv Ni­gē­rijā. Līgavainim jāiet cauri divās rindās stāvošiem līgavas radiniekiem, izturot  sitienus ar dūrēm vai nūjām. Līga­vainis nedrīkst kliegt, lūgt žēlastību vai aiz­stāvēties. Tā nāka­mais vīrs tiek pārbaudīts uz izturību, tam, vai viņš spēs panest visas grūtības laulības dzīvē. Bet arī sieva nevar izvairīties no pārbau­dī­ju­miem: viņai pirms kāzām jāuzņem pēc iespē­jas vairāk lieku kilogramu. Pretējā gadījumā — būs jā­at­griežas vecāku mājās.

Kenijā medusmēnesis jaunajam vīram ir nopietns psiholoģisks tests — pilnībā jāiejūtas sievietes tēlā, lai novērtētu un cienītu savu sievu. Viņam trīs mēnešus jānēsā sievietes apģērbs. Bet sievai jānēsā izturīgs manikīrs uz nagiem un ornaments uz roku delnām, kas turas veselu gadu. Un līgavas tēvs viņai dod svētību nevis ar skūpstu un apskāvienu, bet ar spļāvieniem uz galvas un uz krūtīm.

Šaņsi provincē Ķīnā ir paradums, saska­ņā ar kuru, radinieki kāzu dienā nosmērē līgavaini un liecinieku ar apavu krēmu no kājām līdz galvai, bet kaklā uzliek smagus koka lokus ar tērauda slēdzenēm un ķēdēm. Tas simbolizē vīra saistību ar laulības saitēm.

Samoa pirmā kāzu nakts notiek stingrā radinieku uzraudzībā, kuri sēž sardzē visu nakti. Jaunlaulātie nedrīkst izdvest nevienu skaņu. Ja radinieki izdzirdēs kaut vismazāko troksnīti, viņi nopērs vīru ar jau iepriekš saga­tavotām nūjām. Sa­moa līgavaiņi kāzu naktī do­das kā karā: ieziež sevi ar palmu eļļu, lai nū­jas slīdētu un nebūtu tik sāpīgi.

Dien­vidāfrikā līgavai pašai nākas sa­meklēt līga­vaini… pēc lauvas rēkoņas. Visi, kas iera­dušies kāzās, sāk rēkt, bet viņai jāatrod līgavainis ar aizsietām acīm. Ja tas izdodas, tad tas arī kļūst par galveno pierā­dījumu viņu patiesajai mīlestībai.

Vienā no Mongolijas provincēm dzīvo neparasta tauta — dauri. Kāzu svinību nobei­gumā, vēlā naktī, kad viesi jau ceļas no galdiem, līgavai un līgavainim, kopā turot  nazi, jānogalina cālēns. Pēc putna noga­li­nāšanas abi apskata tā aknas. Ja tās izska­tās labi, laulība būs laimīga, ja nē, viņiem kopā jānogalina vēl viens putns savai laimei.

Skotijā, lai līgava nebaidītos no ģimenes dzīves un sadzīves grūtībām, viņu piesien pie koka un draugi viņu apmētā ar jēlām olām un sapuvušiem tomātiem.

FOTO. Bez šaušanas, kautiņiem un cāļu nogalināšanas – tā precējās Latvijas slavenības

Albānijā jaunā sieva nelaida sev klāt vīru pirmās trīs naktis, lai apmānītu ļau­nos garus, kas traucē jaun­laulāto laimīgam lik­tenim, pierādītu tiem savu šķīstību un tikumus.

Senajiem arābiem bija visas tiesības ap­pre­cēties ar savu atraitnēs palikušo māti.

Indonēzijā sievai ir tiesības padzīt vīru 3 mē­­nešus pēc kāzām, ja viņu neapmierina kop­dzīve. Tur vīrus sauc par "atnācējiem", jo pie sievas viņi paliek tikai pa nakti, bet no rīta dodas pie saviem vecākiem.

Indijā var apprecēties… ar koku. Jo — kamēr nav apprecējies vecākais brālis, jau­nākais precēties nedrīkst. Lai jaunākajam  dotu šādu iespēju, vecākais simboliski apņem par sievu koku. Pēc ceremonijas koku nocērt, kas simbolizē "sievas" nāvi.

Pendžabas štatā ar kokiem precas citu iemeslu dēļ. Tur trešo reizi laulāties aizliegts ar likumu, bet ceturto drīkst. Šo problēmu lieliski var atrisināt, apprecoties ar koku. Pēc tam koku nocērt, atstājot vīru atraitņos, un viņš mierīgi var apprecēties ceturto reizi.

Senāk Zviedrijā laukos zemnieku meitenes neprecējās līdz brīdim, kamēr palika stāvoklī, jo tas kalpoja par pierādījumu, ka viņām var būt bērni. Tāpēc zviedru sabiedrībai ilgu laiku bija raksturīgs liels skaits ārlaulībā dzimušu bērnu un pirmslaulību attiecības.

Viduslaiku angļu baznīcās bieži varēja ieraudzīt smagu lādi. Tā bija nepieciešama meiteņu pārbaudīšanai, kuras grasījās precē­ties. Topošajai līgavai bija jāpaceļ lāde ar vienu roku. Ja viņa ar uzdevumu tika galā, tad tika atzīta par labu laulībām, ja nē, tad meiteni uzskatīja par pārāk vāju, lai pildītu mājas saimnieces pienākumus. Tradīcija saglabājusies arī līdz mūsdienām.

Spānijā ar jaunlaulātajiem izrīkojās diez­gan cietsirdīgi: pirms pirmās kāzu nakts viņus izsekoja, ķēra, sasēja un durstīja ar asām nūjām, bet reizēm lika art zemi.

Beduīniem bija savdabīgs kāzu mie­lasts,  kas sastāvēja no vesela cepta kamieļa, kas  pildīts ar ceptu aunu, kurš savukārt bija pildīts ar vārītām vistām, bet vistas — ar olām.

Interesanta tradīcija ir Grieķijā — pirms  kāzu nakts pa jaunlaulāto gultu liek lēkāt maziem bērniem, jo uzskata, ka tas nodro­šinās ģimenei labklājību. Lai noteiktu, kurš būs ģimenes galva, līgavai jācenšas uzkāpt uz līgavaiņa kājas — viņam jābūt ļoti veik­lam, lai nenonāktu zem "sievas tupeles".

Nepālā kāzas norunā jau līgavas un līgavaiņa topošās māmiņas, kad viņu bērni vēl atrodas puncī. Ja piedzimst viena dzimuma bērni, tad līgums nav spēkā. Vienai Nepālas tautai ir paradums izdot meiteni par sievu mežābeles auglim, kas simbolizē dievu Višnu.

Jaungvinejā līgavainis līgavai dāvina 20 glie­mežnīcas, 20 paradīzes putnu ādas un 20 cūkas, kas ir svētie dzīvnieki. Par līgavas plīvuru kalpo ar iekšpusi uz āru izgriezts cūkas kuņģis.